Piemineklis Latvijas Atbrīvošanas cīņas kritušo 4. Valmieras kājnieku pulka karavīru piemiņai Arhitekta Vernera Vitanda mets, kalts O. Dambekalna akmeņlauztuvē Rīgā

Piemineklis 7.Siguldas kājnieku pulka kritušajiem karavīriem Alūksnē celts pēc tēlnieka Jūlija Miesnieka meta, akmeņkaļa J. Stilbes izpildījums (granīts). Obelisks uz

Airītes Memoriāls ansamblis Pulkveža Oskara Kalpaka un viņa cīņu biedru krišanas vietā 1919. gada 6. martā Piemineklis Oskaram Kalpakam. Autors

Piemineklis Pirmajā pasaules karā un Latvijas Atbrīvošanas cīņās kritušo karavīru piemiņai. Pie Mazsalacas baznīcas atrodas piemineklis Pirmajā pasaules karā un

Plāča centrā pie Inčukalna – Valkas autoceļa (A3) atrodas tēlnieka Teodora Zaļkalna darinātais šūnakmens piemineklis Ziemeļlatvijas atbrīvotājiem 1919. gadā. Uz

1934.gada 19.augustā pie Lielauces luterāņu baznīcas atklāja pieminekli Oskara Kalpaka bataljona pirmās kaujas vietā, kas notika 1919.gada naktī no 15.

Piemiņas akmens Latvijas zemnieku savienībai Valkā. Latvijas Zemnieku savienības (LZS) dibināšanas sapulce notika 1917. gada 12. maijā Valkā. Dibināta 1917.

Valka. Piemineklis Latvijas Atbrīvošanas cīņās 4. Valmieras kājnieku pulka kritušo karavīru piemiņai. Skulptūras “Senlatviešu karavīrs” autors tēlnieks Emīls Melderis /Millers/