Polijas armijas I leģiona brigādes pulka karavīru kapu piemiņas vieta. (foto Ilga Ivanova RMMT 2020)

Polijas armijas I leģiona brigādes pulka karavīru kapu piemiņas vieta. (foto Marta Terehova RMMT 2020)

Slobudka (pie Satiksmes ielas), Daugavpils 55.877066, 26.529238

Polijas armijas I Leģiona brigādes pulka karavīru kapi Slobudkā pie Satiksmes ielas bija Latvijā lielākā poļu karavīru kapsēta, kurā tika apbedīti 500 (257?) Latvijas Brīvības cīņās 1919. -1920.gadā kritušie. Pie katras kapu kopiņas bija uzstādīts koka krusts. Kapsētā bija apglabāti poļu karavīri, kuri krita 1920. gada 3. janvārī, atbrīvojot Daugavpili no lieliniekiem. Kapsētas centrā bija uzstādīts koka krusts ar uzrakstu „1920.g. 1V. Ģenerāļa Ridza-Smiglija karavīru piemiņai.” Kapsētā bija apglabāts arī „151 nezināms bijušās cariskās Krievijas armijas poļu tautības karavīrs, kas krita I Pasaules kara laikā”. 1928. gadā Polijas Republikas konsula M. Švežbinska u.c. poļu un latviešu sabiedrisko darbinieku klātbūtnē Daugavpils Sv. Pētera un Pāvila Romas katoļu baznīcas priesteris A. Vizulis iesvētīja piemiņas stūrakmeni.

1928. gada 22. jūnijā Latvijas Valsts prezidents Gustavs Zemgals šajā kapsētā atklāja pieminekli. Tā projekta autors bija arhitekts Aleksandrs Birzenieks (1893-1980). Piemineklis bija veidots sarkofāga formā, apšūts ar marmoru. To rotāja metāla plāksne ar uzrakstu poļu valodā „Varonīgajiem poļu karavīriem, kuri krituši par Latvijas neatkarību.” 1934. gadā koka krustus pie kapu kopiņām nomainīja pret metāliskiem. 1955. gadā pilsētas varas iestādes pieņēma lēmumu par smilšu un šķembu karjera ierīkošanu kapsētas teritorijā. Smiltis un grants kopā ar cilvēka kauliem tika izmantotas Daugavpils – Lietuvas robežas ceļa celtniecībai caur Demeni. Kapsētu pilnībā likvidēja 1970. gadā. Vēlāk šajā vietā tika izveidota atkritumu izgāztuve. Pieminekļa granīta bloki, iespējams (?) izmantoti sarkanarmiešu Brāļu kapu piemineklim. Pēc karjera izstrādes bijušo kapu teritorijā tika iekārtota pilsētas izgāztuve, kuru slēdza 1980. g. sākumā. Sākoties Atmodai, izveidojās vietējā poļu kultūras biedrība “Promień”, kas ierosināja nopostīto poļu karavīru brāļu kapu vietā uzstādīt betona krustu, un 1991. gada martā šo priekšlikumu apstiprināja arī Daugavpils pilsētas izpildkomiteja.

Pēc Latvijas neatkarības atgūšanas 1992. gadā iznīcinātās kapsētas vietā atklāja pieminekli – krustu, kura augstums ir 13 m. Krusts veidots dzelzsbetonā pēc mākslinieka Romualda Gibovska un arhitektes Vandas Bauļinas projekta. Uz krusta pamatnes uzraksts poļu valodā „Poļu karavīriem”. Savukārt ģenerālis E. Ridzs-Smiglijs, kas piedalījās cīņās par Daugavpils atbrīvošanu, apglabāts vienā no Eiropā lielākajām kapsētām – Povazki (Povazkovska ielā 24, Varšavā). 2017. gada 6. maijā  Latgales kongresa simtgades svinību ietvaros Slobudkā notika īpaša ozolu stādīšanas akcija.

Polijas vēsturē šie notikumi pazīstami kā “Operācija ziema”. Tā bija  Polijas un Latvijas  armiju kopīga uzbrukuma operācija, kuru vadīja ģenerālis Edvards Ridz-Smiglijs [Edward Rydz-Śmigły]. Operācijas gaitā tika ieņemta Daugavpils, bet turpmākajos mēnešos lielinieki tika padzīti no visas Latgales.

Avoti: Lismanis, J. 1915-1920. Kauju un kritušo karavīru piemiņai: Pirmā pasaules kara un Latvijas Atbrīvošanas cīņu piemiņas vietas. Rīga: NIMS, 1999. 58. lpp.; G. Kušķis, P. Korsaks Ceļā uz Latvijas valstisko neatkarību Brīvības cīņu pieminekļi. Rīga: Izdevējs Apgāds Mantojums, 2008, 31.lpp., https://karavirukapi.blogspot.com/2020/02/daugavpili-lak-krituso-polijas-armijas.html (skat.14.11.2020)

https://www.visitdaugavpils.lv/turisma-objekts/polijas-armijas-i-legiona-brigades-pulka-karaviru-kapu-pieminas-vieta/ (skat.14.11.2020)
https://lvportals.lv/norises/273922-polijas-armijas-atbalsts-latgales-atbrivosana-arvalstu-armijas-latvijas-neatkaribas-kara-ii-2015 (skat.14.11.2020)