Piemineklis Vecatē “Vēstures liecinieks”
Atrodas: Vecates pagasts, Valmieras novad, gps 57.793710, 25.133291
Vecatē piemineklis ceļa malā Valmiera – Mazsalacu, P- 16 ceļa malā.
Piemineklis svinīgi atklāts 2016. gada 29. novembrī.
Piemineklis, kura oficiālais nosaukums ir “Vēstures liecinieks”, atrodas Vecatē (Valmieras novadā) pie šosejas Matīši–Mazsalaca.
Mākslas darbs “Vēstures liecinieks” Riņņukalnā tiks uzstādīts ar Burtnieku novada pašvaldības finansiālu atbalstu.
Tā ir vairāk kā 2 metrus augsta un 6 tonnas smaga granīta skulptūra, ko veidojis tēlnieks Matiass Jansons (dzimtas darbnīcā “Siļķēs” Cēsīs). Māksliniekam darbam ir arī personiska nozīme — viņa vectēva, tēlnieka Kārļa Jansona, māte dzimusi tieši “Zvejnieku” mājās.
“Vēstures liecinieks”, ir veltījums Ziemeļeiropas akmens laikmeta apmetnei – Riņņukalnam.
Piemineklis veltīts trim izcilām akmens laikmeta apmetnēm Burtnieku ezera apkārtnē — Zvejnieku, Ruņņukalna un Kaulēnkalna apmetnēm, kas ir nozīmīgas ne vien Latvijas, bet visas Eiropas mērogā un bijušas apdzīvotas nepārtraukti vismaz piecus tūkstošus gadu visa akmens laikmeta garumā. Zvejnieku apmetnē un kapulaukā atrasti tūkstošiem priekšmetu — darbarīki, rotaslietas, mākslas priekšmeti no kaula, kramena, raga, dzintara un akmens —, tostarp veseli četri akmens cirvji, kas kalpojuši par tiešu iedvesmu skulptūras formai.
Citāts:
“Nav daudz tādu vietu Latvijā, par kurām var teikt, ka cilvēki tur dzīvojuši kopš vissenākajiem laikiem. Burtnieku ezera apkārtne ir viena no izcilākajām Eiropas mēroga akmens laikmeta apdzīvotajām vietām. Tieši tāpēc, lai pievērstu šai vietai novada iedzīvotāju, viesu un vēstures entuziastu uzmanību, Riņņukalna akmens laikmeta apmetnē tiks uzstādīts mans veidotais, granītā kaltais mākslas darbs,” stāstījis tēlnieks Jansons, kurš šo darbu veidojis, iedvesmojoties gan no dabas, gan no vēstures liecībām, kuras glabā Riņņukalns.
Riņņukalna akmens laikmeta apmetne, kas atrodas Salacas kreisajā krastā pie iztekas no ezera, ir Valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis, kas 2015.gadā izpelnījās gada arheoloģijas pieminekļa godu. Tā ir arī viena no pirmajām atrastajām akmens laikmeta apmetnes vietām Latvijā, kas zinātniski pētīta jau no 19.gadsimta.
Pirmos arheoloģiskos izrakumus 1874. un 1875.gadā šajā vietā veica vietējais senatnes mīļotājs grāfs Karls Georgs Zīvērss. Pēc tam Riņņukalnu pētījuši arī citi, bet mūsu laikos akmens laikmeta apmetni vētījusi gan Latvijas Vēstures institūta arheoloģe Ilga Zagorska, gan Lundas universitātes profesors Lars Larsons, gan pētnieki no Ķīles universitātes Vācijā.
Riņņukalns ir īpašs ar to, ka tur atrasts līdz šim Austrumbaltijā vienīgais akmens laikmeta uzkalniņš, kurš veidojies no pārtikas pārpalikumiem. Apmetnē lielos daudzumos atrastās zivju asakas, gliemežu vāki, dzīvnieku kauli un citas senlietas devušas nozīmīgas atziņas par Latvijas senāko vēsturi un dod priekšstatu par to, kā ir dzīvojuši un ko ir ēduši mūsu attālākie senči.
Skatīt:
https://www.valmieraszinas.lv/burtnieku-novada-atklas-rinnukalnam-veltitu-makslas-objektu-vestures-liecinieks/ (08/08/2026.)
https://dom.lndb.lv/data/obj/file/384834 (08/08/2026.)