Pirmoreiz kapus iesvētīja 1927.gada jūnijā.1936.gada pavasarī pēc vietējo aizsargu organizācijas ierosinājuma izveidoja kapu kalniņu, kur pārapbedīja divus iepriekšminētos igauņu karavīrus. 1936.gada 16.augustā kapus iesvētīja igauņu mācītājs Štokholms. Gan vācu, gan padomju okupācijas gados kapu kalniņš stāvēja pamests, liepu ieskauts.

Mazsalacā, Salacas upes krastā, kapsētas tuvumā, tika apbedīti divi nezināmi igauņu karavīri, kuri krituši Latvijas Brīvības cīņu laikā 1919.gada februārī. Pie kapu kopiņas bija divi koka krusti, apkārt uzcēla koka sētiņu. Nākotnē plānots uz šo memorialu pārapbedīt arī citus igauņu karavīrus no dažādām Vidzemes vietām. Pie kapiem informatīvais stends.

2013.gada jūnijā kapu kalniņā pārapbedīti igauņu karavīri no Veclaicenes pagasta. Karavīru apbedījumu vietu izpēti Veclaicenes pagastā, karavīru kapu pieminekļa un kapu teritorijas labiekārtošanu finansēja Igaunijas Republikas Aizsardzības ministrija. 2013.gada 18.jūnijā šajā kapu kalniņā notika Latvijas Atbrīvošanas karā kritušo igauņu karavīru Brāļu kapu pieminekļa atklāšana. Pieminekli no Sāremas dolomīta pēc SIA “Arhitektu birojs Vecumnieks & Bērziņi” darinājusi Igaunijas firma

“Dolokivi OŪ”. Atklāšanā piedalījās Igaunijasaizsardzības ministrs Urmas Reinsalu un Latvijas aizsardzības ministrs Artis Pabriks. 2015.gada 11.novembrī igauņu karavīru Brāļu kapos iesvētīja 10 jaunus Brīvības kaujās kritušu, nezināmu karavīru pārapbedījumus. Svinīgo iesvētīšanas ceremoniju vadīja Sv.Annas luterāņu draudzes mācītājs Māris Sarma.