Bārbele. Piemineklis Bārbeles pagasta represētajiem.

Bārbele. Piemineklis Bārbeles pagasta represētajiem. (Foto R. Ķipurs 26.12.2021.)

Bārbele. Piemineklis Bārbeles pagasta represētajiem.

Bārbele. Piemineklis Bārbeles pagasta represētajiem. (Foto R. Ķipurs 26.12.2021.)

Atrodās Bārbeles centrā. Pretī baznīcai, ceļu krustojumā, Kultūras nama galā. gps 56.452545, 24.596708

Piemiņas vieta atklāta 1989. gadā

Uzraksti uz akmens “Nekad vēl lielceļš Latvijā nav tik daudz rūgtu asru lējis”

Šeit sākās varmācīgi represesēto bārbeliešu sāpju ceļš uz Austrumiem 1940.- 1953.

Otrajā akmenī iestrādāta pagasta karte ar deportēto sētām.

Vēsture: No pagasta 1949. gada 25. martā izveda 81 cilvēku, pirms tam, jau 1941. gadā, bija deportēti 23 un starplaikā starp šīm masveidīgo izvešanu reizēm — vēl vairāki desmiti, pavisam pāri par 150 cilvēku. Izveda arī Ziemeļu ģimeni ar diviem maziem bērniem. Juris Ziemelis no Sibīrijas atgriezās ar dumpinieka garu, skolā sāka organizēt jauniešu pretestības kustību un drīz vien atkal kļuva par čekas upuri. Arī piecpadsmit gadi Mordvijas nometnē nespēja viņu ne salauzt, ne iebiedēt. Juris Ziemelis bija starp tiem drosminiekiem, kas Molotova un Ribentropa noziedzīgās slepenās vienošanās 40. gadadienas priekšvakarā 1979.gadā parakstīja baltiešu memorandu, kurš kļuva par pamatu Eiropas Parlamenta rezolūcijai “Par situāciju Igaunijā, Latvijā un Lietuvā”.

Avoti: Akmenī iecirstā sāpe. Biedrība “Latvijas politiski represēto apvienība” 2006., 107.lpp.

https://www.vestnesis.lv/ta/id/73195 (skat. 16.02.2022.)