“Dzelzkanu” brāļu kapi – nacionālo partizānu piemiņas vieta. Ugāle. (Foto R. Ķipurs)
“Dzelzkanu” brāļu kapi – nacionālo partizānu piemiņas vieta. Ugāle. (Foto R. Ķipurs)
“Dzelzkanu” brāļu kapi – nacionālo partizānu piemiņas vieta. Ugāle. (Foto R. Ķipurs)
“Dzelzkanu” brāļu kapi – nacionālo partizānu piemiņas vieta. Ugāle. (Foto R. Ķipurs)
“Dzelzkanu” brāļu kapi – nacionālo partizānu piemiņas vieta. Ugāle. (Foto R. Ķipurs)
Vakarvējš, kad brāļu kapos žūžo,
Klusi čukstot: varoņi te dus, Latviet,
Atceries, ka tu vēl dzīvo! Gādā, lai tavs
Zobens nesarūs!
Meži mūsu dziesmu lepni atšalc,
Svešs ir mūsu zemei iebrucēju bars.
Un es zvēru Tev, Tu latvju zeme,
Plīvos atkal karogs sarkanbalts!
(Vectilžas meža brāļu sacerētā partizānu himna)
Atrodas Ugāles pagastā Zūru mežniecības Dzelzkalnu apgaitā pie Vārnu valka. (Dziļi meži, galvenais nebaidies) gps 57.32237 21.84853
Tapšanas vēsture:
1946. gada 23. februārī Tārgales pagastā pie Vārnuvalka notika asiņaina kauja starp komandiera Brīvnieka vadīto Latvijas nacionālo partizānu grupu viņu nometnes vietā un padomju okupācijas armijas iznīcinātāju nodaļu. Cīņā krita seši partizāni, kurus vietējie iedzīvotāji paslepus apbedīja turpat mežā. Vēlāk turpat apbedīja bez tiesas un sprieduma vēl divus nošautos. Vietēji šo meža stūri dēvēja par Dzelzkalna kapiem, ko ilgus gadus prata atrast tikai zinātāji – pēc krusta zīmes eglē.
Kapos uzstādīts piemineklis nacionālo partizānu piemiņai. Akmenī iekalti vārdi partizāniem, kuri darbojušies Puzes – Piltenes partizānu grupa. Turpat blakus arī piemiņas akmens leitnantam Robertam Rubenim.
1989. gada vasarā LNNK Ugāles nodaļas dalībnieki Zūru meža Dezkalnu apgaitā 1946. gada 23. februārī kritušo Puzes – Piltenes grupas nacionālo apbedīšanas vietā uzlika bērzu krustus, meklēja kritušo piederīgos Latvijā un ārzemēs.
1990. gada gada vasarā pēc Laimdotas Junkaras meta izgatavoja metāla sētiņu un krustu ar piestiprinātu bronzas plāksni, kur iegravēti kritušo vārdi. Rūdolfs Opmanis, Pēteris Šāvējs, Alfrēds Grāvelsiņš, Jānis Sēkliņš, Ludolfs Kļava, Bruno Krastiņš.
1991. gada 27. aprīlī, piedaloties kritušo piederīgajiem, nacionālo organizāciju pārstāvjiem no vairākām zemēm, kapus iesvētīja teoloģijas profesors Roberts Akmentiņš, un tos nosauca par Dzelzkanu brāļu kapiem.
1992. gada 20. jūnijā kapos atklāja pieminekli, ko iesvētīja Augusts Ādlers. Pieminekli izgatavoja Kārlis Stepans pēc LNNK Ugāles nodaļas iecerētā meta ar maziem pārveidojumiem. Izdevumus sedza daži cilvēki. Pieminekli uzstādīja un pamatus veidoja Ventspils Aizsargu pulka aizsargi, LNNK un LDV Ugāles nodaļu dalībnieki. Pieminekļa augšējā daļā iekalts teksts:
NACIONĀLAJIEM
PARTIZĀNIEM
JŪSU VIDŪ ATGRIEZOS ES VEĻOS
JO BIJ CITĀ MALĀ BOJĀ IET
SAVĀ PAGSTĀ UN SENČU CEĻOS
MANI ATGRIEŽOTIES SAGAIDIET
Pieminekļa pakājē izvietotajā granīta plāksnē iekalti gada skaitļi (1945 – 1953) un 36 kritušo partizānu vārdi:
OPMANIS RŪDOLFS ENGELBERGS KĀRLIS
BRĪVNIEKS KĀRLIS PICALCELMS TEODORS
SEBRIS ARNOLDS REIMANIS LEONĪDS
KĻAVA LUDOLFS TRUSĪTIS KĀRLIS
KRASTIŅŠ ROBERTS GULBIS JĀNIS
ĶIERPE MAKSIS GULBIS KĀRLIS
VESELIS PĒTERIS GULBIS ERNESTS
ŠĀVĒJS PĒTERIS ŠVĪKULIS RŪDOLFS
GRĀVELSIŅŠ ALFRĒDS AUERS BRUNO
PURZĀLE JŪLIJS PŪCE ANDŽS
SĒKLIŅŠ JĀNIS KALĒJS ARNOLDS
TRAPANS EDUARDS MEIERS ALBERTS
DIEBELIS BĒRZIŅŠ KĀRLIS
OZERS EDGARS BŪMEISTERS FRICIS
ĀBOLIŅŠ JĀNIS ZVEJNIEKS VALDIS
TOLENS KRISTAPS ŠIMPERMANIS ARTŪRS
NEIMANIS JĀNIS TOMSONS FRICIS
KRŪMIŅŠ EGĪLS STRAUTS VALDIS
DAMANE MILDA ZIEDAINIS MIERVALDIS
1993. gada 27. jūnijā pārapbedīja trīs Ugāles Bujānos 1953. Gada 6. Septembrī kritušos partizānus un divus Ugāles Stendos 1945. gada 13. maijā nošautos neapbruņotos leģionārus. Garīgo ceremoniju vadīja mācītājs Roberts Akmentiņš.
1994. gada 28. jūlijā Ugāles LNNK, LDV, Ventspils LDV un represēto klubs kopīgiem spēkiem pārapbedīja 1954. gada 27. decembrī Ēdoles pagastā divus kritušos partizānus. Uz katra kapa uzliktas plāksnītes ar kritušo vārdiem. Partizāni, kuriem Dzelzkalnu brāļu kapos uzstādītas individuālas kapu plāksnes: Virsnieka vietnieks Bruno Auers (1918.-1946.23.II), kara žurnālists Pēteris Arvids šāvējs (1920.- 1946.23.II), virsnieka vietnieks Ludolfs Kļava (1921.-1946.23.II), virsnieka vietnieks Jānis Sēkliņš (1911.-1946.23.II), leģionārs Alfrēds Grāvelsiņš (1921.-1946.23.II), pulkvežleitnants Rūdolfs Opmanis (1899.-1946.23.II), Artūrs Lode (1898.-1945.), Ernests Artūrs Lagzdiņš (1920.-1945.), leitnants Roberts Krastiņš (1920.-1946.23.II), leitnants Leonīds Reimanis (1915.-1953.), partizāns Kārlis Trusītis (1914.-1953.), Jānis Āboliņš (1926.-1945.), leģionārs Edgars Voldemārs Ozers (1926.-1945.).
1995. gadā notika iekopšanas darbi un iestādīti ozoliņi, liepiņas un veidots dzīvžogs.
1997. gada 7. jūnijā kapos atklātas piemiņas zīmes kritušajiem kureliešiem un 1954. gadā komunistu nošautajam latviešu izlūkam Leonīdam Zariņam, kurš 1953. gadā ASV Centrālās izlūkošanas pārvaldes (CIP) uzdevumā ar izpletni nosēdās Auces rajonā.
Pasākumā piedalījies arī Latvijas valsts prezidents Guntis Ulmanis.
Piemineklī iekalti 36 kritušo vārdi. Kapos ir 13 apbedījumi.
2001. gads apzināti un piemineklī iekalti vēl divu kritušo varoņu vārdi –Milda Damane un Miervaldis Ziedainis.
Notikumi pēc kara: 1945-46. gada ziemu Misiņa grupa aizvadīja Zūru meža Dzelzkalnu apgaitā, kur bija uzcelti vairāki bunkuri. Te mitinājās aptuveni 40 partizāni. Grupa tobrīd izdeva savu avīzi “Kurbads”, kuras redaktors bijušais kara ziņotājs Pēteris Arvīds Šāvējs. 1946. gada 23. februārī nometni ielenca PSRS iekšlietu karaspēks. Grupai ar kauju izlaužoties no aplenkuma, krita astoņi partizāni. (Kā stāsta grupas toreizējais sakarnieks Tālivaldis Bāliņš, seši no kritušajiem palikuši kaujas vietā, bet divus čekisti aizveduši sev līdz un apglabājuši nezināmā vietā. Taču saskaņā ar kapu plāksnēm, kas uzstādītas uz kopiņām Dzelzkalnu brāļu kapos, tur šobrīd apbedīti septiņi no 23. februārī kritušajiem.) Pārējai grupai, iznīcinot divas komunistu ložmetēju apkalpes, kurām bija jānogriež iespējamais partizānu atkāpšanās ceļš, izdevās no aplenkuma izlauzties. Pēc tam grupa sadalījās, daļai dodoties uz Kabiles mežiem, diviem partizāniem – uz Ventspili, bet pārējiem pēc Ventspils-Rīgas šosejas un Rindas upes šķērsošanas sasniedzot Puzes Bētmejus. 23. februāra kaujā krita pulkvežleitnants Rūdolfs Opmanis, lauksaimniecības akadēmijas 3. kursa students Pēteris Šāvējs, elektrotehniķis Jānis Sēkliņš, medicīnas fakultātes 3. kursa students Lūdolfs Kļava, komercskolas absolvents Alfrēds Grāvelsiņš, students mežkopis Bruno Auers, tieslietu fakultāti beigušais Maksis Ķierpe un Roberts Krastiņš. Sešus no viņiem 1946. gada pavasarī turpat Vārnu valkā apbedīja partizānu atbalstītāji. Kritušo partizānu apbedījuma atrašanās vietu visus okupācijas gadus atkārtoti iezīmēja ugālietis Imants Kalnenieks.
Avoti:
Ventspils novadnieks. Novada vēstis. 65 gadu atceres pasākums Dzelzkalnu brāļu kapos. 2011. gada 8. Jūnijs, – 6.lpp.
Avots: Akmenī iecirstā sāpe. Biedrība “Latvijas politiski represēto apvienība” 2006., 101.lpp.
Nacionālo partizānu piemiņas vieta Dzelzkalnu Brāļu kapos, 2016 https://www.youtube.com/watch?v=UljTd4r4S1Q
https://karavirukapi.blogspot.com/2019/05/ugales-pagasta-nacionalo-partizanu.html (skat. 10.02.2022.)
Tāpat skatīt : Nezināmais karš: Latviešu nacionālo partizānu cīņas pret padomju okupantiem 1944-1956. Otrais papildinātais izdevums. Red.: Apine, L.; Kiršteins, A. [Rīga]: Domas spēks, [2012]. 282.-283.lpp.
