Jaunpiebalga
Piemineklis Latvijas atbrīvošanas cīņās kritušo karavīru piemiņai.
Atrodas:
Jaunpiebalga, Jaunpiebalgas pagasts, Cēsu novads, pretī Jaunpiebalgas Sv. Toma evanģēliski luteriskajai baznīcai, gps 57.176556, 26.034690
Autors: tēlnieks Kārlis Zāle un arhitekts Aleksandrs Birznieks. Kalšanas darbi veikti E. Kuraua akmeņkaltuvē Rīgā.
Materiāls: Šūnakmens. Piemineklis veidots no Allažu šūnakmens simboliska tempļa veidā.
Forma: arhitektonisks monuments ar cilni. Piemineklis veidots kā arhitektoniska arka. Uz trīspakāpju terases izvietotas divas kolonnas ar masīvu pārsedzi. Starp kolonnām atrodas figurāls cilnis – Māte svētī divus ievainotus dēlus.
Atrašanās vieta Jaunpiebalgā, pie Jaunpiebalgas Svētā Toma evaņģēliski luteriskās baznīcas
Atklāts: 1930. gada 29. jūnijā atklāja valsts prezidents A. Kviesis. Pasākumā piedalījās valsts prezidents Alberts Kviesis, kara ministrs Mārtiņš Vācietis, Saiemas priekšsēdētājs Pauls Kalniņš u.c. Restaurēts 1988. gadā un 2010. gadā
Uzraksti:
Mūžam nemirs varoņu gars
Brīvības cīņās kritušiem
Priekšējā ailē kalts sēdošs Mātes Latvijas tēls, pie kuras krūtīm atdusas divi tās dēli. Ailes augšējā daļā uzraksts: MŪŽAM NERIMS VAROŅU GARS. Pieminekļa aizmugurējā daļā, kurā attēloti dekoratīvi izkārtoti ieroči un kaujas karogi, virs tā iekalts teksts: uzraksts: BRĪVĪBAS CĪŅĀS KRITUŠAJIEM.
Zem šī ciļņa iekalts atklāšanas gadskaitlis: 1930
Pārsedzes centrā pieminekļa aizmugurē mazāks cilnis, kurā attēlota karavīra galva bruņucepurē.
Vēsture:
Pieminekļa būvniecību iecerēja Brāļu kapu komitejas Jaunpiebalgas-Rankas nodaļa, un tā pamatakmens likts 1928. gada 26. augustā. Saskaņā ar Jaunpiebalgas vidusskolas skolotājas Vēsmas Johansones Lismanim sniegto informāciju pieminekļa pamatos esot guldīta urna ar 125 kritušo draudzes locekļu sarakstu. Tā laika presē gan minēti tikai 60 kritušie. Tajā pašā dienā ap baznīcu stādīta “Varoņu birzs” – 60 ozoliņi. Brāļu kapu komiteja 1930. gada 28. aprīlī nolēma izsniegt savai Jaunpiebalgas-Rankas nodaļai pieminekļa būvniecībai nepieviešamo Allažu šūnakmeni.
Apkārt piemineklim atklāšanas dienā iestādīja ap 500 ozoliņu – Varoņu birzi. Piemineklis Izmaksājis aptuveni 25 000 latu, kas pamatā savākti ziedojumu ceļā. 1000 latu lielu atbalstu sniedzis arī Kultūras fonds.
Piemineklis restaurēts 1988. gadā.
2010.gada pavasarī piemineklis tika restaurēts un 3.jūlijā uz tā 80.gadadienu ieradās Latvijas Valsts prezidents Valdis Zatlers ar kundzi, LR Zemessardzes komandieris pulkvedis Juris Zeibārts, ģenerāļi Kārlis Krēsliņš, Juris Vectirāns u.c.
Avoti:
Lismanis, J. 1915-1920. Kauju un kritušo karavīru piemiņai: Pirmā pasaules kara un Latvijas Atbrīvošanas cīņu piemiņas vietas. Rīga: NIMS, 1999. 45.-46. lpp.;
Latvijas Kareivis, Nr. 193, 28.08.1928.;
Latvijas Kareivis, Nr. 143, 01.07.1930.
https://karavirukapi.blogspot.com/2019/07/pie-jaunpiebalgas-baznicas-piemineklis.html (skat. 09.06.2025.)
