1918.-1920.gada Latvijas brīvības cīņu dalībnieku – somu karavīru apbedījuma vieta. (Foto R. Ķipurs 2020)
1918.-1920.gada Latvijas brīvības cīņu dalībnieku – somu karavīru apbedījuma vieta. (Foto R. Ķipurs 2020)
1918.-1920.gada Latvijas brīvības cīņu dalībnieku – somu karavīru apbedījuma vieta. (Foto R. Ķipurs 2020)
1919.gada 22. februārī pie Bejas pagastmājas un pagastskolas Kolberģa pagastā starp somu brīvprātīgo pulka Ziemeļu zēni un Padomju Latvijas armijas karavīriem. Somijas vēsturē pazīstama kā daļa no Alūksnes operācijas (somu: Marienburgin operaatiossa). Kaujās pret lieliniekiem pie Alūksnes un Bejas krituši 34 somu karavīri no „Ziemeļu zēnu” pulka, ko vadīja pulkvedis Hans Kalma. Bejas kaujā bojā gāja 10 somu karavīri: Ahola Lauri, Hillilä Erki, Kattainen Aatu, Kaakinen Paul, Kejonen Juho, Kuttinen Toivo, Murto Leo, Nieminen Vihtori, Schöneman – Soriola Eino, Eino Kenraali. 8 no 10 kritušajiem karavīriem (precīzas ziņas ir par 7 karavīriem) apglabāti Somu karavīru Brāļu kapos Bejā, divi – Somijā. Jaunākajam somu karavīram bija tikai 15 gadi.
Latvijas I Neatkarības laikā Somu karavīru Brāļu kapi iesvētīti. Ar Alūksnes Brāļu kapu komitejas iniciatīvu un vairāku organizāciju atbalstu Somu karavīru Brāļu kapi Bejā atjaunoti 1989.gada 2.decembrī – uzlikts balts koka krusts un koka sētiņa, kā arī norāde, ka šajā vietā ir somu karavīru brāļu kapi.. 2000.gada 7. maijā Somu karavīru Brāļu kapos Bejā notika piemiņas akmens atklāšana. Akmenī iegravēts šāds teksts: „Šeit atdusas somu brīvprātīgo pulka „Ziemeļu Zēni” karavīri, kuri krituši Bejas kaujā 1919.gadā.” Piemiņas akmens izgatavošanu finansēja un organizēja „Ziemeļu Zēnu” piemiņas biedrības pārstāvji, kā arī piedalījās Latvijas goda konsuls Somijā.
Ar Tamperes Seudu Neatkarības cīņu tradīciju asociācijas atbalstu piemiņas vieta regulāri tiek uzturēta, kopta un labiekārtota. 2009.gadā ģenerālmajors Kalervo Sippi Bejas pamatskolai Neatkarības cīņu tradīciju asociācijas vārdā pasniedza Somijas valsts goda zīmi “ZILO KRUSTU”. Skolas kolektīvs to saņēma pateicībā par ieguldījumu kritušo karavīru piemiņas saglabāšanā.
Tradicionāli Bejas (Babeckas) kaujas gadadienās šeit notiek atceres pasākumi, kurus apmeklē Somijas vēstniecības, Latvijas NBS, Brāļu kapu komitejas, Alūksnes novada pašvaldības pārstāvji, izglītības un kultūras iestāžu darbinieki, vietējie iedzīvotāji un Tamperes Seudu Neatkarības cīņu asociācijas biedri no Somijas.
Somu karavīru Brāļu kapi atrodas privātīpašumā: “Osīši” , Jaunalūksnes pagasts, Alūksnes novads, LV-4350.
Notikumi: Igaunijas brīvības cīņu laikā Igaunijas 2. divīzija kopā ar Tartu partizānu bataljonu atbrīvoja Tartu un gar Tartu-Rīgas dzelzceļu uzbruka Valkas virzienā, kur pie Valkas apriņķa robežas notika Paju kauja. 31. janvārī igauņi kopā ar somu brīvprātīgajiem ieņēma Valkas pilsētu un iegāja Latvijas teritorijā. Īstenojot Igaunijas armijas vadības operatīvos plānus igauņu un somu vienības 1919. gada februārī turpināja uzbrukumu, lai sasniegtu līniju Ainaži-Sedas upe-Ape-Irboska. Pretēji Igaunijas armijas virspavēlnieka ģenerāļa Juhana Laidonera iecerei un stratēģiskajiem plāniem somu brīvprātīgo komandieris Hanss Kalms 19. februārī deva pavēli no Valkas doties uz Alūksni. 21. februāra rītā somi ieņēma Alūksni, kaujā zaudējot trīs virsniekus un 15 kareivjus. 22. februārī pa Valkas-Alūksnes dzelzceļu ieradās igauņu bruņuvilciens. 22. februārī somu brīvprātīgie no Alūksnes devās Krievijas robežas virzienā, bet pie Bejas notika sadursme ar Sarkanās armijas karavīriem. Kaujā krita deviņi somu karavīri, septiņi tika apglabāti Bejas kapos. Somu karavīri atgriezās Alūksnē un 24. februārī piedalījās Igaunijas neatkarības proklamēšanas pirmās gadadienas parādē, bet 26. februārī atgriezās Valkā. Ziemeļu zēnu pulku Igaunijas armijas vadība nosūtīja rezervē. Sarkanā armija sāka pretuzbrukumu, 6. latviešu strēlnieku pulks ieņēma Alūksni, bet līdz 15. martam arī Vastselīnas un Repinas pagastus Dienvidigaunijā.
GPS: 57.400379, 27.217784
Avoti:
https://www.sargs.lv/lv/starpkaru-periods/2015-01-10/somu-ziemelu-zenu-cinas-latvija#lastcomment
