Piemineklis represētajiem Latvijas iedzivotājiem Koknesē
Atrodas: Koknese pilsēta, Koknese, Aizkraukles novads, Stacijas ielas gala, blakus Kultūras centram un netālu no stacijas, vizuāli labi redzams, gps 56.650557, 25.438666
Atklāts: Jura Zihmaņa veidotā piemiņas zīme represijās cietušajiem Kokneses pagasta iedzīvotājiem.
2021.? gadā atklātas pievienotās piemiņas plāksnes ar iegravētiem Kokneses pagasta iedzīvotāju vārdiem, kuri tika izsūtīti 1941. gada 14. jūnijā un 1949. gada 25. martā, tā iemūžinot to cilvēku piemiņu, no kuriem daudzi neatgriezās tēva mājās.
Plāksnes, kurās būs iegravēti izvesto vārdi, veido metālmākslinieks Ants Brimerbergs no Aizkraukles. No Latvijas Politiski represēto apvienības šim mērķim piešķīra 1500 eiro, bet projekta realizācijai bija sabiedrības atbalsts. 1949. gada 25. martā no Ogres apriņķa Kokneses pagasta 23 sētām izsūtītas 34 ģimenes jeb 78 cilvēki, no kuriem ceļā nomiris viens bērns. Vecākais represētais koknesietis bija Jānis Ūsiņš no “Kalnasprūļām”. Viņš izturējis Sibīrijas Golgātas ceļu un 90 gadu vecumā atgriezies Latvijā. 1941. gada 14. jūnijā no Kokneses pagasta izveda trīs ģimenes, kopskaitā 13 cilvēku.
1949. gad 25. martā no Ogres apriņķa Kokneses pagasta 23 sētām izsūtītas 34 ģimenes jeb 78 cilvēki, no kuriem ceļā nomiris viens bērns. Vecākais represētais koknesietis bija Jānis Ūsiņš no “Kalnasprūļām”. Viņš izturējis Sibīrijas mocības un 90 gadu vecumā atgriezies Latvijā.
1941. gada 14. jūnijā no Kokneses pagasta izveda trīs ģimenes, kopskaitā 13 cilvēku. Visvairāk ar Koknesi saistāmi inteliģences pārstāvji, kuri izvesti no Rīgas, bet kuriem Koknesē bija dzimtas saknes vai īpašumi.
Uz vienas no plāksnēm Broņislavas Martuževas vārdi:
“Un, kamēr trijas zvaigznes stāv,
Mēs nepiederam šķirstam.
Lai žogus ceļ, lai restes kaļ,
Mēs nākam, nākam atpakaļ
Pa brūcēm, sirdīs cirstām!”
Citāts: Līdzās piemineklim tika atklātas piemiņas plāksnes, kurās iegravēti 1941. gada 14. jūnijā un 1949. gada 25. martā izsūtīto Kokneses pagasta iedzīvotāju vārdi. Lība Zukule, kura ieguldījusi lielu darbu šīs ieceres īstenošanā, sacīja: “Uzstādītās metāla plāksnes ir Kokneses novada represēto nodaļas piepildīts sapnis, lai iemūžinātu svešumā aizvesto koknesiešu piemiņu. Nodaļas biedri ir pateicīgi Latvijas Politiski represēto apvienībai par piešķirto finansējumu plākšņu izgatavošanai, arhitektei Agrai Bērziņai par plākšņu skici izveidi un par paveikto darbu metālmāksliniekam Antam Brimerbergam. Paldies par atsaucību novada iedzīvotājiem, kuri atsaucās mūsu aicinājumam ziedot pieminekļa apkārtnes labiekārtošanai. Pirmajā ziedošanas akcijas posmā tika saziedoti 680 eiro, bet šobrīd savāktā ziedojumu summa ir papildinājusies vēl par 175 eiro. Mūsu vissirsnīgākā pateicība Kokneses novada domei par piešķirto finansējumu – 15 tūkstošiem eiro pieminekļa apkārtnes labiekārtošanai. Pirmais posms būs projekta izstrāde, ko veiks arhitekte Agra Bērziņa.” Ar kopīgi nodziedātu tautas lūgšanu “Dievs, svētī Latviju”, klusuma brīdi, Kokneses Mūzikas skolas absolventes Paulas Vingres uz vijoles spēlētām melodijām, ziedu pušķīšiem pie pieminekļa un piemiņas plāksnēm tika godināta svešumā aizvesto Latvijas iedzīvotāju mūžīgā piemiņa. Arī Bebru pagastā šajā dienā pie komunistiskā genocīda upuru piemiņas akmens bebrēnieši nolika ziedus un iededza svecītes. Atmiņām nav noilguma Kokneses novada politiski represēto nodaļas biedri pateicas par atsaucību pasākuma norisē Kokneses kultūras nama kolektīvam un kafejnīcai “Rūdolfs” par sarūpēto cienastu, kā arī teic sirsnīgu paldies par aktīvu darbošanos Lībai Zukulei. Veroties jaunajās piemiņas plāksnēs, kurās ikviens tagad varēs izlasīt aizvesto vārdus, rodas jautājums, cik daudz mums ir zināms par mūsu novada iedzīvotājiem, kuri 1941. gada 14. jūnijā cieta represiju vējos? Vēstures liecībās atrodamas ziņas: “1941. gada 14. jūnijā no Kokneses pagasta izveda trīs ģimenes, kopskaitā 13 cilvēku. No “Krieviņu” mājām tika deportēta Ševicu dzimta. Ģimenes galva Otto miris Vjatlagā 1941. gadā: Otto māsa Marija nomirusi nometinājumā Krasnojarskas novada Nazarovas rajonā 1942. gadā; Made – turpat 1944. gadā, bet divdesmitgadīgais dēls Juris – 1945. gadā. Izdzīvoja tikai Elza un Pēteris Ševici. No “Sausnorām” izsūtīja 1880. gadā dzimušā Kokneses virsmežziņa Alfrēda Staunes ģimeni. Alfrēds Staune aizgāja bojā Vjatlagā. Viņa sieva, skolotāja Lilija Staune un bērni Anita un Jēkabs 15 gadu pavadīja nometinājumā Nazarovas rajonā. No “Līču” mājām izveda Matuļu ģimeni. Pēteris Matulis nomiris Vjatlagā 1942. gadā, viņa sieva Jete 1947. gadā, no izsūtījuma atgriezās meita Maiga. No Bebru pagasta “Vijām” izsūtīja Alfrēdu Preisu, kurš no 1934. gada līdz 1940. gadam bija Bebru pagasta vecākais un pagasta aizsargu rotas komandieris. Miris izsūtījumā.”
Avoti:
http://www.represetie.lv/notikumi/params/post/2152531/koknese-piemin-1941gada-14junija-izvesanu-uz-sibiriju (skat. 13.06.2025.)
http://www.represetie.lv/notikumi/params/post/2746441/ziedojumu-akcija—pieminas-akmens-apkartnes-labiekartosanai (skat. 13.06.2025.)
https://arhivs.staburags.lv/raksts/172287 (skat. 13.06.2025.)
https://dom.lndb.lv/data/obj/file/30004426.pdf (skat. 13.06.2025.)
https://dom.lndb.lv/data/obj/file/31737233.pdf (raksts 2021.g.) (skat. 13.06.2025.)