Piemineklis pie Raunas upes labajā krastā Priekuļu novadā (Foto R. Ķipurs 2018)

Piemineklis pie Raunas upes labajā krastā Priekuļu novadā (Foto R. Ķipurs 2018)

Cēsu kaujās kritušo 110 igauņu un 44 latviešu karavīru piemiņai

Piemineklis pie Raunas upes labajā krastā Priekuļu novadā

Lai godinātu Cēsu kaujās kritušo 110 igauņu un 44 latviešu karavīru piemiņu, vietā, kur 1919.gada vasarā fronte turējās divas nedēļas, Raunas upes labajā krastā, netālu no autoceļa tilta 2004. gada 22. jūnijā plkst. 14.30 tika atklāts Cēsu akmeņkaļa V.Koltova darinātais piemiņas akmens. Piemiņas vieta pie Raunas upes atrodas uz privātas zemes.

Cēsu kaujas bija svarīgs Latvijas vēstures pagrieziena punkts, kad 1919.gada jūnijā apvienotais latviešu un igauņu karaspēks sakāva vācu landesvēru, kas apdraudēja Baltijas valstu pastāvēšanu. Cēsu kaujas risinājās 1919. gadā no 6. līdz 21. jūnijam posmā no Tūjas līdz Raunai. Brīvības cīņās pret Landesvēru varonīgi cīnījās Igaunijas 3. divīzijas 6. un 3. pulks un Ziemeļlatvijas brigādes 2. Cēsu pulks. Kaujās krita 110 igauņu un 44 latviešu karavīri. Latvijas vēsturē tās ir nozīmīgas arī ar to, ka aizstāvēt Latvijas tikko iegūto neatkarību kaujās devās Cēsu un Valmieras skolnieki. Kopā ar igauņu karavīriem tika izcīnīta uzvara un landesvēra karaspēks bija spiests atkāpties līdz pat Jelgavai. Šo uzvaru ievadīja Cēsu Skolnieku rotas varonība 1919.gada 6.jūnijā. Ja kaujas pie Cēsīm tiktu zaudētas un Latvijas armija sakauta, tad vāciešiem būtu brīvs ceļš uz Igaunijas iekarošanu.