Piemineklis nacionālajiem partizāniem Slavītos : Latvijas pieminekļi

Nosaukuma varianti: Piemiņas vieta Bērzpils pagasta nacionālajiem partizāniem. Lazdukalna pagastā piemiņas akmens Bērzpils pagasta nacionālajiem partizāniem

Atrodas: Lazdukalna pagasts, Balvu novads, gps 56.900094, 27.067000 (P36 ceļa krustojumā uz Slavītiem, ceļa malā ap pieminekli koka žogs)

Piemiņas vieta: idejas autore – bijusī Saeimas deputāte, Balvu rajona novadniece Palmīra Lāce, bet piemiņas akmens autors – balvenietis Pēteris Kravalis.
Piemiņas vietu Bērzpils pagasta nacionālajiem partizāniem – Dominika Baranovska, kas vācu laikā bija Bērzpils pagasta vecākais, nacionālo partizānu grupai, kas darbojās no 1944.- 1946.gadam, kā arī pieminot citus Bērzpils pagasta nacionālos partizānus, kas darbojās no 1944. – 1954.gadam, atklāja 2006.gada 2.novembrī Lazdukalna pagasta “Slavītos”, kas agrāk atradās Bērzpils pagastā, Balvu novadā. Pieminekli atklāja Nacionālo partizānu apvienības priekšsēdētājs Ojārs Stefans, Bērzpils un Lazdukalna pagastu priekšsēdētāji Aivars Kindzuls un Ēvalds Stērnieks. Piemiņas vietu iesvētīja Nacionālo Bruņoto spēku virskapelāns Atis Vaickovskis

Laukakmenī iestrādātajā melna granīta plāksnē iekalts teksts:

STEN ZEME, VĒRDAMĀS KĀ RĒTA

JAU BRĀĻI APKĀRT ĻIMUŠI

VAI SADZIRDAT, TUR TĒVA SĒTĀ

MĒS PALIEKAM TAI ZEMES PĒDĀ

NO KURAS ESAM DZIMUŠI

/B. MARTUŽEVA/

BĒRZPILS PAGASTA

NACIONĀLAJIEM PARTIZĀNIEM

1944.–1954.

CĪŅĀ PRET PADOMJU

OKUPĀCIJAS VARU

GADA 19. JANVĀRĪ

PIE LUGAŽU EZERA KRITA

DOMINIKS

BARANOVSKIS

JĀZEPS VOLKOVS

PĒTERIS KLITONČIKS

DOMINIKS ŠKAPARS

VILIS SVARĀNS

Vēsture: 1946.gada 19.janvārī čekas karaspēka vīri uzspridzināja Lagažas bunkuru, kurā atradās nacionālie partizāni Dominiks Baranovskis, Pēteris Klitončiks, Dominiks Škapars, Jāzeps Volkovs un Vilis Svarāns. Viņu vārdi ierakstīti piemineklī.

Saistoši:

Broņislava Martuževa dzimusi 1924.gada 8.aprīlī Abrenes apriņķa Domopoles, tagad Bērzpils, pagasta Slavītu sādžā, bet jau 1928.gadā vecāki pārcēlās uz dzīvi Lubānas pusē. Pavisam šajā ģimenē piedzima deviņi bērni, no kuriem izdzīvoja pieci.
Dzejnieces dzīves redzējuma pamati sāka veidoties Latvijas brīvvalsts laikā un tie veidojās ne tikai ģimenē, bet arī Cepurītes četrklasīgā pamatskolā, Lubānas sešklasīgā pamatskolā, Lubānas vidusskolā un Rēzeknes Skolotāju institūtā. Broņislava Martuževa kā Nacionālās pretošanās kustības dalībniece un atbalstītāja no 1946.gada līdz 1951.gadam slēpās sava tēva Lazdiņu mājas slēpnī, tad arī 1947.gadā viņa Nacionālajiem partizāniem veltīja dziesmu “Dzīve sauc”, ko tagad dzied “Baltie lāči”. Laiku no 1951. gada līdz 1956. gadam viņai nācās pavadīt izsūtījumā – apcietinājumā un dažādās soda izciešanas nometnēs Sibīrijā. Kādā cietuma kamerā viņa bija kopā ar dzejnieci Elzu Stērsti. Taišetas trases kolonijā Nr. 40 Broņislava Martuževa 1952. gada 18. novembrī uzrakstīja dzejoli “Brīvības piemineklis” (“Ceļu krusti”, 1990.). Kad viņa atgriezās no izsūtījuma, dzimtās Lazdiņu mājas bija izpostītas. Broņislavas Martuževas mūža radošākie gadi tika pavadīti kopā ar dzejnieces stipro balstu māsu Magdalēnu Dārziņu mājās.

Dominiks Baranovskis dzimis tagadējā Balvu novada Lazdukalna pagasta Obulderu ciemā, viņš mācījies Aglonas ģimnazijā. Dominiks Baranovskis bija sportists ar izciliem sasniegumiem vieglatlētikā, diska mešanā un lodes grūšanā. Darbojās sporta biedrībā „17. Rēzeknes aizsargu pulka sporta klubs”. Dominiks Baranovskis bija Latvijas valsts vienības dalībnieks vieglatlētikā (1937, 1938) un viņš bija Latvijas rekordists diska mešanā – 46,72 (1937). Dominiks Baranovskis nacistiskās Vācijas okupācijas laikā bija Bērzpils pagasta vecākais, vēlāk viņa vadībā darbojās nacionālo partizānu grupa (no 1944.- 1946.gadam).

“1946. gada 19. janvārī PSRS čekas karaspēka vienība (ko apstiprina arhīva dokuments nr. 45027) uzspridzināja Lagažas bunkuru, kurā atradās nacionālie partizāni Pēteris Klitončiks, Vilis Svarāns, Dominiks Škapars, Jāzeps Volkovs un grupas vadītājs Dominiks Baranovskis. Vēl pusdzīvos Škaparu un Baranovski čekisti aizvilka uz Bērzpils pagasta centru, kur izlika apskatei un, vēlāk -lai vieglāk aprakt – sadalīja gabalos. Čekisti centās iznīcināt arī cīnītāju ģimenes, dažus nogalinot uzreiz, citus izsūtot uz Sibīriju.”

Avoti:

Nezināmais karš: Latviešu nacionālo partizānu cīņas pret padomju okupantiem 1944-1956. Otrais papildinātais izdevums. Red.: Apine, L.; Kiršteins, A. [Rīga]: Domas spēks, [2012]. 70.-71.lpp.

http://balvurcb.lv/kb/index.php?View=entry&EntryID=360 (skat. 07.01.2025.)

https://latgalesdati.du.lv/notikums/1642 (skat. 07.01.2025.)

https://karavirukapi.blogspot.com/2019/05/lazdukalna-pagasta-pieminas-akmens.html (skat. 07.01.2025.)