Piemiņas zīme Brīvības cīņu (1918-1920) karavīriem un Lāčplēša Kara ordeņa kavalieriem

Piemiņas zīme Brīvības cīņu (1918-1920) karavīriem un Lāčplēša Kara ordeņa kavalieriem
Piemiņas zīme Brīvības cīņu (1918-1920) karavīriem un Lāčplēša Kara ordeņa kavalieriem (Foto R. Ķipurs 19.07.2023.)
Piemiņas zīme Brīvības cīņu (1918-1920) karavīriem un Lāčplēša Kara ordeņa kavalieriem
Piemiņas zīme Brīvības cīņu (1918-1920) karavīriem un Lāčplēša Kara ordeņa kavalieriem (Foto R. Ķipurs 19.07.2023.)
Piemiņas zīme Brīvības cīņu (1918-1920) karavīriem un Lāčplēša Kara ordeņa kavalieriem
Piemiņas zīme Brīvības cīņu (1918-1920) karavīriem un Lāčplēša Kara ordeņa kavalieriem (Foto R. Ķipurs 19.07.2023.)

Atrodas: Bērzpils, Bērzpils pagasts, Balvu novads, gps 56.848074, 27.084943 (Skolas un Dārza ielas krustojums)

Piemiņas vietas izveides iniciators bija novadnieks – atvaļinātais pulkvedis Pēteris Ziemelis. Piemiņas akmens autors – Pēteris Kravalis. Iesvētīja Bēržu Svētās Annas Romas katoļu draudzes prāvests Oļģerts Misjūns.

Uzraksts uz piemiņas plāksnes:

Par Latviju Bērzpils (Domopoles) pagasta Lāčplēša kara ordeņa kavalieri 1918 – 1920

ģenerālis Kazimirs Olekšs

leitnants Aleksandrs Lācis

kaprālis Semjons Arhipovs

kareivis Jānis Pugačs

kareivis Ludvigs Topecs

Atklāšana. 2014.gada 7.novembrī Bērzpils pagastā atklāja piemiņas vietu brīvības cīņu karavīriem un Lāčplēša kara ordeņa karavīriem. Jaunatklātajā piemiņas zīmē lasāmi piecu toreizējā Domopoles pagasta karavīru uzvārdi, kuri cīnījās par Latvijas valsti. Tie ir Lāčplēša kara ordeņa kavalieri – Kazimirs Olekšs, Aleksandrs Lācis, Semjons Archipovs, Jānis Pugačs un Ludvigs Topecs. Piemiņas vietu atklāja Balvu novada domes priekšsēdētājs A.Kazinovskis, Nacionālo Bruņoto spēku komandiera vietnieks ìenerālmajors Juris Zeibārts, Lāčplēša kara ordeņa kavaliera Ludviga Topeca mazmazmazdēls, Aizsardzības akadēmijas Sauszemes spēku militārās vadības 4.kursa kadets Mārtiņš Mārtužs.

Kazimirs Olekšs dzimis 1886. gada 27.jūlijā toreizējā Balvu rajona Bērzpils pagastā Mastarīgā zemnieku ģimenē. Vecāki, redzot dēla apdāvinātību, sūtīja viņu uz Pēterpili pie krusttēva, lai mācītos turienes skolās. Viņa prāts tiecās uz militārām zinībām. 1907. gadā Olekšs brīvprātīgi iestājies Krievu armijā, dienē 174. kājnieku pulkā. 1910. gadā viņš iestājies Čugujevas karaskolā, kuru beidzis 1913. gadā ar podporučika pakāpi. Pirmā pasaules kara laikā dienējis Krievijas armijas 25. kājnieku pulkā, vēlāk Latviešu strēlnieku pulkā. No 1916. gada bijis rotas komandieris, no 1917. – bataljona komandieris. 1918. gada martā Voroņežā atvaļinājies no dienesta un atgriezies vecāku mājās Bērzpils pagastā. Pēc Latvijas valsts nodibināšanas 1918. gada 18. novembrī Kazimirs Olekšs piedalījies Latvijas atbrīvošanas cīņās, ieņemot svarīgus amatus armijas militāri administratīvajā aparātā. Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi 1918. gada 10. decembrī, formējis Virsnieku rotu. Latvijas armijai atkāpjoties, slimības dēļ palicis Rīgā. 1919. gada janvārī iesaukts Sarkanajā armijā, līdz maijam 2. Padomju Latvijas strēlnieku pulkā, rakstvedis. Maijā pārbēdzis no Valmieras uz Rīgu. Nosūtīts uz Liepāju. 1919. gada 1. jūlijā iecelts par Latvijas armijas Lejaskurzemes kara apgabala štāba priekšnieku. Piedalījies kaujās pret bermontiešiem. 1919. gada 14. novembrī Liepājas aplenkšanas laikā, kad sākās izšķirošais uzbrukums pilsētai un Latvijas armija atkāpās no fortiem, Kazimirs Olekšs novērtēja stāvokli un ar precīzām un pareizām pavēlēm pārgrupēja Latvijas armijas karaspēku, virzīja to pret vāciešiem un satrieca to labo spārnu, tā sekmēdams galīgu uzvaru un bermontiešu padzīšanu no visas Lejaskurzemes. Par kauju nopelniem paaugstināts par pulkvedi-leimantu (no 1919. gada 14. novembra). 1920. gadā iecelts par 4.Zemgales divīzijas štāba priekšnieku, 1921.gada janvārī – par 1.Latvijas strēlnieku pulka komandieri, 1921. gada augustā – par 3. Latgales divīzijas štāba priekšnieku. 1924. gadā paaugstināts par pulkvedi un tajā pašā gadā iestājies Virsnieku akadēmiskajos kursos, kurus beidzis 1926. gadā. No 1929. gada bijis 8. Daugavpils kājnieku pulka komandieris. 1935. gadā iecelts par 2. Vidzemes divīzijas komandiera palīgu. 1935. gadā paaugstināts par ģenerāli. 1936. gadā atvaļināts it kā slimības dēļ. Dzīvojis Rīgā un strādājis a/s “Ogle” valdē, Centrālajā savienībā “Turība”. Vācu laikā bijis Rēzeknes patērētāju biedrības tehniskais vadītājs, pēc tam saimniekojis savās ūdensdzirnavās Maltas pagastā. Pēc 2. pasaules kara dzīvojis Rīgā un strādājis ielu komitejā. Miris 1970. gada 2. februārī un apbedīts Rīgā, Sarkandaugavas kapos. Ģimene: Ģenerālis Kazimirs Olekšs 1926.gada 24.jūlijā ir precējies ar Kristīni Bērziņu (dzimusi 1896.gada 1.martā). 1926. gada 31.augustā ir piedzimusi meita Nelija Valida un 1934.gada 15.maijā – meita Karīna Andra.

Avoti:

http://balvurcb.lv/kb/index.php?View=entry&EntryID=1118 (skat. 11.01.2025.)

http://lkok.com/detail1.asp?ID=1093 (skat. 11.01.2025.)

http://www.vaduguns.lv/arh%C4%ABvs/2014/novembris/11novembris.pdf (skat. 11.01.2025.)

https://dom.lndb.lv/data/obj/file/346492.pdf (skat. 11.01.2025.)

Scroll to Top