Autors: Aleksandra Strekavina mets, kalusi Brauera akmeņkaltuve Jelgavā, bronzas maska un piemiņas plāksne lieta Rīgā, Švena lietuvē.

Atrodās: Jelgavā, Meža kapos Bauskas ielā 12 (bijušajos Nikolaja) 56.626302, 23.753243

Citēts: “Jelgavas pilsētas latviešu draudzes kapsētas Brāļu kapu nodalījumā … ir uzcelts Latvijas rūsgani pelēkā granīta piemineklis Atbrīvošanas karā pie Jelgavas kritušo un tur apbedīto karavīru piemiņai”

Atklāts: 1922. gada 15. oktobrī

Piemineklis celts uz neliela 150 cm augsta piramīdas veida zemes uzbēruma, virs kura ir redzama betona pamata ārējā daļa. Virs šī pamata savukārt ir granīta pamats un virs pēdējā paceļas 245x90x20  pieminekļa stāvs, kas veidots no diviem viena virs otra novietotiem granīta bluķiem. Pieminekļa stāvs lejas daļā platāks, bet augšdaļā sašaurinās līdz 40 cm. Pieminekļa frontes puses apakšdaļā bronzas vainags, kura diamatrs 43 cm, bet virs tā Dr. J. Mazvērsīša teksta vārdi.

Uzraksts uz pieminekļa:

KĀPĀM UZ SĀRTU –

NESĀM JUMS BRĪVĪBU

Pār uzrakstu ir autora bronzā veidota karotāja sejas maska, virs kuras pieminekļa augšdaļā uguskrusts un staru svītras, kas plūst pār masku. Pieminekļa mugurpusē piestiprināta bronzas plāksne ar tekstu.

Uzraksts uz plāksnes:

ŠIE VAROŅI UPURĒJA DZĪVĪBU

PAR  JELGAVAS  BRĪVĪBU

1919. GADA NOVEMBRĪ

Jānis Andersons, Peteris Gulbis, Atis Gēģers, Eduards Lapsa, Alfrēds Bodnieks, Karlis Podziņa, Peteris Sinka, Roberts Levickis, Jānis Eriksons, Reinholds Grosbergs, Edvards Pogulis, Stanislavs Udrosols, Jēkabs Stālbergs, Jēkabs Gross, Jāzeps Labanovskis, Augusts Lešins, Jānis Nikolajevs, Nikolajs Lācis, Voldemars Drunes, Jānis Brunevic, Danbergs, Fridrichs Asbins, Adolfs Eišins, Jānis Krišjans, Jānis Paegle, Augusts Eglīts, Voldemars Selickis, Andrejs Feldmans, Vilis Kāns, Juris Vilkas, Karlis Ruks un 29 nezinamie, starp kuriem 3 no studentu rotas.

Sākotnēji bija apglabāti 70 kritušie, taču desmit karavīru mirstīgās atliekas tuvinieki pārapbedījuši ģimene kapos citviet. No atlikušajiem 60 apbedītajiem 31 ir zināms, bet 29 – nezināmi karavīri.

Brāļu kapos apbedīti arī Otrā pasaules kara laikā kritušie divi latviešu leģionāri, kuru piemiņas plāksnes ir atrodamas starp piemiņas vietām. Austrumu frontē kritušais latviešu policijas bataljonu dižkareivis Jānis Voldemārs Silgailis. Austrumu frontē kritušais un sākotnēji Viļakas brāļu kapos apglabātais leitnants (unteršturmfīrers) Ādolfs Ozols.

2017. gadā pieminekļa restaurāciju veica SIA “Akmens apstrādes centrs AKM”. 2019. Gadā uzstādītas piemiņas stēlas Lāčplēša kara ordeņa kavalieriem.

Avoti: G. Kušķis, P. Korsaks Ceļā uz Latvijas valstisko neatkarību Brīvības cīņu pieminekļi. Rīga: Izdevējs Apgāds Mantojums, 2008, 59..lpp.,

1938. Likerts Brīvības un kritušo pieminekļi 1920 – 1938., 1938.g. Rīga, Valters un Rapa.,97. – 99.lpp.

https://www.zz.lv/vietejas-zinas/jelgava/atjauno-brivibas-cinitajiem-veltito-pieminekli-meza-kapos-231690 (skat 25.12.2020.)

https://www.zudusilatvija.lv/objects/object/5604/ (skat.25.12.2020)

https://www.jelgava.lv/files/jv_nr_47_79.pdf (skat.25.12.2020)

http://www.latvija20gadsimts.lv/apkopojums/stasti/  (skat.25.12.2020)

Jelgavas adresu grāmata, (1930) (periodika.lv)