Atrodas: Aizpores kapi, Kalvenes pagasts GPS koordinātas: gps 56.638040, 21.803578
(Aptuveni pusceļā starp Rudbāržiem un Kalveni, vecā autoceļa malā, kas atrodas paralēli A9 šosejai, atrodas Aizpores kapi.)
Pieminekļi un piemiņas zīmes:
Šobrīd kapos redzami vairāki pieminekļi, divi pieminekļi veltīt kalpakiešiem, 12 piemiņas plāksnes 12 kalpakiešiem – labiekārtotas kapu kopiņas ar krustiem katram kalpakietim. Kapos arī atjaunots piemineklis 1905. gada revolūcijas upuriem. Kā arī kapos saglabājies koka zvanu tornis ar zvanu.
Ideja par pieminekļa uzstādīšanu radās jau 20. gadsimta 20. gados, kad bijušie 1. latviešu atsevišķā bataljona, jeb Kalpaka bataljona karavīri uzstādīja pagaidu piemiņas zīmi – ozola bluķi ar kapara plāksni, kurā bija iegravēts teksts: “1919. gada 25. janvāra rīts. Mēs cēlāmies pretī saullēktam. Kalpakieši.”
Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas 1993. gada 30. aprīlī vietā, no kuras 1919. gada 24. janvārī sākās Kalpaka bataljona pretuzbrukums lieliniekiem, tika uzstādīta tēlnieku Imanta Lukaža (1930 – 2007, apbedīts Aizporu kapos) , kura tēvs arī ir bijis O.Kalpaka bataljona karavīrs un Harija Sprinča veidota piemiņas zīme. Oficiāli tā tika atklāta tā paša gada 15. maijā. 2,3 metrus augstajā, no pelēka granīta veidotajā obeliskā iekalts teksts (E. Virzas vārdi):
KALPAKAM
UN VIŅA
KARAVĪRIEM
- GADA
- JANVĀRA RĪTS
NO ŠEJIENES
ARĪ IESĀKĀS
GAISMAS AUŠANA
PĀRI LATVIJAI
- VIRZA
- gadu sākumā kapos uzstādīts divmetrīgs piemineklis, kam blakus aug leģendārā aktiera Ēvalda Valtera 90-to gadu vidū stādītais ozoliņš. Blakus esošā pieminekļa uzstādīšanu organizēja Zemessardzes 62. padomnieku rota.
Aizporēs Kalpaka bataljonam pievienojās arī vietējie brīvprātīgie, kam Aizpores kapos uzstādīta atsevišķa granīta piemiņas zīme. Tajā zem Latvijas armijas formastērpa cepures kokardes jeb tā dēvētās saulītes atveidojuma iekalts teksts ar 13 zināmo kalveniešu-kalpakiešu vārdiem:
KALVENES VĪRIEM
KALPAKIEŠIEM
FRICIS KALNIŅŠ
JĀNIS KĀRKLIŅŠ
JĀNIS KUNCĪTIS
ĀDOLFS LUKAŽS
FRICIS MIKOVICS
NEZINĀMS
JĀNIS OLŠTEINS
JĀNIS PRĀMALTS
KĀRLIS RŪTENBERGS
KĀRLIS SĒRMULIS
JĀNIS SPĀĢIS
ALFREDS VALLIS
JĀNIS ZIRNĪTIS
KAS VĒL DZĪVI, KAS VĒL BRĪVI
ESAM PALIKUŠIES
11 no piemineklī minētajiem Kalvenes pagasta pilsoņiem, kas miruši jau pēc Latvijas Neatkarības kara, kā arī kāds nezināms kalpakietis (12), kas kritis 1919. gadā, apglabāti Aizpores kapos. 12 piemiņas zīmes apkārtējo māju iedzīvotājiem – brīvprātīgajiem Oskara Kalpaka bataljona karavīriem.
Gadu gaitā uz viņu kapiem Zemessardzes 62.padomnieku rota uzstādīja individuālas, stilizēta krusta formā veidotas ozolkoka piemiņas zīmes. Pirmās piecas no tām (četriem kalveniešiem un 1919. gadā kritušajam nezināmajam kalpakietim) tika atklātas 1994. gada 15. maijā.
- gadā 20. jūnijā Atzīmējot Varoņu dienu un Neatkarības cīņu simtgadi ozolkoka piemiņas zīmes tika nomainītas ar līdzīgiem granītā darinātiem krustiņiem, kuros zem kokardes-saulītes atveidojuma iekalts katra kalpakieša vārds un dzīves gadskaitļi. Piemiņas zīmju nomaiņu veicis Zemessardzes 44. kājnieku bataljons, kas tā paša gada 5. novembrī uz kalpakiešu kapu kopiņām uzstādīja granīta apmales.
Vēsture:
Kalvenes pagasta Aizpores pusmuiža bija tālākā vieta, līdz kurai 1919. gada 22. janvārī atkāpās Latviešu atsevišķais (Kalpaka) bataljons. Te bataljons saņēma no Liepājas pirmos papildinājumus – 35 vīrus un uzsāka pretuzbrukumu, 24. janvārī sasniedzot Rudbāržus.
Citāts: Aizpores pie Kalvenes pirms 100 gadiem bija pulkveža Oskara Kalpaka bataljona tālākais atkāpšanās punkts. Tieši no šīs vietas Kalpaka vienība devās izšķirošajā cīņā. Tajā piedalījās12 drosmīgi jaunieši, kuru vārdi iekalti piemiņas plāksnē Aizpores kapos. Drosmīgo vidū bija arī Alfreds Vallis. Jauno plākšņu atklāšanā piedalījās viņa dēls Elmārs Vallis, kurš zināja stāstīt, ka tēvs sākumā bijis Krievijā, bet pēc atgriešanās kļuvis par Kalpaka sakarnieku: “Sēdēja ar zobenu rokā uz zirga.” Savukārt Latviešu virsnieku apvienības priekšsēdētāja pirmais vietnieks Aleksejs Ozoliņš pastāstīja, ka Kalpaks nekad neesot savus vīrus sūtījis pa priekšu, bet vienmēr nosaucis: “Vīri! Aiz manis!” Viņš pats gājis priekšā, pirmais lodei pretī.
Ideja par kapavietu sakārtošanu radusies 44. bataljonam, kas dislocēts Liepājā un brauc šeit talkās. “Kopjot apkārtni, pamanījām, ka ozolkoka piemiņas zīmes iet postā, tāpēc nosolījāmies, ka tās nomainīsim. To arī izdarījām,” saka A. Rieksts. Viņaprāt, ir svarīgi saglabāt šīs atmiņas, jo padomju laiku liegums runāt par Kalpaku un viņa vīriem jau tā ir atstājis maz atmiņu, tāpēc jāsargā tas, kas vēl palicis.
Kalvenē godina savējos | liepajniekiem.lv
Avoti:
https://www.lsm.lv/raksts/dzive–stils/vesture/kalvene-atklaj-granita-pieminas-zimes-kalpakiesiem.a323157/ (skat. 06.03.2023.)
https://visitaizpute.lv/place/pieminas-vieta-kalpakiesiem/ (skat. 06.03.2023.)
https://militaryheritagetourism.info/lv/military/sites/view/636?0 (skat. 06.03.2023.)
Lismanis, J. 1915-1920. Kauju un kritušo karavīru piemiņai: Pirmā pasaules kara un Latvijas Atbrīvošanas cīņu piemiņas vietas. Rīga: NIMS, 1999. 177. lpp.;
Latvijas armija 20. gados. Red.: Rozenšteins, H. Rīga: Armijas štaba Apmācības daļa, 1940. 75.-78.lpp.;
Brīvā Latvija, Nr. 9, 01.03.2003.;
Daugavas Vanagu Mēnešraksts, Nr. 6, 1994. gada novembris/decembris, 21. lpp.;
ReKurZeme.lv, 18.06.1919.;
LSM, 20.06.2019.
Latviešu karavīru kapi un piemiņas vietas: Kalvenes pagasta Aizpores kapos piemiņas zīme kalpakiešiem (karavirukapi.blogspot.com) (skat. 06.03.2023.)
https://karavirukapi.blogspot.com/2019/06/kalvenes-pagasta-aizpores-kapos.html (skat. 06.03.2023.)
https://www.laikmetazimes.lv/2017/11/06/uz-ezinas-galvu-liku-2dala-oskara-kalpaka-un-kalpakiesu-pieminas-vietas/ (skat. 06.03.2023.) 7
https://www.liepajniekiem.lv/zinas/novados/kalvene-godina-savejos/ (skat. 06.03.2023.)