Pērkone. Piemineklis Latvijas atbrīvošanas cīņās kritušo karavīru piemiņai

Pērkone. Piemineklis Latvijas atbrīvošanas cīņās kritušo karavīru piemiņai (Foto R. Ķipurs 26.05.2023.)

Pērkone. Piemineklis Latvijas atbrīvošanas cīņās kritušo karavīru piemiņai

Pērkone. Piemineklis Latvijas atbrīvošanas cīņās kritušo karavīru piemiņai (Foto R. Ķipurs 26.05.2023.)

Pērkone. Piemineklis Latvijas atbrīvošanas cīņās kritušo karavīru piemiņai

Pērkone. Piemineklis Latvijas atbrīvošanas cīņās kritušo karavīru piemiņai (Foto R. Ķipurs 26.05.2023.)

Autors: akmeņkaļa J.Āboliņa mets un izpildījums

Materiāls: laukakmens

Forma:  Piemiņas akmens ar laukakmeņu mūrētu cokolu. Rupji apstrādāts laukakmens, kas uzstādīts uz nošķelta konusa formā no mazākiem laukakmeņiem mūrēta pamata. Savukārt uz tā uzstādīts neliels pulēta melna granīta paralelograms, kurā iegravēts zeltā iekrāsots Latvijas armijas karavīru kokardes–saulītes atveidojums.

Izmēri: augstums 1,85 m

Atrašanās vieta: Liepājas rajona Nīcas (bijušās Pērkones) pagastā, Muižas kapos Nīcas pagasta Muižas kapi, A11, Grīnvalti,

Atklāts: 1923.gada 10.jūnijā

Uzraksti:  Laukakmenī iestrādāta pulēta granīta plāksne

PAR LATVIJU.

TAUTIET, KAS GARĀM MUMS EJI,

IEDEDZIES TĒVZEMES MĪLĀ.

PAT TĒVZEMI MĪĻO MĒS DZĪVĪBU

ATSTĀJĀM ĶĪLĀ.

MIĶELIS DRULLIS

MIĶELIS ŠALMIS

INDRIĶIS GRINVALDS

JĀNIS VEITS

1923.G.

 

 

Vēsture: Komunistiskās okupācijas gados pieminekli stipri skāris laika zobs, un 2016. gada rudenī “Nīcas novada attīstības biedrība” projekta “Ar Latviju sirdī” ietvaros organizēja tā restaurāciju, ko veica Liepājas akmeņkaļu uzņēmums “Granītakmens” meistara Jāņa Gaišpuita vadībā. Tika veikta pieminekļa pulēto daļu atkārtota pulēšana, pārkalts teksts un no jauna iegravēta Latvijas armijas “saulīte”, taču gravējumi tagad iekrāsoti sudrabā. Nostiprināts arī mūrētais pieminekļa pamats. Atjaunotais piemineklis 2016. gada 11. novembrī.

Piemineklī minētie karavīri: saskaņā ar 1. Liepājas kājnieku pulka kritušo sarakstiem 2. rota kaprālis Miķelis Drullis kritis 1919. gada 10. oktobrī pie Strodiem, bet 5. rotas kaprālis Jānis Veits – 1920. gada 13. janvārī pie Gredenišiem. Savukārt saskaņā ar Liepājas apriņķa priekšnieka 1922. gada janvāra ziņojumu Brāļu kapu komitejai 1. Liepājas kājnieku pulka karavīrs Miķelis Šalmis miris no slimības 1919. gada 16. decembrī, bet Daugavgrīvas mācību bataljona 1. rotas karavīrs Indriķis Grinvalds kritis kaujā ar lieliniekiem pie Kalnciema.

 

Avoti:

Kušķis, P. Korsaks Ceļā uz Latvijas valstisko neatkarību Brīvības cīņu pieminekļi. Rīga: Izdevējs Apgāds Mantojums, 2008, 92.lpp.,

Lismanis, J. 1915-1920. Kauju un kritušo karavīru piemiņai: Pirmā pasaules kara un Latvijas Atbrīvošanas cīņu piemiņas vietas. Rīga: NIMS, 1999. 178. lpp.;

1.Liepājas kājnieku pulka tapšanas un pārbaudīšanas gadi (1919.–1922.). Sast. Skujiņš, J. Rīga:                   1. Liepājas kājnieku pulks, 1926.; LSM.LV, 04.11.2016.;

Nīcas Senlietu krātuves vadītājas Gitas Vanagas sniegtā informācija. (ļoti labs tūristu informācijas centrs Nīcas centrā aiz kafejnīcas) https://turisms.nica.lv/

https://karavirukapi.blogspot.com/2019/10/nicas-pagasta-perkones-muizas-kapos.html (skat. 20.01.2023.)