Meirāni

Piemineklis pulkveža Oskara Kalpaka atdusas vietā.

Autors: tēlnieka Kārļa Zāles mets. Kalšanas darbus vadījis tēlnieks Arnolds Dzirkalis.

Materiāls: granīts

Forma: ansamblis ar trīs figūru skulpturālu grupu centrā.

Atrašanās vieta: Madonas novada Ošupes pagasts, Visagala kapi.

Piemineklis atklāts 1927. gada 10. jūlijā, piedaloties Valsts prezidentam G. Zemgalam, ministru prezidentam m. Skujeniekam, saeimas priekšsēdētājam P. Kalniņam, Kara ministram R. Bangerskim un K. Ulmanim, atklāj Pulkveža Kalpaka pieminekļa komitejas priekšsēdētājs ģenerālis J. Balodis.

Uzraksts:

Pirmajam Latvijas karaspēka virspavēlniekam pulkvedim Oskaram Kalpakam dz. 6. jan. 1882. g., kritis Latvijas atbrīvošanas cīņās 6. martā 1919. g.

Pulkvedim Kalpakam

Stāv ļaužu pulks atsegtām galvām, gods atdots no kareivjiem tiek,

Viens otrs pie nodurtām acīm sev roku trīcošu liek

Un komanda atskan, rīb zalves un spēlēt mūzika sāk

Jo nobeidzis uzvaras savas, uz mājām Pulkvedis nāk

Caur pilsētu trokšņainu, skaļu, kur ļaužu uz laukumiem daudz,

Viņš lēnajos triumfa ratos pa prostpektu svinīgi brauc.

Raud, Pulkvedi, kareivji Tavi. Jel neļauj taurēm vairs pūst,

Un piecelies, runā uz tautu, lai klusums par gavilēm kļūst

Bet neatbild Pulkvedis vairāk ne kareivjiem, tautai ne kam:

Sedz karogs sarkanbaltsarkans ir seju ir augumu tam.

Jel noņemiet apsegu svēto, lai Vadons ver acis un redz

Ir sauli uz kareivju pierēm, ir to, kura noriet un lec.

Viņš kluss. Tik ar Latvijas zemi vēl sajaukties nesas tam prāts.

Šis karogs sarkanbaltsarkanais pār Pulkvedi klāts.

E.Virzas veltījums pulkvedim O.Kalpakam izvadīšanas dienā.

Pēc Otrā pasaules kara sabojāta piemiņas plāksne, atmodas laikā tā atjaunota.

Oskars Kalpaks ir dzimis Cēsu apriņķa Meirānu pagasta (tagad Madonas novada Ošupes pagasta) “Liepsalās”. Skolas gadi aizvadīti Visagalā un Lubānā, savukārt militārā karjera aizsākusies Irkutskā. Viņa militārie sasniegumi pakāpeniski virzīja viņu pretī 1918.gadam, kad K.Ulmaņa Pagaidu valdība viņu iecēla par Landesvēra latviešu vienību komandieri, vēlāk par pulkvedi. Rādot personīgu laba karavīra piemēru, īsā laikā O. Kalpakam izdevās izveidot patriotisku, disciplinētu un kaujas spējīgu vienību. Pulkvedis krita 1919.gada 6.marta apšaudē starp Latviešu bataljonu un vācu dzelzdiviziju pie “Airītēm”. Pulkvedi apglabāja Liepājas Ziemeļu kapos un vēlāk Kalpaka mirstīgās atliekas pārapbedīja dzimtas kapsētā Meirānu Visagalā. http://www.lubana.lv/index.php/lv/visagala-kapi