Madliena Piemineklis Pirmajā pasaules karā un Latvijas atbrīvošanas cīņās kritušo karavīru piemiņai (Foto R. Ķipurs 2019)

Madliena Piemineklis Pirmajā pasaules karā un Latvijas atbrīvošanas cīņās kritušo karavīru piemiņai (Foto R. Ķipurs 2019)

Madliena Piemineklis Pirmajā pasaules karā un Latvijas atbrīvošanas cīņās kritušo karavīru piemiņai (Foto R. Ķipurs 2019)

Madliena Piemineklis Pirmajā pasaules karā un Latvijas atbrīvošanas cīņās kritušo karavīru piemiņai (Foto R. Ķipurs 2019)

Dažādos tekstos minētie pieminekļa nosaukumi:

Piemineklis kritušajiem Madlienas draudzes dēliem

Piemineklis 1.pasaules karā un Brīvības cīņās kritušajiem madlieniešiem

Piemineklis Brīvības cīņās kritušajiem madlieniešiem.

piemineklis 1. PK un LAK kritušajiem draudzes locekļiem

1.PK un LAC kritušajiem Madlienas draudzes locekļiem.

Piemineklis pie Madlienas kapiem

Autors: Pieminekļa autors tēlnieks. Pēteris Banders kalšanas darbus veicot Jumpravā.

Materiāls: granīts

Forma:  Apaļskulptūra.  Tajā attēlots mirstošs kareivis uzlēcošas saules staros. Vietējā sarkanajā granītā kaltais piemineklis sastāv no stēlas, kas, lūkojoties no sāniem, attēlo saules starus. Tās priekšpusē augstcilnī veidots ievainots senlatviešu karotājs ar vairogu un zobenu.

Atrašanās vieta: Madlienas pagasts, Ogres novads pie evaņģēliski luteriskajiem kapiem uzkalniņā, kur savulaik atradies brāļu draudzes saiešanas nams (?). Viegli pamanāms braucot no Madlienas centra, kreisajā pusē.

Atklāts: 1937. gada 12. novembrī

Uzraksti: MADLIENAS DRAUDZES DĒLIEM

TEV MŪŽAM DZĪVOT, LATVIJA!

Vēsture: No avotiem citēts – Pieminekli uzstādīja Madlienas pagastā, terasveida uzkalniņā pie Madlienas kapsētas. Tai vietā kādreiz atradās (?) hernhūtiešu brāļu draudzes saiešanas nams. Pieminekļa celtniecības ierosme madlieniešiem radās pagājušā gadsimta divdesmito gadu vidū, bet 1929. gadā, iniciatīvu uzņemoties pagasta valdes darbvedim R. Liepiņam, tika dibināta Brāļu kapu komitejas Madlienas nodaļa, kas ķērās pie ziedojumu vākšanas ieceres īstenošanai. Ministru kabinets 1935. gada 27. augustā apstiprināja pieminekļa projektu, bet tā pamatakmens likts 1936. gada 28. jūnijā. 1937. gada 5. septembrī (?) notiek pieminekļa iesvētīšanas svinības. Vispirms baznīcā notiek svētku liturģija, kuru vada mācītāji – Madlienas draudzes mācītājs J. Kugrēns un Mālpils draudzes mācītājs. Pēc dievkalpojuma ar karogiem un orķestri visi devās gājienā caur karogoto Madlienu uz pieminekļa atklāšanas iesvētes vietu. Pieminekli atklāja un nodeva tautas sargāšanai kara ministra ģenerāļa Baloža uzdevumā kara virsprokurors pulkvedis Tepfers. (Avoti citēts: Informācija no “Brīvā Zeme”: 13. septembris, 1937., “Jaunākās Ziņas”: 13. septembris, 1937.) Pats piemineklis tika atklāts 1937. gada 12. septembrī. Piemineklim izmantotais akmens atrasts Kaibalas krastos. Apstrādājot tas sadalīts četrās daļās. Pieminekļa uzstādīšana izmaksājusi 6717,22 latus. Daļu no summas ziedojusi Madlienas krājaizdevu sabiedrība. 2016. gadā piemineklis restaurēts un labiekārtota tā apkārtne. Tas izmaksājis 3783,62 eiro.

Avoti:

  1. Kušķis, P. Korsaks. Ceļā uz valstisko neatkarību. Brīvības cīņu pieminekļi. Rīga: Izdevējs Apgāds Mantojums, 2008. 41.lpp.

https://madliena.home.blog/2019/03/30/rigas-aprinka-madlienas-pagasts-20gs-sakuma/

http://doc.mod.gov.lv/brivibascinas/pieminekli/piemineklis_67.html

Jaunākās Ziņas Nr.162(23.07.1937)

http://www.latvijascentrs.lv/lv/167/348/

http://www.zudusilatvija.lv/objects/object/8584/

https://mantojums.lv/lv/aktualitates/interaktiva-karte-bralu-kapi/