Brīvības piemineklis

Autors: arhitekts Ernests Štālbergs, tēlnieks Kārlis Zāle

Materiāls: dzelzsbetons, granīts, travertīns, kapars

Forma: alegoriskas statujas vainagots obelisks, pamatnē rotāts ar alegoriskām un simboliskām skulpturālām grupām

Atrašanās vieta: Rīga, Brīvības bulvāris, Brīvības laukums

Atklāts: 1935. gada 18. novembrī

Restaurēts: 1981, 2001; 2013; 2017. Kopš 2002.gada tiek realizētas pieminekļa restaurācijas/aprūpes programmas. 2011. gada 17. novembrī atklāta BP Goda telpa.

 

Vēsture
Pēc Latvijas Valsts proklamēšanas 1918. gada 18. novembrī, tikai 1920. gada janvārī Latvijas armija izcīnīja kaujas, padzenot pēdējo ienaidnieka karapulku no Latgales.
Ar lielu nacionālo pašapziņu sākās jauna dzīve – uzplauka tautsaimniecība un kultūra. 1922. gadā Ministru prezidents Z.A.Meierovics nāca klajā ar ierosinājumu celt  pieminekli Latvijas atbrīvošanas cīņās kritušajiem karavīriem. 1923. gadā Ministru kabinets pieņēma Brīvības pieminekļa metu konkursa noteikumus. Sacensība turpinājās vairākās kārtās, līdz 1930. gada decembrī konkurss noslēdzās – uzvarēja tēlnieks Kārlis Zāle ar projektu „Mirdzi kā zvaigzne”.
Pamatakmens
1931. gada 18. novembrī notika svinīgs Latvijas proklamēšanas gadadienas pasākums.
Brīvības pieminekļa laukums
Kārlis Zāle ar vērienu veidoja vietu piemineklim – tika nocirstas Brīvības bulvāra liepas topošā pieminekļa aizmugurē, paplašināts tilts pāri kanālam. Lai izveidotu plašu laukumu, bija jānocērt arī daudz liepu, kas pieminekli ietvēra puslokā no sāniem. Laukuma noslēguma monumentalitātes sasniegšanai projektā bija plānota ap 2m augsta granīta siena, ietilpinot solus. Domas dalījās. Projektā paredzētais darbs palika nepabeigts. 1937. gadā ar K.Zāles piekrišanu īstenoja ainavu arhitekta Andreja Zeidaka izstrādāto pieminekļa „tuvākās apkārtnes izdaiļošanas projektu” – aiz liepu rindām tika izveidots lokveida ceļš, klinteņu dzīvžogs, zālieni, begoniju dobes un  daudzsekciju atpūtas soli. Tāds iekārtojums saglabājās līdz 1987. gadam, kad, gatavojoties 1941. gada 14. jūnija upuru piemiņas dienai, ainava tika izjaukta un visā teritorijā izveidots zāliens, tādā veidā vēl vairāk attālinoties no sākotnējā projekta. Aktīvas diskusijas par nepieciešamību īstenot līdz galam K.Zāles ieceri aizsākās 1988. gadā. Rīgas pilsētas Kultūras pieminekļu inspekcija izstrādāja restaurācijas uzdevumu un Restaurācijas institūts uzsāka projekta izstrādi. Šķita, ka pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas būs zuduši jebkādi šķēršļi Brīvības pieminekļa ansambļa sekmīgai pabeigšanai. Taču realitāte izrādījās skaudrāka – mainījās prioritātes, kā arī līdz šodienai nav uzturēta prasība par pieminekļa iekļaušanu UNESCO Kultūras mantojuma sarakstā, nav valsts finansiāla atbalsta mūsu valsts nacionālā simbola  uzturēšanai un saglabāšanai.
Brīvības pieminekļa atdzimšana
Gadu gaitā Brīvības piemineklis bija cietis no apkārtējās vides ietekmes, transporta vibrācijām un attieksmes.
Pirmā restaurācija. 1980–1981
1979 .gadā Rīgas pilsētas izpildkomiteja uzdod Kultūras ministrijas Restaurācijas institūtam izstrādāt Brīvības pieminekļa restaurācijas projektu. Projektu izstrādāja un darbus uzraudzīja arhitekti Raimonds Aide un Juris Gusevs. Restaurācijas darbus veica Zinātniskās restaurācijas pārvaldes speciālisti, par ko liecina uzraksts Brīvības tēla pakājē: “RESTAURĒTS 1980. G. X. ZINĀTNISKĀS RESTAURĀCIJAS PĀRVALDE.” Īsts varoņdarbs esošajos apstākļos bija trīs zvaigžņu un jostiņas zeltījuma atjaunošana, neraugoties un stingru aizliegumu to darīt. Taču restaurācijas darbi cik negaidīti sākās, tik negaidīti tika pārtraukti, nerealizējot visu projektā plānoto.
Otrā restaurācija. 1998 – 2001
1993.gadā,  Ģentes (Beļģija) universitātes pasniedzēja Dr.Rodiera Nija viesošanās laikā Rīgā, tika apsekots Brīvības piemineklis un secināts, ka pieminekļa dzelzsbetona konstrukcijas ir sliktā tehniskā stāvoklī. Iniciatīvu izrādīja jaunizveidotā Brīvības pieminekļa un Brāļu kapu pārvalde (direktors arhitekts Eižens Upmanis), kas 1995.gadā organizēja izpēti, piesaistot speciālistus no Anglijas.
Ar moto „Kas tautas celts un aprūpēts, pastāvēs mūžam!” 1998. gada 13. jūnijā Rīgas Latviešu biedrības namā tika nodibināts Brīvības pieminekļa atjaunošanas fonds (BPAF).
Iniciators un fonda priekšsēdētājs Raimonds Bulte sadarbībā ar Brīvības pieminekļa un Brāļu kapu pārvaldi un latviešu biedrībām un organizācijām ārzemēs vāca līdzekļus pieminekļa izpētei. 1989. gada 10. novembrī pie Brīvības pieminekļa notika preses konference un sākās oficiāla ziedojumu vākšana. Pavisam tika saziedoti ~540 000 latu. Restaurācijas darbus bija iecerēts pabeigt līdz 2001. gadam – Rīgas 800 gadu jubilejai.
Brīvības pieminekļa atklāšana pēc restaurācijas 2001. gada 24. jūlijs.
Trešā restaurācija/aprūpe. 2017
Darbus veica SIA „Global Project” (valdes priekšsēdētājs Haralds Rutkovskis) un restaurācijas speciālisti Sarmīte Gaismiņa, Ivo Graudums, Edgars Janočko, Kaspars Burvis.
 Brīvības pieminekļa Goda telpa
 Atklāta 2011. gada 17. novembrī.
Idejas autors – Rīgas pieminekļu aģentūras direktors Guntis Gailītis.
Rīgas domes finansēto arhitektu biroja „Vecumnieks un Bērziņi” projektu realizēja SIA „Construttore”.
Informatīvās zīmes
2016. gada 16. novembrī  Brīvības pieminekļa asfalta segumā tika uzstādītas trīs bronzas  informatīvās zīmes (divas – priekšlaukumā, viena – aizmugurē), kur četrās valodās (latviešu, angļu, krievu un vācu) lasāma informācija par pieminekļa autoriem, ka tas celts par tautas saziedotiem  līdzekļiem un atklāts 1935. gadā.
Izmantotā literatūra:
BRĪVĪBAS PIEMINEKLIS. TAUTAS CELTS UN APRŪPĒTS.
Rīga, 2002

http://www.rigaspieminekli.lv

http://www.archiv.org.lv/brivibas_piemineklis/index.php?id=17