Krāslavas katoļu kapsētas poļu nodalījumā  tika uzcelts pēc skolotāja            S.Lazeviča meta 350×205 no laukakmens sacementēts piramīdveida piemineklis Latvijas Atbrīvošanas karā kritušo un tur apbedīto 87 Polijas armijas karavīru piemiņai. Pieminekļa priekšpusē iemūrēta bronzas plāksne, kurā iegravēts teksts: “Bohatevom wojsk Polskich poleglym w 1920 voku v bojach o wyzwolenie Lotwy. W. Dzieczni Rodacy z Lotwy. Tu spaczywoja žolnierze 3 dywizji Legjonow wojsk Polskich.”

Atrašanās vieta: Krāslava, Rēzeknes ielas vecajos katoļu kapos Vecie katoļu kapi (55.901189, 27.176990)

Atklāts:1928.gada 8.jūlijā? (iespējams decembrī?)  Kara ministrs ģenerālis F. Kalniņš

Uzraksts uz pieminekļa poļu valodā:

POĻU ARMIJAS VAROŅIEM, KRITUŠIEM 1920.GADĀ KAUJĀS PAR LATVIJAS ATBRĪVOŠANU. TE ATDUSAS KARAVĪRI NO POĻU LEĢIONĀRU 3.DIVĪZIJAS

Zemāk 45 kritušo vārdi un pieminēti 42 nezināmie kritušie karavīri.

Pieminekli cēlusi Daugavpils poļu sabiedrība. Piemineklis restaurēts un svinīgi atklāts 2020. gada 3. janvārī.

1919. gada 30. decembrī Rīgā tika parakstīts līgums starp Latvijas un Polijas armijas vadībām par kopīgu uzbrukumu Latgalē. Kopumā kaujās iesaistījās ap 20000 Latvijas armijas karavīri un ap 35000 Polijas armijas karavīri. Latgales atbrīvošanas operācija sākās 1920. gada 3. janvārī ar kopēju uzbrukumu Latgales frontes labajā flangā – Krāslavas – Višķu – Dubnas upes iecirknī. Jau pirmajā uzbrukuma dienā tika atbrīvota Daugavpils, bet 5. janvārī arī Krāslava.

G.Kušķis, P. Korsaks Ceļā uz Latvijas valstisko neatkarību Brīvības cīņu pieminekļi. Rīga: Izdevējs Apgāds Mantojums, 2008, 68.lpp.,

V.Likerts Brīvības un kritušo pieminekļi 1920 – 1938., 1938.g. Rīga, Valters un Rapa., 133.lpp.

http://latgalesdati.du.lv/notikums/370 (skat 14.11.2020)

http://www.kraslavasvestis.lv/afisa/article/5/noliek-ziedus-kritusajiem-varoniem//year/2017/month/11.html  (skat 14.11.2020)