Ķekava Butleru Latviešu strēlnieku brāļu kapi
Ķekavas pagastā pie Butleru mājām kritušo latviešu strēlnieku brāļu kapi
Atrodas: Ķekavas novads, netālu no Rīgas apvadceļa. Grūti pieejams mežā uz dienvidiem no Butleru (bijušajām mežsarga Bērziņa) mājām un apmēram kilometru uz ziemeļrietumiem no Pārupju mājām. GPS 56.79015, 24.220133
Pēc 1916. gada jūlija kaujām šeit tika apbedīti 250 latviešu strēlnieki. 1916. gada jūlija kaujās krituši 6.Tukuma un 7.Bauskas Latviešu strēlnieku pulku 250 Latviešu strēlnieki un 160 Krievijas impērijas armijas karavīri. Tajā skaitā divu Jura krustu kavalieris Latviešu strēlnieks Voldemārs Kupers. Brāļu kapu komitejas (BKK) Tehniskā komisija 1930. gada 22. februārī apstiprināja arhitekta Aleksandra Birzenieka pieminekļa projektu un vasarā uzsāka zemes darbus, bet vēlā rudenī – paša pieminekļa celtniecību. No Allažu šūnakmens celtais piemineklis atklāts 1931. gada 26. maijā. Tā centrā atrodas smilšakmens plāksne (141 x 80 cm) ar tekstu:
1916 GADĀ
6. TUKUMA
UN 7. BAUSKAS
LAT. STRĒLN. PULKU
250
KRITUŠO KARAVĪRU
PIEMIŅAI
DAUDZ PAAUDZES
ŠE ATTECĒS
UN JŪSU DARBUS
PIEMINĒS
- gada 8. novembrī BKK valde apstiprināja kapu labiekārtošanas projektu.
Tika izveidotas četras kopējas kapu kopas un viena individuāla kapu kopiņa.
Vairumam apbedīto strēlnieku vārdi nav zināmi. Šobrīd zināms, ka pie Butleru mājām apbedīts 7. Bauskas bataljona strēlnieks Beikmanis Augusts, 7. Bauskas bataljona strēlnieks Blats Jānis, 7. Bauskas bataljona strēlnieks Dambergs Alfreds, 6. Tukuma bataljona strēlnieks Daumans Fricis, 6. Tukuma bataljona strēlnieks Dreimanis Eduards, 6. Tukuma bataljona strēlnieks Eglītis Kārlis, 6. Tukuma bataljona strēlnieks Eihe E., 6. Tukuma bataljona strēlnieks Genfers K., 7. Bauskas bataljona strēlnieks Grigans Pēteris, 6. Tukuma bataljona strēlnieks Grube Hermanis, 6. Tukuma bataljona strēlnieks Gailis Kārlis, 6. Tukuma bataljona strēlnieks Kalniņš Eduards, 6. Tukuma bataljona strēlnieks Krastiņš Roberts, 6. Tukuma bataljona strēlnieks Krievs Jānis, 7. Bauskas bataljona strēlnieks Krūmiņš Pēteris, 7. Bauskas bataljona strēlnieks Kupens Voldemārs, 7. Bauskas bataljona izlūku komandas strēlnieks Kupens Jēkabs, 1. Daugavgrīvas bataljona strēlnieks Lancmanis Alfreds, 7. Bauskas bataljona strēlnieks Liepiņš Eduards, Mirons Eduards, 6. Tukuma bataljona strēlnieks Pfeifs Jānis, 6. Tukuma bataljona strēlnieks Prudasans Francis, 6. Tukuma bataljona strēlnieks Rublovskis Kārlis, 7. Bauskas bataljona vecākais apakšvirsnieks Serafimovs, 6. Tukuma bataljona strēlnieks Stripka Voldemārs, 6. Tukuma bataljona strēlnieks Timrots Roberts, 6. Tukuma bataljona strēlnieks Ubasts Pēteris, 6. Tukuma bataljona strēlnieks Zālītis Ernests, 6. Tukuma bataljona strēlnieks Zvirbulis Heinrihs-Ādams.
V.Kupenam izveidota pa labi no pieminekļa esošā nelielā atsevišķa kapu kopiņa, uz kuras uzstādīta koka piemiņas plāksne (40 x 20 x 5 cm) ar tajā iegrebtu tekstu:
VOLDEMĀRS KUPENS,
LATV. STRĒLNIEKS
2 JURA KRUSTU KAV.
DZ. 30. III 1889.
† 23. VII 1916.
Sākoties Atmodai, 1988. gada 7. maijā Latvijas Kultūras fonda Kritušo karavīru piemiņas kopšanas grupa organizēja Butleru brāļu kapu sakopšanas talku, kuras laikā tika restaurēts arī piemineklis, no kura komunistiskās okupācijas laikā bija pazudusi šūnakmens lode un tajā iestiprinātais kapara krusts. Lodi no tā paša Allažu šūnakmens darinājis grupas aktīvists Valdis Lācis.
Tika nomainīta arī V. Kupena piemiņas plāksne pret jaunu tās kopiju, kuru ozolkokā izgatavoja vēl viens grupas aktīvists – Jānis Vanags. Veco plāksni savāca toreizējais Ķekavas izpildkomitejas priekšsēdētājs Ilmārs Briģis, lai to nodotu iecerētajam Ķekavas muzejam.
1989. gada 29. jūlijā atjaunojot Brāļu kapu komiteju noticis piemiņas dievkalpojums un sakopšanas talka. Vieni no lielākajiem brāļu kapiem Rīgas apkārtnē.
2017. gada 23. septembrī BKK organizēja atkārtotu brāļu kapu sakopšanas talku, kuras laikā cita starpā tika no sūnām attīrīts un nomazgāts piemineklis, kā arī no šūnakmens bluķiem mūrētie vārti.
Avoti:
Lismanis, J. 1915-1920. Kauju un kritušo karavīru piemiņai: Pirmā pasaules kara un Latvijas Atbrīvošanas cīņu piemiņas vietas. Rīga: NIMS, 1999. 280.-281. lpp.;
Korsaks, P., Kušķis, G. Ceļā uz neatkarību: Brīvības cīņu pieminekļi. Rīga: mans īpašums, 1997. 144.-145. lpp.;
2, Rīgas bataljona 1. rotas komandiera Jāņa LIEPIŅA 1916. gada 8. marta ieraksti viņa lauka grāmatiņā. Žurnāls “Latviešu strēlnieks” Nr. 5, Rīga: 1926./1927. – 30/31 lpp.
Latviešu strēlnieku 1916. gada marta kauja, žurnāls “Latviešu strēlnieki” Nr. 12. Rīga: 1937. – 1153-1173 lpp.
Jānis Hartmanis. Aizmirstie karavīri. Rīga: 2009. – 173 lpp.
https://karavirukapi.blogspot.com/2019/07/kekavas-pagasta-pie-butleru-majam-1-pk.html (skat. 30.11.2025.)
https://cemety.lv/public/cemeteries/2176 (skat. 30.11.2025.)
http://www.bkkomiteja.lv/2017/09/29/bralu-kapu-komitejas-talka-latviesu-strelnieku-bralu-kapos-pie-butleru-majam/ bkkomiteja.lv (skat. 30.11.2025.)
Latviešu strēlnieki 1916. gada kaujās pie Ķekavas Klāvs Zariņš, sargs.lv, 2015. gada 26. oktobrī
https://www.dveseluputenis.lv/lv/laika-skala/notikums/82/sakas-julija-kaujas/ (skat. 30.11.2025.)
https://militaryheritagetourism.info/lv/military/topics/view/67 (skat. 30.11.2025.)
https://enciklopedija.lv/skirklis/37181-J%C5%ABlija-kaujas,-1916-gads (skat. 30.11.2025.)
Citāts:
- Bauskas latviešu strēlnieku bataljona komandieris Andrejs Auzāns pēc kara atzīmēja:
«Kara vēsturē var atrast maz tamlīdzīgus varonības piemērus, kādus izrādīja 6. Tukuma latviešu strēlnieku bataljona 1. un 2. rota 1916. gada 16. jūlija uzbrukumā. (..) uzbrukuma aculiecinieki, krievu virsnieki izsacījās, ka viņi neesot redzējuši tik labus kareivjus un virsnieku kā latvieši.»
Kopumā kaujas ilga līdz 22. jūlijam. Atkārtojās marta kauju neveiksme — nozīmīgi panākumi netika gūti. Taču zaudējumi bija ievērojami. Pieci latviešu strēlnieku bataljoni zaudēja 27% no karavīru kopskaita. Par spīti neveiksmei, kaujas izcēla latviešu strēlnieku bataljonus kā vienotu militāru spēku, kuram var uzticēt lielāku kaujas operāciju realizāciju.
https://www.sargs.lv/lv/pirmais-pasaules-kars/2015-10-26/latviesu-strelnieki-1916-gada-kaujas-pie-kekavas#lastcomment (skat. 30.11.2025.)
Fotogrāfiju autors – Raitis Ločmelis, Zemessardzes 1.Rīgas brigādes, 53.Kājnieku bataljona zemessargs.