Jaunburtnieku banzīca – saieta nams.

“Jaunburtnieku muižas īpašnieks J. fon Smolians 20. gadsimta sākumā muižas parkā bija uzcēlis lūgšanu namu bez torņa, kurā muižas stārasts katru svētdienu nolasīja sprediķi, bet mācītājs divas reizes gadā vadīja dievkalpojumu. Mācītājs Reinholds Meijers pēc atnākšanas uz Burtniekiem 1910. gadā sāka katru mēnesi Jaunburtniekos noturēt dievkalpojumu. 1912. gadā fon Nolkens draudzei dāvināja divas pūrvietas (7,2 ha) zemes, lai uz turieni pārvietotu baznīcu un iekārtotu blakus tai kapsētu. Tajā pašā gadā iesvētīja jauniecelto baznīcu un kapus. 1913. gadā draudzes telpai piebūvēja zvanu torni.  (zvanu atlēja jau gadu iepriekš.) I pasaules kara postījumus likvidēja pēc arhitekta Roberta Legzdiņa (1901-1990) projekta. 20. gadsimta 30. gados baznīca apmesta. Pēc II pasaules kara baznīcu izmantoja kā kapliču.

Baznīca ir apmesta guļbūve ar piebūvētu trīsstāvu zvanu torni, ko noslēdz pirmaidāla četrstūra smaile. Garenfasādes dala lizēnas.

Altāra rentablā ievietoto gleznu “Kristus pie krusta” arhitekts P. Kundziņš piedēvē Augustam Annusam (1893 – 1984). Rentablā blakus altārgleznai bija ievietoti M. Lutera un E. Glika portreti. Ēģeles bija būvējis tīringenē (Vācija ) dzimušais, bet mūzā lielāko daļu Krustpilī nodzīvojušais ērģeļmeistars Frīdrihs Veisenborns. Zvans atliets 1912. gadā.”

2009. gada pirmajos Ziemassvētkos tika atklāts atjaunotais Bērzaines saietu nams, savukārt 2011. gada vasarā, piedaloties Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas arhibīskapam Jānim Vanagam, tika iesvētīts jaunais, baroka stilā veidotais nama interjers, kura autori ir Rīgas Amatniecības vidusskolas pedagoga Arvīda Verzas audzēkņi. Interjera tapšanā piedalījās 2011. gada diplomandi Raimonds Nerets, Vladimirs Jermoličs, Artūrs Mētrs, Dizdzis Bušņevs, Artis Lutkovskis, Jānis Malcāns.

Vitolds  Mašnovskis „Latvijas luterāņu baznīcas” 2. sējums, 2006., SIA DUE., 66. – 67.lpp

https://visit.koceni.lv/apskates-objekti/bazn%C4%ABcas/jaunburtnieku-bazn%C4%ABca-saieta-nams (31.10.2020)