Brizule. Piemineklis Zigfrīda Annas Meierovica nāves vietā.

Brizule. Piemineklis Zigfrīda Annas Meierovica nāves vietā. (Foto R. Ķipurs 28.12.2023.)

Brizule. Piemineklis Zigfrīda Annas Meierovica nāves vietā.

Brizule. Piemineklis Zigfrīda Annas Meierovica nāves vietā. (Foto R. Ķipurs 28.12.2023.)

Brizule. Piemineklis Zigfrīda Annas Meierovica nāves vietā.

Brizule. Piemineklis Zigfrīda Annas Meierovica nāves vietā. (Foto R. Ķipurs 28.12.2023.)

Brizule. Piemineklis Zigfrīda Annas Meierovica nāves vietā.

Brizule. Piemineklis Zigfrīda Annas Meierovica nāves vietā. (Foto R. Ķipurs 28.12.2023.)

Atrašanās vieta: Sēmes pagasts, Tukuma novads gps 57.093033, 23.103824 (ceļā malā izvietots piemineklis, braucot no Engures puses vispirms stāvlaukums un noejot ceļa līkumā, gravā, piemineklis ir ceļa labajā pusē)

Atklāts: Piemineklis uzstādīts vietā, kur 1925. gada 22. augustā uz lauku ceļā netālu no Brizules muižas gāja bojā Latvijas Republikas politiķis, diplomāts, ārlietu ministrs Zigfrīds Anna Meierovics (1887-1925) . 1926. gadā šajā vietā uzstādīts pelēks piemiņas akmens, bet 1927. gada 21. augustā piemiņas akmenī iestiprināts tēlnieka A. Dzeņa darinātais Z. A. Meierovica bronzas bareljefs. Padomju gados esot nogazts. Atjaunots? Nepieciešama informācija. Daļēji saglabājusies 1935. gadā Z.A. Meirovica piemiņai stādītā bērzu birzs.

Citāti no publikācijām:
Preses komentāri 1925.gada augustā, pirmajās dienās pēc Zigfrīda Meierovica nāves:
“Meierovica politika bija miera, darba, kultūras politika. Visus mūsu panākumus, mūsu labklājību viņš gaidīja no pašas Latvijas spējām un spēka. Tādēļ mūsu iekšējā politikā viņa vārds vienmēr bija samierinošs, izlīdzinošs. Uz Latvijas vienotu darbu viņš cēla arī mūsu ārējo politiku.” (“Pirmdiena, 24.08.1925.).
“Tanī sfērā, kur Meirovicam bija lemts Latvijas labā strādāt … – neviens cits nebūtu guvis tos panākumus, kādus Latvijai devis Meierovics.” (“Rīgas Ziņas” 1925., Nr.189).
“Paldies nelaiķim, kas ieguva Latvijai ārvalstu uzticību un kredītu un kas tautām palīdzēja šo uzticību iedvest, izceldams latvju tautas darba spējas.” (“Latvijas Sargs”, 25.08.1925.).

Liktenīgais nobrauciens

Bija sestdiena, un Zigfrīds Meierovics posās, kā iepriekš norunāts, apciemot savus trīs bērnus, kas ar šķirto kundzi Annu vadīja vasaru viņa attālu radinieku Druķu mājās pie Tukuma. No rīta sirsnīgi atvadījies no Kristīnes viņas vasarnīcā Dubultos, ministrs savas jaunās sievas mašīnā ar viņas šoferi Kalniņu devās uz Tukumu. Apsolot atgriezties agrāk, lai vakarā abi ietu uz koncertu.
Pāris kilometrus no Druķu mājām, mātes pavadīti, pretim bija atnākuši viņa trīs bērni, lai, kā parasti tēva apciemojumu reizēs, pavizinātos. Tālāk bija jābrauc pa šauru, grantētu un vietām bīstamu ceļu – pirms gada Zigfrīds Meierovics šeit kādā vietā bija teicis: “Ja šeit šoferim gadās kļūme, tad labi nebūs.”
Liktenīgajā vietā, ceļam no kalna vedot, Z.Meierovics iesaucās: “Brauciet lēnām, lēnām!” Bet bija jau par vēlu: mersedesa šaurie riteņi iegrima svaigi uzbērtajā grantī, smagais kabriolets nosvērās un nogāzās no uzbēruma.
Kad šoferis un Anna ar bērniem izrāpās no mašīnas apakšas, nevienam nebija ne skrambiņas, pat suns Šarlo bija neskarts. Vien Zigfrīds Meierovics gulēja bāls, bez dzīvības zīmēm.
“Es tikai tagad, ar jums runājot, saprotu, ka esmu vainīgs sava tēva nāvē,” pirms pāris gadiem, daloties atmiņās par leģendāro tēvu, teica Gunārs Meierovics. “Es taču mašīnā sēdēju tēvam klēpī, tādēļ viņš nepaguva izlēkt. Vien mani sargājot cieši sev piespieda. Tā arī palika sēžam mašīnas aizmugurējā sēdeklī, un viņa kakla skriemeļus sadragāja atlocītā jumta bambusa spraišļi.”

Avoti:

Pirmā Latvijas ārlietu ministra Z.A.Meierovica bojāejas vieta – Pieminekļi un skulptūras – Ko skatīt? – Tukums (visittukums.lv) (16.01.2024.)

janis.udris@vestnesis.lv (16.01.2024.)

Diena, kas iespaidoja vēsturi – Latvijas Vēstnesis (vestnesis.lv) (16.01.2024.)