Autors: Stēlas izgatavoja SIA ”Akmens apstrādes centrs AKM”.

Materiāls: Granīts

Atrašanās vieta: Salas novads Birži, izbraucot Viesītes virzienā, ceļa kreisajā pusē (P75)

Atklāts: Stēla atklāta 2019 gada 17. oktobrī

Stēlu atklāja Salas novada domes priekšsēdētāja Irēna Sproģe un Latvijas Republikas Zemessardzes brigādes ģenerālis Juris Vectirāns, to iesvētīja NBS vecākais kapelāns majors  Raimonds Krasinskis, kā arī tika izšautas salūta zalves. Diena noslēdzās ar folkloras kopas „Vilki” koncertu Biržu tautas namā.

 

Uzraksti:

Par Latviju

1918 – 1920

Lāčplēša kara ordeņa kavalieri Salas novadā

Kapteinis Rūdolfs Akmeņkalns – Šteinbergs 1893 – 1966

Virsleitnants Pauls Strēlnieks 1896 – 1929

Apakšvirsnieks Jānis Sīpolnieks 1893 – 1919

Virsseržants Jānis Ģēģeris 1894 – 1957

Virsseržants Pēteris Kalnaraups 1894 – 1958

Seržants Jānis Braucējs 1896 – 1962

Seržants Oto Brālītis 1895 – 1971

Seržants Jānis Buiķis 1896 – 1947

Kaprālis Jānis Ziediņš 1894 – 1973

Dižkareivis Kārlis Miezītis 1894 – 1987

Kareivis Mārtiņš Bērziņš 1892 – 1926

Otrā pusē: Latvijas Brīvības cīņu varoņiem Latvijas simtgadē

 

Vēsture: 1919. gada 17.oktobrī norisinājās Biržu kauja, kurā vietējie vīri un jaunieši cīnījās par Latvijas  valsts neatkarību. 2019 gadā Biržu kaujai bija 100 gadu jubileja  . 2019.g. 17. oktobrī  notika Salas novada Lāčplēša Kara ordeņa kavalieriem veltītās piemiņas zīmes –stēlas atklāšanas pasākums

Kauja pie Biržiem – militāra sadursme 1919. gada 17. oktobrī pie Biržu (Groß-Buschhof) mācītājmuižas (mūsd. Salas pagasts) Podvāzes tilta – Siliņu stacijas apkaimē (mūsdienās Salas pagastā) starp Rietumu brīvprātīgo armijas vienību no vienas un Latvijas armijas 3. Jelgavas kājnieku pulka 4. rotas diviem vadiem (kom. leitnants K.Šteinbriks) un vietējo komandantūras komandu un aizsargiem no otras puses.

Biržu komandatūras iecirknī tobrīd ietilpa Biržu, Zasas, Slates un Dignājas pagasti, kopumā 36 karavīri un 2 virsseržanti (komandanta kapteinis Kurme un leitnants Martinsons), kas atradās tuvākajā armijas aizmugurē, jo turpat Zasas pagasta Drustānu ciemā reserve stāvēja Landesvēra triecienu grupas 3 eksadroni  un Zasas muižā kādas Landesvēra baterijas saimnieciskā daļa, bet no tās austrumiem – 3. Jelgavas kājnieku pulks ae štābu Bebrenē. Operatīvā ziņā Biržu komendatūra bija padota 3. Jelgavas kājnieku pulka komandierim, kas arī bija Augšzemgales kaujas rajona priekšnieks.

Biržu komandatūras aizsargi (komandieris kapteinis Ernests Kurme), kuriem vēlāk pievienojās Latvijas armijas daļas bija ieņēmušas aizsardzības pozīcijas pie Biržiem: 1. vads nocietinājās kopā ar komandantūras komandu un aizsargiem (kopā 29 vīri) pie Podvāzes tilta, abās pusēs lielceļam. Pozīcijas tika nomaskētas un saņemta gūstā bermontiešu izlūku patruļa (4 jātnieki, kas tika atbruņoti un nosūtīti uz Jēkabpili), bet otrs vads (komandieris kaprālis Kārlis Stūre) nocietinājās flangā pie dzelzceļa tilta. Bermontiešu kolonna ar uguni tika pārsteigta gaitā, nezinot, ka priekšā pretinieks. Pēc vairāk nekā stundu ilgušas kaujas, kad kaprāļa Stūres vada uzbrukums draudēja pretiniekam nogriezt atkāpšanās ceļu, bermontieši pameta kaujas lauku, zaudējot 3 kritušos, 2 ievainotos, 1 lauka lielgabalu, 3 ložmetējus, 5 zirgus un ievērojamu skaitu šauteņu. Latvijas spēku pusē zaudējumu nebija.

Kaujai pie Biržu mācītāja muižas bija svarīga valstiska nozīme, jo tā palīdzēja apturēt bermontiešu plānus Augšzemgales virzienā  un no otras puses radīja aizsragos zināmu pašpaļāvību, drosmi un tradīcijas, jo visiem bija atmiņā aizsargu komadu panākumi kaujās.

Avoti:

http://vesture.eu/Bir%C5%BEu_kauja (04.2020)

https://www.salasnovads.lv/lv/pasakumi/2019-10-17/salas-novada-lacplesa-kara-ordena-kavalieriem-veltitas-pieminas-zimes-stelas-atklasanas-pasakums/ (04.2020)

http://www.bdaugava.lv/zinas/atklaj-stelu-veltitu-birzu-lacplesa-kara-ordena-kavalieriem (04.2020)