Piemiņas vieta Ādolfam Valteram Simaitišķos
Atrodas: Nīgrande pagasts, Saldus novads, Vaiņode – Nigrande ceļa kreisajā pusē, Simaitišķu māju vieta. gps 56.428767, 22.022670
Uzraksts uz piemiņas plāksnes:
“Simaitišķos”
dzīvoja
Latvijas Brīvības cīnītājs
2. Saeimas loceklis
Adolfs Valters
- 1880.g. 20.01.
1941.g. 14. jūnijā arestēts
un Sibīrijā nomocīts
Vēsture:
Ādolfs Valters piedzima 1880. gada 20. janvārī Vaiņodes pagasta Simaitišķos. Apmeklējis Ezeres pagasta ministrijas skolu. Vairākkārt ievēlēts Vaiņodes pagasta, skolas un baznīcas padomēs, bija Vaiņodes pagasta tiesas priekšsēdētājs. Ādolfs Valters Pirmā pasaules kara laikā panācis, ka tiek atcelta pavēle atņemt zemniekiem piederošos lopus. Viņš ne tikai aizstāvējis zemniekus, bet bijis arī Latvijas brīvības cīnītājs un saņēmis Triju Zvaigžņu ordeni.
1921. gadā piedalījās Vaiņodes apkārtnes kooperatīva dibināšanā, bija tā valdes priekšsēdētājs. Valters bija arī apdrošināšanas biedrības «Zeme» valdes loceklis un Tautas bankas padomes loceklis, centrālās savienības «Konzums» padomes loceklis, vēlāk — valdes loceklis. 1925. gadā ievēlēts 2. Saeimā no Latviešu zemnieku savienības saraksta. Parlamentā strādāja līdz 1928. gadam. Vaiņodes pagastā dibināja Latviešu zemnieku savienības nodaļu. 1941. gadā izsūtīts uz Sibīriju. Par tālāko likteni ziņu nav.
2010. gada jūnijā Simaitišķos tika uzstādīta piemiņas zīme Ādolfam Valteram un citiem izsūtītajiem. Vietā, kur atklāta plāksne, savulaik atradusies A. Valtera saimniecība, kas bijusi kā paraugs citiem. Savulaik Embūtes Joda dambī viņš rīkojis plašus Līgo svētkus, kurus apmeklējis arī toreizējais Latvijas Valsts prezidents Kārlis Ulmanis. Viņš viesojies arī Ā. Valtera saimniecībā. Pienākot liktenīgajam 1941. gada 14. jūnijam, Latvijas aizstāvis, kā arī viņa sieva, bērni un vēl vairāki radi izsūtīti uz Sibīriju. Jau rakstīts, ka Ā. Valters mira izsūtījumā un viņam nav savas kapavietas. Tādēļ tika nolemts izveidot piemiņas plāksni Simaitišķos.
Izdevums vainode.lv publicē rakstu par šo notikumu: “Piemiņas brīdī klausījāmies Ādolfa Valtera mazdēla Andra Valtera atmiņas par dzimntas likteni. Uzzinām, ka 1941.gadā Vaiņodes pašvaldības priekšnieka V.Sildes un partorga A.Ošenieka parakstīta vēstule bija pietiekošs iemesls, lai čekisti piespriestu nevainīgam cilvēkam nāvessodu tāpēc, ka centīgi kopa savu zemi, audzināja bērnus un kalpoja savai tautai. Vēstulē minējuši tikai vienu bērnu – 9 gadus veco dēlu Elmāru, bet deportēja arī divgadīgo Juri un piecgadīgo Vaidu. Vecākiem pirms izvešanas bija jāparaksta dokuments, ka visa ģimene tiek izsūtīta uz mūžu, bez tiesībām atgriezties Latvijā. 1955.gadā drosmīgi vaiņodnieki rakstīja valdībai vēstuli, lai atbrīvo nelikumīgi aizvestos. To parakstīja A.Buris, Fr.Tilgalis, A.Šalms, V.Muris, K.Feldmanis, Ž.Pure, A.Rozenbahs, E.Bets, G.Striķis, A.Mižuiks.”
Avoti:
Kurzemes Vārds 2012. 15. jūnija nr.
https://manasvietas.blogspot.com/2020/07/adolfa-valtera-dzimto-maju-simaitiski.html (skat. 19.11.2025.)
https://lv.wikipedia.org/wiki/%C4%80dolfs_Valters (skat. 19.11.2025.)
https://www.liepajniekiem.lv/zinas/novados/par-spiti-zaudejumiem-saglaba-gimeni/ (skat. 19.11.2025.)