Atrodas: Kabile, Kabiles pagasts, Kuldīgas novads, ceļa P121 malā, pie dīķa, gps 56.949449, 22.398842
Atklāts: 2025. gada 10. janvārī.
Vides objekts: Vairāk kā divus metrus augstā vides objekta koncepcijas autors ir tēlnieks Kristaps Gulbis un radošā sabiedrība SIA “Divi putni.” Apvienojot etnogrāfisko zīmju spēku un tautas koptās tradīcijas, piemineklis kalpos kā simboliska vieta, kur atzīmēt gan Nacionālo partizānu bruņotās pretošanās atceres dienu gan Lāčplēša dienu. Pieminekļa ornamentu daļa izgatavota tā, lai tajā būtu iespējams novietot sveces – līdzīgi kā pie Rīgas pils sienas Daugavmalā. Līdzās piemineklim uzstādīts karoga masts, kā arī stends ar informāciju par nacionālo partizānu ieguldījumu Latvijas neatkarības atjaunošanā, plašāk aprakstot tieši Kurzemes nacionālo partizānu likteņus.
Uzraksts uz informatīvās plāksnes:
Mans spēks ir mana tauta
Ar šādu vadmotīvu izveidota piemiņas vieta un vides objekts Latvijas nacionālajiem partizāniem Kabilē – cīnītājiem pret komunistiskajiem okupantiem.
Pieminekli veidojis tēlnieks Kristaps Gulbis
Piemiņas vieta tapusi pateicoties Latvijas Nacionālo karavīru biedrības brīvprātīajiem ziedojumiem, kā arī Lativjas Republikas kultūras ministrijas un Kuldīgas novada pašvaldības finansiālajam atbalstam
Vēsture un citāti
Citāts: “Latvijas vēsturē atceras un piemin varonīgās strēlnieku un leģionāru Ziemassvētku kaujas abos Pasaules karos. Kabiles kauja un vēlāk sekojošā meža kauja, ir iegājušas mūsu vēsturē kā Trešās Ziemassvētku kaujas. Atceroties tā laika notikumus un varoņus, mūsu drosmīgos karavīrus – leģionārus, nacionālos partizānus, un viņu nesalaužamo ticību brīvai, neatkarīgai Latvijai, ir tapusi šī ierosme: Latvijas Nacionālo Karavīru Biedrība (LNKB), kopā ar Kultūras ministriju, Kuldīgas novada pašvaldību, Nacionālās pretošanās kustības muzeju un Zemessardzes 4. Kurzemes brigādi, izveidot Kabiles centrā piemiņas vietu – pieminekli Trešajām Ziemassvētku kaujām un tās karavīriem. Ar vēstījumu nākamajām paaudzēm – bez cīņas nav uzvaras!” tā par pieminekļa ideju saka Latvijas Nacionālo Karavīru Biedrības valdes priekšsēdētājs Emīls Gailis.
“Ziemassvētku laiks mūsu tautas brīvības cīņu vēsturē ir īpašs laiks. Mēs godinām Pirmajā pasaules karā bojā gājušos strēlniekus, mēs atceramies un pieminam tos latviešu karavīrus, kas Otrā pasaules kara laikā Kurzemes Ziemassvētku kaujās atdeva savas dzīvības, cīnoties sirdī un prātā par Latviju, bet svešu valstu karaspēkā,” piemiņas vietas atklāšanās pauda Rinkēvičs. “Pirms teju 80 gadiem, tumšajos okupācijas laikos, kad šķita, ka brīvības dzirksts ir gandrīz apdzisusi, mūsu nacionālie partizāni uz 24 stundām spēja atjaunot Latvijas valsti mazā teritorijā. Par to mēs viņiem sakām paldies un šodien atklājam pieminekli, lai godinātu viņu piemiņu un atgādinātu par mūsu tautas brīvības alkām.” Edgars Rinkēvičs Latvijas Valsts presidents.
Kurzemē nacionālo partizānu cīņas un pirmo bruņoto grupu organizēšanās sākās 1945. gada vasarā pēc nacistiskās Vācijas kapitulācijas. Tāpat kā citviet Latvijā, arī Kurzemē partizāni bija visdažādāko sabiedrības grupu pārstāvji- bijušie Latvijas armijas un latviešu leģiona karavīri, aizsargi, policisti, zemnieki, kā arī inteliģences pārstāvji – skolotāji, garīdznieki, juristi, sabiedriskie darbinieki u.c..
Visaktīvāk nacionālie partizāni darbojās Kuldīgas, Talsu, Ventspils un Aizputes apriņķu teritorijā. Kabiles nacionālo partizānu grupu pamatoti var uzskatīt par vienu no nozīmīgākajām, kaujas spējīgākajām un aktīvākajām partizānu vienībām visā Kurzemē. Tā bija Kurzemes lielākās nacionālo partizānu apvienības LNPA “Kurzeme” štāba grupa (apvienoja 17 partizānu grupas ar apmēram 500 partizāniem), kas ieņēma centrālo vietu bruņotās cīņas organizēšanā un sekmēja vienota un centralizēta nacionālās pretošanās kustības tīkla izveidi visā Rietumlatvijas reģionā.
Tā koordinēja kaujas operācijas, nodarbojās ar atsevišķu partizānu un grupu apziņošanu, tāpat veica arī informatīvo darbu, izdodot un sabiedrībā izplatot nelegālos pretpadomju izdevumus, uzsaukumus u.tml. Kabiles partizānu grupas pamatsastāvs veidojās pakāpeniski. Par pirmo vadītāju kļuva Fricis Kārkliņš (“Mazais šerifs”) no Kabiles pagasta. Viņš labi pazina apkārtnē mītošos cilvēkus un izprata vietējos apstākļus. Pēc Kurzemes frontes kapitulācijas 1945. gada 8. maijā F. Kārkliņš pēc savas iniciatīvas nekavējoties uzsāka partizānu grupas veidošanu. Kabiles partizānu grupa 1945. gada vasarā veidojās no vairākām skaitliski nelielām grupiņām un atsevišķiem partizāniem-vieniniekiem. Jau no darbības sākuma grupa par savu galveno mērķi izvirzīja cīņu pret padomju varu un cerēja, ka drīzumā sāksies karš starp PSRS un Rietumiem, kā rezultātā izdosies atgūt neatkarīgu Latvijas Republiku.
Paralēli Kārkliņa grupai Kabiles apkārtnē formējās vēl kāda cita nacionālo partizānu grupa, kuru vadīja kaujās rūdītais un pieredzējušais leģionārs Ēvalds Pakulis (“Šerifs”), kurš vēlāk par nopelniem leģendārajā Āpuznieku kaujā (1946. gada 1. janvārī) kļuva par Kabiles grupas komandieri. 1945. gada 1. oktobrī apvienojās Friča Kārkliņa un Ēvalda Pakuļa grupu vīri. Ar Kabiles grupas darbību un cīņu pret komunistiskajiem okupantiem saistītas divas ļoti nozīmīgas militārās operācijas.
Viena no tām bija Kabiles izpildkomitejas ieņemšana 1945. gada 24. decembrī, kuras rezultātā veselu dienu Kabilē tika likvidēta padomju vara. lepriekšējā dienā, dodoties pie atbalstītājiem, vietējiem miličiem bija izdevies apcietināt grupas partizānu Rūdolfu Eglīti, kurš vēlāk tika aizvests uz Kabiles izpildkomiteju, kur bez vairākiem miličiem atradās arī iznīcinātāju bataljona kaujinieki un bruņoti vietējie padomju aktīvisti, kuri apsargāja ēku. 23. decembra vakarā grupas komandieris Kārkliņš pieņēma lēmumu veikt uzbrukumu, tika izstrādāts operācijas plāns. Uzbrukumā piedalījās aptuveni 20 partizānu, kuri tika sadalīti trīs kaujas grupās. Par pirmās grupas komandieri tika nozīmēts Alberts Daukšs (“Klakts”), otro grupu vadīja F. Kārkliņš, savukārt trešās grupas vadību uzņēmās Pēteris Pētersons (“Pēteris”). Alberta Daukša izšautā signālraķete bija norunātais signāls uzbrukumam. Uzbrukuma laikā partizāni likvidēja divus iznīcinātāju bataljona kaujiniekus – vada komandieri Liepiņu un vada komandieri Znotiņu, kā arī divus čekistus. Kabiles ciema ieņemšana ir viens no piemēriem, kas skaidri parāda, ka nacionālo partizānu kara sākumā faktiskie noteicēji lauku reģionos bija partizāni, kuri neļāva nostiprināties okupācijas režīmam.
Tikmēr vēsturnieks Ritvars Jansons (Nacionālā apvienība) skaidroja: “Nebija brīnums, ka pēc šīs Kabiles ieņemšanas arī vietējie okupācijas režīma līdzskrējēji “pierāvās”. Piemēram, iznīcinātāju bataljona vadu Kabilē bija ļoti grūti pēc tam nokomplektēt, jo zināja, ka partizāni ir tepat tuvumā.”
“Viens pats nav karotājs. Un arī valsts ir tik spēcīga, cik spēcīga ir tās tauta,” pieminekļa atklāšanā komentēja vides objekta autors.
Avoti:
https://kuldigasnovads.lv/kabile-atklas-pieminas-vietu-nacionaliem-partizaniem/ (skat. 11.06.2025.)
https://zinas.tv3.lv/latvija/sabiedriba/foto-kabile-atklata-latvijas-nacionalo-partizanu-pieminas-vieta/ (skat. 11.06.2025.)
https://www.sargs.lv/lv/latvija/2025-01-10/kuldigas-novada-kabiles-pagasta-atklata-nacionalo-partizanu-pieminas-vieta (skat. 11.06.2025.)
https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/10.01.2025-kabile-atklaj-vietu-nacionalo-partizanu-godinasanai.a583222/ (skat. 11.06.2025.)
https://www.mod.gov.lv/lv/zinas/aizsardzibas-ministrijas-parlamentarais-sekretars-piedalisies-nacionalo-partizanu-pieminas (skat. 11.06.2025.)