Atrodas: Pededzes pagasts, Alūksnes novads, Pededzes pagasta “Akmeņdruvās”, gps 57.504166, 27.360137
Atklāts: Obelisks uzstādīts 1933. gada 18. jūnijā. 1933. g. 18. jūnijā Ministru prezidenta biedrs Marģers Skujenieks atklāja un armijas mācītājs P. Apkalns iesvētīja 2,5 m augstu granīta obelisku. 70-to ? gadu vidū kapi tika apgānīti. Varoņu mirstīgās atliekas tika izraktas un pārvestas uz Kūdupes kapsētas malu. Taču 1989. gada 8. novembrī uz Akmeņdruvām atveda atpakaļ pieminekli, bet 17. novembra naktī notika abu varoņu apgānīto pīšļu un viņu vecāku pārapbedīšana. Obelisku pēc paša meta darinājis Alūksnes akmeņkalis J. Stilbe. Pieminekļa uzstādīšanu organizējuši vietējie aizsargi, un tajā iekalts teksts:
ATGRIEZT NEVARAM,
AIZMIRST NESPĒJAM TO,
KO ZAUDĒJĀM.
Pieminekļa cokolā iekalts teksts:
PAULIS PALMS
dz. 29. aug. 1900. g.
miris no ievainojuma kaujā
- nov. 1919. g.
OTTO PALMS
dz. 30. aug. 1900. g.
kritis kaujā 18. nov. 1919. g.
1933.
Otrā pusē iekalts teksts, kas ietver Kara skolas devīzi:
PER ASPERA AD ASTRA
KADETIEM
OTTO un PAULIM
PALMIEM
KRITUŠIEM PAR LATVIJU
- NOVEMBRĪ 1919.
L.K.S.B.
VIRSNIEKU APVIENĪBA.
1990. gada 18. novembrī pie abām kritušo kapu kopiņām atklātas piemiņas plāksnes, ko uzstādījusi Alūksnes Brāļu kapu komiteja Ulda Veldres vadībā, kas togad uzsāka ar Alūksni saistīto LKOK atdusas vietu iezīmēšanu. Tipveida piemiņas plāksnes veidotas pēc Rīgas Brāļu kapu individuālo piemiņas plākšņu parauga, taču tās virsējā kārta (25x40x3 cm) gatavota no balta marmora, bet tajā iekaltais teksts iekrāsots zeltā. Piemiņas plāksnēs zem Lāčplēša Kara ordeņa atveidojuma attiecīgi lasāms:
OTTO
PALMS
KADETS
*30.aug.1900. †18.nov.1919.
un otra plāksne
PAULIS
PALMS
KADETS
*29.aug.1900. †30.nov.1919.
Vēsture: 1919. gada 18. novembrī kaujā pret bermontiešiem pie Garozas kritušie karaskolas kadeti Paulis un Otto Palmi. Viņu mirstīgās atliekas pārveda pāri visai Latvijai ar zirgu pajūgiem un apbedīja Kalnapededzē dzimto māju Akmeņdruvu kapsētā. Abi Karaskolas kadeti krita, sedzot savu biedru atkāpšanos no Vareļu mājām. Abi pēc nāves apbalvoti ar Lāčplēša Kara ordeni.
Otto Palms dzimis 1900. gada 30. augustā Pededzes pagasta Akmeņdruvās lauksaimnieka ģimenē. Beidzis komercskolas kursu. Latvijas armijā iesaukts 1919. gada 10. jūnijā Alūksnē, ieskaitīts Ziemeļlatvijas brigādes papildu bataljonā. 1919. gada rudenī iestājies jaunformējamā kājnieku karaskolā. Kopā ar citiem kadetiem piedalījies cīņās pret bermontiešiem pie Rīgas un Zemgalē. Pavēlē par apbalvošanu ar Lāčplēša Kara ordeni teikts, ka 1919. gada 18. novembrī kaujā pie Vareļu mājām Iecavas upes krastā, “kad, bermontiešu pārspēkam uzbrūkot, mūsējiem draudēja pilnīgs ielenkums. P. kopā ar 4 kadetiem (to starpā arī ar savu brālēnu Pauli Palmu) tika nosūtīts uz labo spārnu segt atkāpšanos, pašaizliedzīgi veica šo uzdevumu – ar nemitīgu uguni aizturēja pretinieku, kamēr vads atkāpās uz jauno pozīciju, bet šajā kaujā pats krita. Pārvests no karalauka un apbedīts Pededzes pagasta Akmeņdruvu kapsētā.
Paulis Palms dzimis 1900. gada 29. augustā Pededzes pagasta Akmeņdruvās lauksaimnieka ģimenē. Beidzis pilnu ģimnāzijas kursu. Latvijas armijā iesaukts 1919. gada 10. jūnijā Alūksnē, ieskaitīts Ziemeļlatvijas brigādes papildu bataljonā. 1919. gada rudenī iestājies jaunformējamā kājnieku karaskolā. Kopā ar citiem kadetiem piedalījies cīņās pret bermontiešiem pie Rīgas un Zemgalē. Pavēlē par apbalvošanu ar Lāčplēša Kara ordeni teikts, ka 1919. gada 18. novembrī pie Vareļu mājām Iecavas upes krastā Paulis Palms kopā ar vēl četriem kadetiem, tostarp savu brālēnu Otto Palmu, “sedza mūsu spēku atkāpšanos. Būdams ievainots, turpināja ienaidnieka apšaudi, līdz tika otrreiz smagi ievainots”. No šiem ievainojumiem 1919. gada 30. novembrī Paulis Palms Jelgavas slimnīcā mira. Pēc nāves pārvests apbedīšanai Akmeņdruvu kapos. Apbalvots ar LKOK nr.3/809 par cīņu 1919. g. 18. novembrī pie Vareļu mājām uz Iecavas upes krasta. Ordenis piešķirts 1921. gadā
Citāts: Pulkvedis Krīpens par Vareļu kauju
Pulkvedis Arvīds Krīpens bija Latvijas Karaskolas priekšnieks no 1935. līdz 1939. gadam. Žurnālā “Kadets” virsnieku audzinātājs raksta par Vareļu kauju, kas notika tieši 18. novembrī, 1919.gadā. Tajā pulkvedis cildina jauno puišu varonību, jo Vareļu mājām, kuras iepriekšējā dienā bija ieņēmuši kadeti, uzbruka vesels bermontiešu bataljons. Piecdesmit astoņi kadeti ar trofeju vieglo ložmetēju un vienu patšauteni cīnījās pret ienaidnieka pārspēku, kas uzbruka pēc artilērijas sagatavošanas uguns. Ar smagiem ievainojumiem Lielupes krastā palika guļam Oļģerts Bomis, Pēteris Pelše un Verners Skudruls. Ar sevišķu varonību izcēlās kadeti Gustavs Skalde, Roberts Dzelzkalns (citos avotos – Dzelzkalējs), kuri, būdami ievainoti, turpināja cīņu, pēc nāves saņemot Lāčplēša Kara ordeni. Sedzot biedru atiešanu, savas dzīvības ziedoja brālēni Otto un Pauls Palmi. Arī viņi apbalvoti ar valsts augstāko militāro ordeni. Atiešanas manevra laikā krita Jūlijs Irbe, Jānis Rutkis un Nikolajs Lācis. No Vareļu aizstāvjiem 21 bija izvests no ierindas, divpadsmit krituši. Divu varonīgo kadetu liktenis pēc kaujas daudzu gadu gaitā palika neizdibināts, un tie skaitījās par bezvēsts pazudušiem, tāpēc arī viņu vārdi netika iegravēti marmorā pie karaskolas sienas. Tie ir Evalds Koliņš un Ansis Erdmanis. Pēdējais bija ievainots kājā un nevarēja saviem spēkiem atstāt kaujas lauku, bet Koliņš pārāk ilgi uzkavējās pie sava nāvīgi ievainotā drauga – Nikolaja Lāča. Abi kadeti tika saņemti gūstā, kur, ciezdami nežēlīgu spīdzināšanu, tomēr nesniedza nekādas ziņas ienaidniekam un mira varoņu nāvē. Viņu vārdus vēlāk iegravēja skolas kritušo kadetu piemiņas plāksnē. Minot epizodes no pulkveža atainotās traģiskās kaujas pie Vareļiem, jāizceļ Krīpena vērtējums: “Liktenis vēlējis, lai pirmie kadeti tiešām pierāda, ka viņi ir īsti savas tautas dēli, ka viņi ir gatavi mirt par savu tēvzemi, ja tēvzeme to prasa. Ar viņiem lepojas un allaž leposies mūsu Karaskola.”
Kā atceras atvaļinātais virsleitnants Viktors Peters, 1989. gada 17. novembra vēlā vakarā daudzu simtu Pededzes pagasta, Liepnas, Mārkalnes, Alūksnes ļaužu klātbūtnē Paulam un Otto Palmiem atjaunots piemineklis un kapa vieta sākotnējā vietā – Akmeņdruvu māju kapsētā. Bet Oļģerta Bomja liktenis un atdusas vieta joprojām nav zināma, lai gan Karaskolas 12 gadu pastāvēšanas svētku dievkalpojuma aizlūguma sarakstā minēts: “Kadets Boms, Oļģerts – 18. XI 1919. kritis kaujā pie Vareļu mājām.” Bija karš. Turpinājās Brīvības cīņas.
Avoti:
Lismanis, J. 1915-1920. Kauju un kritušo karavīru piemiņai: Pirmā pasaules kara un Latvijas Atbrīvošanas cīņu piemiņas vietas. Rīga: NIMS, 1999. 22.-23. lpp.;
Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri: Biogrāfiska vārdnīca. Red.: Atēna, I. Rīga: Jāņa sēta, 1995. 388. lpp.;
Malienas Ziņas, Nr. 420, 13.07.1933.
https://albibl.lv/biblioteka-piedava/novadpetnieciba/kulturvesture/pieminekli-un-pieminas-vietas/ (skat. 13.06.2025.)
https://karavirukapi.blogspot.com/2020/01/pededzes-pagasta-lkok-otto-un-paula.html (skat. 13.06.2025.)
https://timenote.info/lv/Pauls-Palms (skat. 13.06.2025.)
https://www.vestnesis.lv/ta/id/97151 (skat. 13.06.2025.)