Piemiņas akmens represijās cietušajiem Alojā

Piemiņas akmens represijās cietušajiem Alojas Luterāņu baznīcas dārzā
Piemiņas akmens represijās cietušajiem Alojas Luterāņu baznīcas dārzā (Foto R. Ķipurs 31.12.2024.)
Piemiņas akmens represijās cietušajiem Alojas Luterāņu baznīcas dārzā
Piemiņas akmens represijās cietušajiem Alojas Luterāņu baznīcas dārzā (Foto R. Ķipurs 31.12.2024.)
Piemiņas akmens represijās cietušajiem Alojas Luterāņu baznīcas dārzā
Piemiņas akmens represijās cietušajiem Alojas Luterāņu baznīcas dārzā (Foto R. Ķipurs 31.12.2024.)
Piemiņas akmens represijās cietušajiem Alojas Luterāņu baznīcas dārzā
Piemiņas akmens represijās cietušajiem Alojas Luterāņu baznīcas dārzā (Foto R. Ķipurs 31.12.2024.)

Atrodas: Aloja, Alojas pilsēta, Limbažu novads, Baznīcas ielā, pie Alojas baznīcas dārzā, pie ieejas pa kreisi. gps 57.767339, 24.883365

Piemiņas akmens baznīcas dārzā atklāts 1991. gada 14. jūnijā. Pamatnē akmeņi no izsūtīto alojiešu mājām. Autors Freidenbergs. Akmeņkalis Šteinbergs, Cēsīs.

Uzraksti uz pieminekļa:

Es sapni par dzimteni pagalvī likšu.

Tiem Alojas novada ļaudīm,

kuru dzīvības liesmas izdzēsa

skaudrie ziemeļu vēji

un dusas vietu sedz sveša,

auksta smilts.

Kreisā pusē piemiņas plāksne ar uzrakstu:

Mūžīga piemiņa komunisma terora upuriem

Vēsture: 1949. gadā 25. martā uz Sibīriju deportēja arī Alojas novada iedzīvotāju – 128 staiceliešus, vairāk kā 160 alojiešus, kuru skaitā bija arī 17 skolas vecuma bērni.

Citāts: Alojas novadpētniecības muzeja vadītāja Līga Moderniece sacīja: “Pirms 70 gadiem, 1945. gada 25. martā, padomju vara kopā ar iekšlietu un drošības iestādēm realizēja operāciju ar kodētu nosaukumu “Krasta banga”. Jau no agra rīta līdz pat pievakarei daudzās Latvijas skolās, iestādēs un lauku sētās iegriezās zirgu pajūgi un automašīnas ar bruņotiem vīriem, lai cilvēkus izrautu no ierastās dzīves un mājām, jo vara viņus uzskatīja par “sabiedrībai bīstamiem”, par traucēkli jaunās sociālistiskās sabiedrības celtniecībā. No viņiem vajadzēja atbrīvoties, aizsūtīt pēc iespējas tālāk.

Par šo laiku vēsta fotogrāfijas un dokumenti. Cilvēku domas, izjūtas un pārdzīvojumus glabā neskaitāmu atmiņu stāsti. Ir izauguši Sibīrijas bērni, viņu bērni un mazbērni.

Tālajā un grūtībām pilnajā ceļā un jaunajā mītnes vietā vispirms bija svarīgi izdzīvot, svarīga bija fiziskā eksistence. Visticamāk bija dažādi paņēmieni, kā nosargāt savu kailo dzīvu. Kādam palīdzēja paša sīkstums, attapība, varbūt kaimiņa iedotais atbalsts, kāds, iespējams, paļāvās uz dieva tā kunga žēlastību, bet varbūt cerību viesa trīs dzīvības koka zariņi, kas tika nolauzti pēdējā brīdī no pagalmā augoša koka.

Avoti:

Akmenī iecirstā sāpe. 2006.g. – 33.lpp.

https://www.aloja.lv/2019/04/03/aloja-un-staicele-piemineja-1949-gada-25-marta-represijas-cietusos/ (skat. 0205.2025.)

https://www.aloja.lv/2020/03/25/25-marts-komunistiska-genocida-upuru-pieminas-diena/ (skat. 0205.2025.)

Scroll to Top