Komunistiskā genocīda upuru piemiņas vieta pie Cesvaines baznīcas

Komunistiskā genocīda upuru piemiņas vieta pie Cesvaines baznīcas
Komunistiskā genocīda upuru piemiņas vieta pie Cesvaines baznīcas (Foto R. Ķipurs 25.07.2020.)
Komunistiskā genocīda upuru piemiņas vieta pie Cesvaines baznīcas
Komunistiskā genocīda upuru piemiņas vieta pie Cesvaines baznīcas (Foto R. Ķipurs 25.07.2020.)
Komunistiskā genocīda upuru piemiņas vieta pie Cesvaines baznīcas
Komunistiskā genocīda upuru piemiņas vieta pie Cesvaines baznīcas (Foto R. Ķipurs 25.07.2020.)

Komunistiskā genocīda upuru piemiņas vieta pie Cesvaines baznīcas

Atrodas: Cesvaine, Cesvaines pilsēta, Madonas novads, pie baznīcas kreisajā pusē, gps 56.971951, 26.304681

Atklāts: Piemiņas vieta pie baznīcas tika atklāta 2003. gada 25. martā

Autors: tēlnieka Bērtuļa Bula darinātais piemineklis

Vēsture: Kā tapa atceres vieta izsūtīto piemiņai Cesvainē:

Sākotnēji Cesvaines teritorijas represētie pulcējās pie parkā uzstādītā verstes staba, kam vēlāk tika iekalti gadskaitļi 1941./1949.. Tomēr doma par represēto piemiņas vietu tika pārspriesta ļoti bieži, it sevišķi satiekoties izsūtītajiem.

Vajadzēja atrast vietu, kur piemiņas vietu veidot. Bija variants – pie dzelzceļa stacijas, no kurienes ešelons aizbrauca Austrumu virzienā, bet tas likās tālu no centra un zeme piederēja valsts uzņēmumam “Latvijas Dzelzceļš”. Par labāko tika atzīta vieta Cesvaines evaņģēliski luteriskās baznīcas dārzā. Ilgi gan nevarējām vienoties, kur tieši piemiņas vietai atrasties – daži gribēja gandrīz blakus baznīcas ieejai, strīdi bija – labajā vai kreisajā pusē. Beigu beigās ar baznīcas piekrišanu tika izvēlēta vieta teritorijas – baznīcas dārza dziļumā. Tā kā baznīca ir valsts nozīmes kultūras piemineklis, piemiņas akmens atrašanās vieta tika saskaņota arī ar Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldi (tajā laikā šīs iestādes nosaukums bija Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija).

Tika rīkots skiču konkurss par to, kā piemineklis varētu izskatīties. Savas skices iesūtīja tēlnieki: Edvīns Krūmiņš, Ainārs Zelčs un E.Veidemanis. Tomēr piedāvātie varianti īsti ‘negāja pie sirds’, turklāt tie visi izskatījās ļoti dārgi.

Saņēmām informāciju, ka tēlniekam Bērtulim Bulam ir gatavs piemineklis, kuru kāds pasūtītājs nebija paņēmis. Pats mākslinieks bija cietis represijās, tādēļ varēja mūs labāk saprast. Arī cena bija ‘demokrātiska’ – 1000 latu. Aizbraucām uz Rīgu apskatīties pieminekli un nolēmām, ka tas Cesvainei derēs. Bija jāizdomā, kā to atgādāt uz Cesvaini. Akmens bija ļoti smags, tādēļ dārziņos, kur tas tobrīd atradās, lielā kravas automašīna ar ceļamkrānu varēja iebraukt tikai ar lielām pūlēm. Cesvainē organizējām otru ceļamkrānu, kurš pieminekli izkrāva no mašīnas. Ceļamkrānu vajadzēja vēl vienu reizi, kad pieminekli montēja tam paredzētajā vietā. Pieminekļa atvešanā palīdzēja uzņēmējs Ilgonis Vasilišins.

Vēl pirms pieminekļa uzstādīšanas arhitekte Ināra Ketlere-Krūmiņa uzzīmēja vietas skici. Skice bija laba, bet sapratām, ka finansiāli to nevaram atļauties – tur bija plānots ne tikai piemineklis ar laukumu tam apkārt un piemiņas plāksne, bet arī vairāki akmens soliņi. Toreizējais draudzes mācītājs Inguss Dāboliņš kopā ar arhitekti ilgi pārrunāja piemiņas vietas izbūvi, atbilstoši tā brīža iespējām.

Piemineklim tika ieliets betona pamats, tajā ievietota kapsula ar vēstījumu par šo notikumu, “Cesvaines Ziņu” jaunākie numuri, naudas zīmju paraugi. 2002. gada 25. oktobrī piemineklis tika samontēts.

Plāksni ar uzrakstu “Dievs, piedod mums visiem!”, kas ir tēlnieka Bērtuļa Bula vēlējums, izgatavoja Gundars Auziņš Slāpes krogā, savukārt kaltos akmeņus piemiņas laukumā izbūvēja Cesvaines Komunālais uzņēmums.

Lai piemiņas vieta taptu, tika vākti ziedojumi. Apmēram astoņdesmit cilvēku, no kuriem daļa jau ir citā saulē, kopā saziedoja 788 latus. Tika izmantoti arī 633 lati, kuri iegūti no Kraukļu krejotavas mantas realizēšanas. Savukārt pašvaldība apmaksāja visu trūkstošo – transportēšanu, ceļamkrānu pakalpojumus, teritorijas labiekārtošanu, bruģēšanu, kopumā ieguldot apmēram 1000 latus. Kopumā visa piemiņas vietas izveide izmaksāja ap 2500 latu. Tiem laikiem paliela summa.

Piemiņas vieta pie baznīcas tika atklāta 2003. gada 25. martā, bet apkārtni labiekārtoja vēl krietnu brīdi vēlāk. Drīz pēc tam paši izsūtītie tikai par saviem līdzekļiem iekārtoja arī nelielu piemiņas vietu pie dzelzceļa stacijas. Šīs piemiņas vietas akmens, tika atrasts turpat netālu no dzelzceļa stacijas ēkas. Represijās pārdzīvotais bija tik sāpīgs, ka bija grūti iet gar staciju, ja tur nebija nekādas atceres zīmes.

Atmiņas – Vilnis Špats

Avoti:

https://www.cesvaine.lv/sakums/aktualitates/single/backPid/3/article/atskatoties-uz-14-juniju-komunistiska-genocida-upuru-pieminas-dienu.html (skat. 31.01.2025.)

Scroll to Top