Pulvera iela, Liepāja, Pulvera un Brīvības ielas krustojums. gps. 56.535632, 21.089998
Pieminekli Latvijas armijas virsleitnantam Alfrēdam Klestrovam atklāja Liepājā Grobiņas šosejas un dzelzeļa krustojumā 1935. gada Padomju gados nojauca. 1989. gadā atjaunoja. Vēlāk plāksni nozaga. Atjaunoja 1998.gada 4.novembrī.
1935.g. 10. novembrī bruņuvilciena “Kalpaks” komandiera, virsleitnanta Alfrēdam Kļestrova nāves vietā Liepājas dzelzceļa un Liepājas-Grobiņas šosejas krustojumā pie dzelzceļa dežuranta ēkas blakus dzelzceļa pārbrauktuvei atklāja piemiņas plāksni. Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris virsleitnants Alfrēds Klestrovs (Kļestrovs), kurš krita šajā vietā 1919. gada 4. novembrī kaujā ar bermontiešiem. Bronzas piemiņas plāksnē bija iekalts teksts: 1919. G. 4. NOVEMBRĪ ŠEIT KRITA CĪŅĀ PAR LATVIJU BRUŅOTĀ VILCIENA “KALPAKS” KOMANDIERS VIRSLEITNANTS KLESTROVS LATVIJAS DZELZCEĻNIEKU BIEDRĪBA.
Blakus ēkai no oļiem tika izveidots Lāčplēša Kara ordeņa atveidojums.
Komunistiskās okupācijas laikā šīs piemiņas zīmes tika iznīcinātas.
Sākoties Atmodai, 1989. gadā pēc Latvijas Nacionālās neatkarības kustības (LNNK) Liepājas nodaļas ierosinājuma, kuram pievienojās arī citas neatkarības atbalstītāju organizācijas – “Helsinki–86” Latvijas jaunatnes apvienība “Tēvzemei un Brīvībai”, Latvijas Tautas fronte (LTF) un Vides aizsardzības klubs (VAK), tika izgatavota jauna bronzas piemiņas plāksne. Tā tika atklāta tā paša gada 11. novembrī. Jaunajā plāksnē iekaltais teksts bija mainīts: 1919. G. 4. NOVEMBRĪ, AIZSTĀVOT
LIEPĀJU PRET VĀCU BERMONTA
ARMIJU, ŠEIT KRITA LATVIJAS
ARMIJAS VIRSLEITN. ALFRĒDS
KLESTROVS, BRUŅUVILCIENA
“KALPAKS” KOMANDIERIS.
- gadā arī atjaunotā piemiņas plāksne tika nozagta, tāpēc tika izgatavota trešā plāksne, kuru šoreiz fabrikā “Liepājas metalurgs” atlēja čugunā, saglabājot 1989. gadā uzstādītās piemiņas zīmes tekstu. Turklāt tā vairs netika piestiprināta pie dzelzceļa dežuranta ēkas sienas, bet, iestrādāta laukakmenī, novietota blakus namiņam. Trešās piemiņas zīmes uzstādīšanu organizēja “Nacionālo Daugavas vanagu” Liepājas nodaļa un tā tika atklāta 1998. gada 4. novembrī.
- gadā “Daugavas vanagu” Liepājas nodaļa piemiņas plāksni uzstādīja arī Alfrēda Klestrova atdusas vietā Liepājas Līvas kapos
Virsleitnanta Alfrēda Klestrova vārdā Liepājā nosaukta iela.
Vēsture: Bruņotā vilciena komandieris virsleitnants Alfrēds Kļestrovs , dzimis Dzimis 1897. g. 8. marta Liepājā. Beidzis Liepājas pilsētas skolu, pēc tam mērnieku skolu Rīgā. Krievu armijā iesaukts 1. pasaules kara laikā, beidzis praporščiku skolu Maskavā. Dienējis Rumānijas frontē, karojis Ukrainas teritorijā. Kad Ukrainu okupēja vācu karaspēks, atgriezies Rīgā. Apbalv. ar Annas ordeņa II šķ. Latvijas armijā iesaukts 1919. g. pavasarī, dienējis 3. Latgales divīzijas papildu bataljonā. 1919. gada oktobrī piekomandēts bruņuvilcienam “Kalpaks” kā komandieris. 1919. gada 4. novembrī vāciešiem uzbrūkot Liepājai, bruņuvilciena “Kalpaks” komandieris, virsleitnants Alfrēds Kļestrovs zem stipras artilērijas un ložmetēju uguns devās pretuzbrukumā, ar bruņuvilcienu nokļuva aiz ienaidnieka ķēdes. Citāts: “1919.gada 4.novembrī bermontiešiem uzbrūkot Liepājai, Klestrovs zem stipras artilērijas un ložmetēju apšaudes devās pretuzbrukumā un ar bruņvilcienu nokļuva ienaidnieka tuvumā. Veda vilciena apkalpi durkļu cīņā un izklīdināja ienaidniekus, sekmēdams vāciešu uzbrukuma atsišanu, bet pats šajā kaujā krita.” Vācieši bija nostiprinājušies mājās un palikuši aizmugurē Latvijas armijas karavīriem.
Par dalību Liepājas kaujās pēc nāves apbalvots ar Lāčplēša Kara ordeni. Lāčplēša Kara Ordeņa III. šķira piešķirta 1922. gadā.
Kaujas pie Liepājas:
1919.gada rudenī Liepājas garnizona komandiera Oskara Dankera rīcībā bija tikai 16 rotas un viens jūrnieku eskadrons. Liepājas dzelzceļa darbnīcās Latvijas armijas vajadzībām tika sagatavots bruņuvilciens „Kalpaks”. Kara ostā stāvēja angļu karakuģi, kuri izšķirīgos kauju brīžos varēja sniegt artilērijas atbalstu.
Liepājas virzienā Bermonta karaspēkā ietilpstošās kapteiņa Pleves grupas darbība tika uzsākta pirmajās novembra dienās. 3.novembrī tika ieņemta Aizpute, 4.novembrī – Grobiņa. Šajā dienā arī Liepāja sajuta ienaidnieka tuvumu. Pretinieka artilērija apšaudīja fortus. Angļu karakuģi uzsāka bermontiešu artilēristu apšaudi.
Ienaidnieka ofensīva pamazām apsīka, vienīgi kāda viņu kaujas vienība paslēpās netālu no dzelzceļa krustojuma tagadējās Brīvības ielas galā. Lai to padzītu, no Liepājas izbrauca bruņuvilciens „Kalpaks” virsleitnanta Alfrēda Klestrova vadībā. No vilciena raidītā uguns nevarēja aizsniegt ienaidnieku, tāpēc vilciena komandieris kopā ar 20 karavīriem metās tuvcīņā. Šādas drosmīgas rīcības priekšā pretinieks kapitulēja. Vilciena komandai uzvara maksāja dārgi, jo kaujā krita tās komandieris Klestrovs.
Saņēmis pastiprinājumu, Bermonta karaspēks 14.novembrī atsāka uzbrukumu Liepājai. Pievakarē sevišķi niknas kaujas notika pie Šķēdes tilta. Varonīgā cīņā, saņemot angļu flotes atbalstu, Liepājas garnizonam izdevās atsist ienaidnieku.
15.novembrī, agrā rītā bermontieši uzsāka izvērstu uzbrukumu, it īpaši rajonā starp Liepājas un Tosmares ezeriem un jūru. Pēc spēcīgas artilērijas un ložmetēju uguns un kājnieku uzbrukumiem ienaidniekam izdevās atspiest no pozīcijām Liepājas aizstāvjus. Pulksten 9 no rīta bermontieši šajā rajonā tuvojās pilsētai.
Atkāpušies latviešu karavīri tika pārgrupēti, pilsētā mobilizēja brīvprātīgos. Pretuzbrukumam bija ievērojami panākumi. Pulksten 12.30 Liepājas aizstāvji bija atguvuši visas zaudētās pozīcijas. Sakautais bermontiešu karaspēks atkāpās Priekules virzienā.
Liepājas garnizona vienības, vajādamas sakauto ienaidnieku, 16.novembrī ieņēma Kapsēdes muižu, Grobiņu un Dubeņu staciju. Tādējādi Liepājas garnizona karavīri un brīvprātīgie pulkveža Oskara Dankera vadībā, 14. un 15.novembrī izcīnīja svarīgu uzvaru pār neatkarīgo Latviju apdraudošu pretinieku, un nosargāja Liepāju.
Informāciju meklēt:
Avots: Lismanis, J. 1915-1920. Kauju un kritušo karavīru piemiņai: Pirmā pasaules kara un Latvijas Atbrīvošanas cīņu piemiņas vietas. Rīga: NIMS, 1999. 171.-172. lpp.
Pirms 95 gadiem miris brīvības cīnītājs Alfrēds Klestrovs » irLiepāja (irliepaja.lv) (skat. 18.01.2023.)
https://irliepaja.lv/liepajnieki/pirms-95-gadiem-miris-brivibas-cinitajs-alfreds-klestrovs/(skat. 18.01.2023.)
Zudusī Latvija – Liepāja. Piemineklis Latvijas armijas virsleitnantam Alfrēdam Klestrovam (zudusilatvija.lv) https://zudusilatvija.lv/objects/object/5578/ (skat. 18.01.2023.)
karavirukapi.blogspot.com/2019/09/liepaja-pieminas-zime-vieta-kur-krita.html
https://vesture.eu/index.php/Bruņotais_vilciens_Nr5 (skat. 18.01.2023.)
Piemineklis Latvijas armijas virsleitnantam Alfrēdam Klestrovam, bruņuvilciena “Kalpaks” kaujas vieta (militaryheritagetourism.info) https://militaryheritagetourism.info/lv/military/sites/view/660?1&lang=lv (skat. 18.01.2023.)
http://lkok.com/detail1.asp?ID=755 (skat. 18.01.2023.)
https://karavirukapi.blogspot.com/2019/09/
Latviešu karavīru kapi un piemiņas vietas: septembris 2019 (karavirukapi.blogspot.com)
Latviešu karavīru kapi un piemiņas vietas: Liepājā piemiņas zīme vietā, kur krita LKOK Alfērds Klestrovs (karavirukapi.blogspot.com) (skat. 18.01.2023.)
https://www.historia.lv/raksts/ka-latviesi-1919-gada-novembri-liepaju-sargaja
Kā latvieši 1919. gada novembrī Liepāju sargāja | Historia (skat. 18.01.2023.)