Sudrabkalniņš

Piemineklis 1919. gadā kritušo 6. Rīgas kājnieku pulka karavīru piemiņai

Autors: arhitekts Ernests Štālbergs, tēlnieks Kārlis Zāle

Materiāls: granīts, bronza

Forma: arhitektonisks ansamblis ar akmenī kaltiem ciļņiem

Atrašanās vieta: Rīgā, Pārdaugava, Imanta, Sudrabkalniņā, Slokas ielas un Kurzemes prospekta krustojumā

Atklāts:1937. gada 31. oktobrī

Uzraksts:

Rīgas pulka karavīriem

Rīgas aizstāvjiem 1919

Restaurēts: 2003. un 2008. gadā

Vēsture: Pēc Otrā pasaules kara norauta plāksne ar kritušo 54 karavīru vārdiem un pulka nozīmēm.

Sudrabkalniņā – Slokas ielas un Kurzemes prospekta krustojumā – Rīgas 6. Kājnieku pulks atbrīvošanas kaujās ar bermontiešiem no 1919. gada 3. līdz 11. novembrim cieta vislielākos zaudējumus. Krita 41 karavīrs (līdz 1929. gadam pārapbedīti Rīgas Brāļu kapos). 1920. gadā tika uzstādīts pagaidu piemineklis, bet 1929. gada 29. maijā ielika pamatakmeni projektu konkursā uzvarējušā tēlnieka Kārļa Zāles piemineklim. Celtniecība ieilga, pēc koriģēta K.Zāles meta tā atsākās 1932. gadā sadarbībā ar arhitektu Ernestu Štālbergu.
Piemineklis sastāv no diviem arhitektoniskiem veidojumiem: iegarenas 10m augstas un 14m garas sienas un 3m augsta granīta kuba. Tas mūrēts no granīta bluķiem, kas ņemti no Daugavgrīvas cietokšņa vaļņa un Brīvības pieminekļa celtniecībā pārpalikušā granīta. Siena perpendikulāri šķeļ Sudrabkalniņa nogāzi un Slokas ielu. Augšdaļā attēlots stilizēts Rīgas pilsētas ģerbonis. Zemāk iekalts uzraksts: „Rīgas pulka karavīriem, Rīgas aizstāvjiem 1919”. Sienas pretējā galā iekalta 6. Rīgas pulka krūšu nozīme, bet sienas sānu augšdaļas rotā ciļņu joslas ar stilizētiem deviņu senlatviešu un četrpadsmit atbrīvošanās cīņu karavīriem (1,3 x 7m). Gar sienas DA pusi granīta pakāpieni ved uz Sudrabkalniņa augšējo laukumu, kur, atdalīts ar eju, paceļas akmens kubs – altāris ar stilizētu urnu (0,45 x 2,8m) Svētās uguns iedegšanai. Pie altāra DR sienas atrodas bronzas plāksne (1,5 x 2,72m) ar 54 kritušo karavīru vārdiem. Pēc Otrā pasaules kara plāksne, pulka zīme un desmit granīta bluķi bija zuduši. 2003. gadā tika restaurēta pieminekļa akmens daļa, bet 2008. gadā atjaunoja un uzstādīja pulka krūšu nozīmi (pēc tēlnieces Olitas Nigules ģipša modeļa to izkala akmeņkalis Ivars Feldbergs) un bronzas plāksni ar karavīru vārdiem (veidoja SIA ”KALUMS V” un tēlnieks Kārlis Alainis).