1945.gada 2. – 3. martā Abrenes apriņķa Viļakas pagastā norisinājās Stompaku kauja – pēckara latviešu nacionālo partizānu lielākā cīņa pret padomju okupācijas režīma bruņotajiem formējumiem.

Bruņota nacionālās pretošanas kustība Abrenes apriņķī sāka veidoties 1944.gada vasarā, kad teritoriju atkārtoti okupēja Padomju Savienība. Lai izvairītos no arestiem un piespiedu mobilizēšanas Sarkanajā armijā daudzi iedzīvotāji pārgāja nelegālā stāvoklī dzīvojot mežos individuāli vai nelielās grupās. 1944.gada oktobra sākumā Abrenes apriņķī tika desantēta vienība “Lappand” 11 cilvēku sastāvā. Tās komandieris bija Pēteris Supe.  Bijušais Abrenes apriņķa galvenais agronoms Pēteris Supe (segvārds Cinītis, 1920–1946), kurš partizānu kara taktiku bija apguvis jau iepriekš, Vācijas pretizlūkošanas dienesta (Abvēra) frontes izlūku grupā un apmācībās Austrumprūsijā. Pētera Supes vietnieks bija Lauksaimniecības universitātes absolvents Staņislavs Ločmelis (segvārds Dūze, 1915–1945). Lai aktivizētu cīņu ar okupācijas režīmu, viņš, kopīgi ar saviem biedriem, uzsāka nelegāli dzīvojošu partizānu apvienošanu un 1944.gada 10.decembrī mežā netālu no Stompaku ciema, tika nodibināta “Latvijas Nacionālo Partizānu Apvienība”. Latvijas nacionālo partizānu apvienība LNPA bija pirmā centralizētā nacionālo partizānu organizācija, kas izveidojās 1944. gada decembrī Vidzemes un Latgales ziemeļu daļā. 1945. gada rudenī LNPA apvienoja ap 1000 nacionālo partizānu, un drīz vien organizācijas pakļautībā atradās partizānu grupas Viļakas, Alūksnes, Valkas, Gulbenes, Cēsu un daļēji arī Madonas apriņķī. LNPA spēja darboties līdz pat 1953. gadam.

Stompaku nometne bija iekārtota 1944./1945. gadu mijā, un tā bija viena no lielākajām partizānu nometnēm Baltijas reģionā. Par nometnes vietu tika izraudzītas vairākas Stompaku purva saliņas meža 157.kvartālā 2 km attālumā no Balvu – Viļakas ceļa. No trīs pusēm nometnes vietu sedza purvs. Nometnes celtniecība sākās 1945.gada 7.janvārī. Saukta arī par “Saliņu mītni”, tā spēja uzņemt ap 400 cilvēku. Stompaku purva bāzē bija uzbūvētas ne tikai 24 zemnīcas (paredzētas 20 – 30 cilvēkiem), bet arī staļļi 30 zirgiem, pārtikas noliktavas, maizes ceptuve un slimnīcas bunkurs. Nometnē uzturējās ap 350 cilvēku (no tām aptuveni 30 sieviešu). Speciāli iekārtotā baznīcā katru dienu dievkalpojumus noturēja LNPA prezidija priekšsēdētājs, Šķilbēnu pagasta Rekovas katoļu draudzes prāvests Ludvigs Štagars (“Pabērzs”) (arestēts 1947. gadā, pēc tam atkārtoti 1958. gadā, nebrīvē kopā pavadījis 25 gadus). 1945.gada marta sākumā Stompaku nometnē dzīvoja 350-360 cilvēki. Lielākā daļa bija kaujasspējīgi nacionālie partizāni, taču daudziem pievienojās ģimenes locekļi. kuriem draudēja arests.

Stompaku kauja. Čeka 1945. gada februāra beigās bija noskaidrojusi aptuvenu partizānu nometnes atrašanās vietu un 2. marta rītā uzbruka nometnei, kurā atradās ap 350 partizāni. Saskaņā ar vēsturnieka Zigmāra Turčinska pētījumiem Stompaku kauja ilga no 2. marta plkst. 7.30 līdz 19.30, kad kaujas troksnis līdz 3. marta rītam pieklusa. Uzbrukumu Stompaku nometnei veica NKVD karaspēka 143. strēlnieku pulks 483 vīru sastāvā un vietējie iznīcinātāju bataljonu kaujinieki. Stompaku kaujā krita un vēlāk no ievainojumiem mira 28 partizāni, bet pretinieka zaudējumi sasniedza 46 cilvēkus. Jau pēc Stompaku kaujas ap 70 partizānu  devās uz Tilžas mežiem.

Par tā laika notikumiem Stompaku purvā liecina ierakumi un balts krusts baznīcas vietā.

Latvijas Okupācijas muzejs sadarbībā ar Viļakas novada pašvaldību, Viļakas Novadpētniecības muzeju un “Latvijas Valsts mežiem”  2017. gada 29. jūnijā Stompaku mežā uzstādīja divus informatīvos stendus. Stends mežmalā bija veltīts Latvijas Nacionālo Partizānu Apvienībai, tās vadītājiem un partizānu nometnei Stompaku purvā.

Otrais stends –  dziļāk mežā, 1945. gada 2. martā Stompaku mežā notikušajai kaujai. Stendu izveidi finansiāli atbalstīja LR Kultūras ministrija.

Takas malā tika uzstādīti soliņi atpūtai un sanitārā celtne.

2018.gada vasaras otrajā pusē AS “Latvijas valsts meži” izbūvēja koka laipas 319 m kopgarumā, lai ceļu uz piemiņas vietu Stompaku purvā varētu mērot ar sausām kājām. Takas garums vienā virzienā 1,5 km. Gar takas malām izvietoti informatīvie stendi, kas līdztekus vēsturiskajai informācijai, satur arī informāciju par dabas un vides vērtībām, jo Stompaku purvs ir dabas liegums, kas iekļauts Eiropas nozīmes īpaši aizsargājamo teritoriju tīklā “Natura 2000”.
Tagad uz Nacionālo partizānu mītnēm dabas liegumā “Stompaku purvi” tagad ved marķēta taka, kura tika atklāta 2019.gada 2.martā, kad Viļakā notika Stompaku kaujas atceres pasākums.

Avoti:

https://www.la.lv/mums-bija-jamirst-lai-dzivotu-simtistompaku-kaujai-70 (skat.26.11.2020)

https://www.historia.lv/jaunumi/stompaku-kaujai-75 (skat.26.11.2020)

http://okupacijasmuzejs.lv/lv/aktualitates/atzime-75-gadskartu-kops-nacionalo-partizanu-kaujas-stompaku-meza–845/ (skat.26.11.2020)

http://balvurcb.lv/kb/index.php?View=entry&EntryID=1364 (skat.26.11.2020)