Izvēlne Aizvērt

Smārde. Piemineklis latviešu strēlniekiem un Latvijas Brīvības cīņās kritušo karavīru piemiņai

Smārde. Piemineklis latviešu strēlniekiem un Latvijas Brīvības cīņās kritušo karavīru piemiņai (foto R. Ķipurs 2019)
Smārde. Piemineklis latviešu strēlniekiem un Latvijas Brīvības cīņās kritušo karavīru piemiņai (foto R. Ķipurs 2019)
Smārde. Piemineklis latviešu strēlniekiem un Latvijas Brīvības cīņās kritušo karavīru piemiņai (foto R. Ķipurs 2019)
Smārde. Piemineklis latviešu strēlniekiem un Latvijas Brīvības cīņās kritušo karavīru piemiņai (foto R. Ķipurs 2019)
Smārde. Piemineklis latviešu strēlniekiem un Latvijas Brīvības cīņās kritušo karavīru piemiņai (foto R. Ķipurs 2019)

Vieta: Smārdes Brāļu kapi atrodas Engures novada Smārdē netālu no dzelzceļa stacijas. Ceļa malā, Tukums – Liepājas šoseja.

Autors: Pieminekli veidojis tēlnieks K.Zāle.

Materiāls: no Itālijas travertīna

Atrašanās vieta: Valguma šosejas malā, pretī Dzelzceļa iela

Atklāts : Piemineklis latviešu strēlniekiem un Latvijas Brīvības cīņās kritušo karavīru piemiņai atklāts 1936.gada 21.jūnijā.

Uzraksti: “LATVIEŠU VECO STRĒLNIEKU UN NACIONĀLĀS ARMIJAS VAROŅU PIEMIŅA. 1915-1920”. Pieminekļa otrā pusē teksts: “KAUT VARONIS SNAUŽ, VIŅŠ DZĪVS IR SAVĀ TAUTĀ. PĒC LIELIEM DĒLIEM TAUTA MŪŽAM JAUTĀ”.

 

Vēsture: Laikā no 1915. līdz 1917. gadam, šajā apvidū atradusies frontes līnija 1916. gada rudenī latviešu strēlnieki te izcīnīja vairākas smagas kaujas. Kritušo bija daudz, tādēļ tie tika apbedīti turpat purvā. Tikai pēc kara tos pārapbedīja Smārdē, Kūdrā, Ķemeros un Slokā. Brāļu kapu komitejas Smārdes nodaļa 1931.gadā no dažādām apkārtnes vietām savāca 38 kritušo karavīru trūdus, kurus 7.novembrī pārapbedīja jauniekārtotajos I pasaules karā kritušo latviešu strēlnieku Brāļu kapos netālu no Smārdes stacijas. Smārdes sabiedriskā organizācija kopā ar Brāļu kapu komiteju savāca 5000 latus un pasūtīja tēlniekam Kārlim Zālem pieminekli, kura pamatakmens un dokumentu iemūrēšana notika 1935.gada 8.septembrī.
Piemineklis Smārdes Brāļu kapos veidots no Itālijas travertīna, materiāls līdzīgs šūnakmenim, kurš izmantots Rīgas Brāļu kapos un Brīvības piemineklī, atvests no Itālijas. To K.Zāle, ceļodams pa Eiropu, noskatīja siltajā dienvidu zemē. Dienvidu zemju arhitekti un mākslinieku daudz izmanojuši šo materiālu savu mākslas darbu radīšanā. K.Zālem daži travertīna gabali palika pāri pēc Brīvības pieminekļa izbūves un vienā no tiem tika veidots Smārdes piemineklis. Latvija ir vienīgā valsts tik tālu ziemeļos, kurā atrodami travertīnā veidotie darbi. Itālijas zinātnieki izsaka izbrīnu, ka šis akmens iztur mūsu klimatiskos apstākļus. Parasti travertīnu eksportē uz Ķīnu, Japānu, Arābu valstīm.
Piemineklis kopš uzcelšanas brīža nav bijis ne tīrīts, ne restaurēts un to klājusi bieza netīrumu uzslāņojuma kārta. 2005.gadā ar Kultūrkapitāla fonda atbalstu tas tika notīrīts.

Šobrīd apkārtne labiekārtota.

 

Avoti: http://www.sargs.lv/Vesture/Vesture/2016/09/19-01.aspx#lastcomment

https://www.dveseluputenis.lv/lv/laika-skala/notikums/83/sakas-smardes-kaujas/

Pulkvedis Jānis Hartmanis “Latviešu strēlnieki cīņās pie Smārdes 1916. gada augustā”

http://manasvietas.blogspot.com/2016/01/piemineklis-latviesu-strelniekiem-smarde.html

 

Dalies:

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

EnglishDeutschLatviešu valodaРусский