Rīga Latviešu strēlnieku bataljonu Organizācijas komitejai veltīta piemiņas plāksne (Foto R. Ķipurs 2019)

Piemineklis: Latviešu strēlnieku bataljonu Organizācijas komitejai veltīta piemiņas plāksne

Vieta: Rīga, Tērbatas ielā 1/3

Atklāts:  2015.gada, 1. augustā. Sestdien, atzīmējot Latviešu strēlnieku simtgadi, 2015.gada, 1. augustā pie ēkas Tērbatas ielā 1/3 notika Latviešu strēlnieku bataljonu Organizācijas komitejai veltītas piemiņas plāksnes atklāšana, kuru rīkoja Latvijas Kara muzejs. Piemiņas plāksnes atklāšanā piedalījās valsts bruņotā spēka augstākais vadonis, Valsts prezidents Raimonds Vējonis, aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis, Nacionālo bruņoto spēku komandieris ģenerālleitnants Raimonds Graube, Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs, kā arī Latvijas Kara muzeja direktore Aija Fleija.

Plāksne: piemiņas plāksne, kuras dizaina centrālais tēls ir latviešu strēlnieku simbols – krūšu nozīme, kas plāksnē veidota bronzas lējumā.

Autors: Piemiņas plāksnes autors ir mākslinieks Gļebs Panteļejevs.

 

Vēsture: 1915. gada jūnija sākumā Rīgā norisinājās latviešu sabiedrisko darbinieku un virsnieku sapulce, kurā tika skatīts jautājums par latviešu nacionālo vienību izveidi Krievijas impērijas armijas sastāvā. Sapulcē, kuru sasauca pēc Krievijas valsts domnieka Jāņa Goldmaņa iniciatīvas Tērbatas ielā 1/3, pieņēma lēmumu atbalstīt ieceri par latviešu militāro vienību dibināšanu. 10. jūnijā advokāts Gustavs Ķempelis iesniedza lūgumrakstu Krievijas impērijas armijas virspavēlniekam kņazam Nikolajam Nikolajevičam par latviešu nacionālo karaspēka vienību dibināšanu. 1. augustā Ziemeļrietumu frontes virspavēlnieks ģenerālis Mihails Aļeksejevs izdeva pavēli par pirmo divu brīvprātīgo latviešu strēlnieku bataljonu – 1. Daugavgrīvas un 2. Rīgas – formēšanu un Latviešu strēlnieku bataljonu Organizācijas komitejas izveidi.

  1. gada pasākumu atklāja aktieris Gundars Grasbergs, nolasot 1915. gada 10. augustā laikrakstā „Dzimtenes Vēstnesis” publicēto rakstnieku Ata Ķeniņa un Kārļa Skalbes sacerēto un Krievijas Valsts Domes deputātu Jāņa Goldmaņa un Jāņa Zālīša parakstīto uzsaukumu „Pulcējaties zem latviešu karogiem”, kas aicināja brīvprātīgos vecumā no 17 līdz 35 gadiem pieteikties latviešu bataljonos. Aicinājums brīvprātīgi stāties latviešu strēlnieku bataljonos guva necerētu latviešu vīru un jaunekļu atbalstu. Jau divās pirmajās dienās pieteicās 472 brīvprātīgie, kurus 14. augustā svinīgi pavadīja uz apmācību uzsākšanas vietu Mīlgrāvī. Augustā un septembrī Organizācijas komiteja atvēra brīvprātīgo pieņemšanas punktus arī ārpus Rīgas – Vidzemē, Igaunijā un Krievijā. Kopumā latviešu strēlnieku bataljonos 1915. un 1916. gadā pieteicās aptuveni 8 000 brīvprātīgie. Organizācijas komiteja kārtoja arī latviešu kareivju un virsnieku pārcelšanu no citām krievu karaspēka daļām uz latviešu bataljoniem. 1915. gada augustā saformēja pirmos trīs – 1. Daugavgrīvas, 2. Rīgas un 3. Kurzemes – bataljonus. Septembrī sāka formēt 4. Vidzemes, bet novembrī – 5. Zemgales, 6. Tukuma, 7. Bauskas un 8. Valmieras latviešu strēlnieku bataljonus.

Atceroties 1915. gada 14. augustā notikušo pirmo brīvprātīgo latviešu strēlnieku svinīgo pavadīšanu no Elizabetes un Tērbatas ielas stūra uz Daugavmalu, no kurienes tie tālāk ar liellaivām devās uz apmācības vietu Mīlgrāvī, norisinājās tautas un armijas gājiens no kinoteātra „Splendid Palace” uz 11.novembra krastmalu.