Atrodās: Rendas pagasts, (ceļa malā P120 Kuldīga Rīga norāde) gps 57.08566 22.29756

Atklāts?

Vēsture:

Leitnanta Roberta Rubeņa bataljons bija 1944. gada jūlijā Vidzemē izveidotās militārās vienības – ģenerāļa Jāņa Kureļa grupas sastāvdaļa. RUBEŅA BATALJONS sāka formēties 1944. gada augustā Bebru pagstā leitnanta Roberta Rubeņa vadībā no kureliešiem, leģionāriem, no iesaukšanas vācu armijā izbēgušiem jauniešiem, vietējiem iedzīvotājiem.

Septembra beigās vienība pārcēlās uz Kurzemi, kur izvietojās Usmas (tolaik Ugāles) pagastā uz ziemeļiem no Ilziķu ezera (Ilziķu, Ceplīšu, Trēbiņu, Vanagu mājās un to apkārtnē). Usmas periodā bataljona skaitliskais sastāvs pieauga līdz 650 vīriem ar četrām pilnībā nokomplektētām rotām, ambulanci un saimniecības komandu. Komandējošais sastāvs: leitnants R.Rubenis, leitnants Filipsons, v.v. A.Druviņš, v.v. Šulcs, v.v. Briedis, v. seržants J.Rubenis, J.Bergs, v.v. Jaunzems.

Ģenerāļa J. Kureļa grupas vadība par savu mērķi izvirzīja Latvijas neatkarības atjaunošanu brīdī, kad Vācijas armija atstātu, bet PSRS armija vēl nebūtu ieņēmusi Latvijas teritoriju. Vēršoties pret iespējamo pretestību, 1944. gada 14. novembrī pēc Augstākā SS un policijas vadītāja Ostlandē SS obergrupenfīrera Frīdriha Jekelna rīkojuma vācu SS un SD vienības arestēja kureliešu štābu ar tā galvenajiem spēkiem Puzes pagasta Stiklos.

Ugāles pagasta Ilziķos novietotā leitnanta R. Rubeņa vienība(divas smagās, viena ložmetējnieku un viena strēlnieku rota vairāk nekā 500 vīru sastāvā)  pretojās atbruņošanai un atkāpās meža masīvā uz dienvidiem no Usmas ezera, kur turpināja pretošanos. Kaujas laikā 18. novembrī nāvīgi ievainoja leitnantu R. Rubeni, un viņa vietā bataljona vadību no 6. līdz 9. decembrim Zlēku mežos pārņēma virsnieka vietnieks Aleksandrs Druviņš. Vienībai uzbruka kapteiņa Helda pastiprinātais SS bataljons četru rotu (katrā – 140 vīru) stiprumā, Vērmahta bataljons ar izlūkrotu, iznīcinātājrotu ar mīnmetējiem un smago prettanku lielgabalu, un citas vācu SS un SD vienības. Atsitot daudzus uzbrukumus, rubenieši turpināja cīņu līdz 9. decembrim, kad bataljons sekmīgi izgāja no aplenkuma un, sekojot pēdējā komandiera pavēlei, sadalījās mazākās grupās un izklīda. Rendas un Zlēku kauju laikā krita ap 50 rubeniešu, bet vācu pusē karojošo vienību zaudējumi sasniedza ap 250 vīru.

2007.gadā Ugālē izveidotais Rubeņa fonds, tā mērķis ir pētīt un sabiedrībai atklāt ģenerāļa Kureļa grupas leitnanta Rubeņa bataljona cīņas Kurzemē. 2011. gada maijā Ugālē notika zinātniskā konference “Vide. Vara. Varoņi”, kas bija veltīta cilvēku likteņiem Kurzemē Otrā pasaules kara laikā, bet 2013. gada augustā Usmā norisinājās zinātniskā konference “Latvijas Centrālajai padomei – 70”. Ikgadējie kureliešu piemiņas pasākumi 14. novembrī pie atjaunotā leitnanta Rubeņa bataljona 2. rotas bunkura netālu no Ilziķu ezera ir kļuvuši par nozīmīgu atmiņu tradīciju. Starp vāciešiem bija krituši bataljona komandieris Helds un Salaspils nometnes bijušais komandants, SS oberšturmfīrers Kurts Krauze.

Skatīts:

https://www.la.lv/piemines-kurelieti-robertu-rubeni (Skat. 10.02.2022)

https://www.lsm.lv/raksts/dzive–stils/vesture/leitnantam-robertam-rubenim–100.a256326/ (Skat. 10.02.2022)

https://lv.wikipedia.org/wiki/Roberts_Rubenis (Skat. 10.02.2022)

https://militaryheritagetourism.info/lv/military/topics/view/103?lang=lv (Skat. 10.02.2022)

http://rezistence.lv/ (Skat. 10.02.2022)

http://lpra.vip.lv/ltn_rubenis.htm (Skat. 10.02.2022)