Piemineklis Daugavgrīvas cietokšņa latviešu zemessargiem Jelgavas novada Svētes pagastā.

Autori:   A.Veinbaha, J.Kaksis, K.Kaksis, O.Dūda

Materiāls: granīts

Forma:  Piemineklis

Atrašanās vieta: Jelgavas novada Svētes pagastā

( N 56.591756 E 23.678871 )

Atklāts:   1991.g.

Uzraksti: Piemineklim priekšpusē teksts:

„LATVIEŠU STRĒLNIEKIEM 1915.G.

ES JUMS SAKU, SVEŠI ĻAUDIS – ŠAI ZEMĒ NENĀCIET; DZIED MAN ZELTA LAKSTĪGALA ZOBENTIŅA GALIŅĀ!”.

Aizmugurē:

 „1915.GADA APRĪLĪ DAUGAVGRĪVAS CIETOKŠŅA LATVIEŠU ZEMESSARGI ŠEIT – PIE RUĻĻU KALNIEM SAVĀ PIRMAJĀ KAUJĀ APTURĒJA VĀCU ARMIJAS UZBRUKUMU JELGAVAI. …IDEJA PAR LATVIEŠU STRĒLNIEKU PULKU RADĪŠANU BIJA DZIMUSI.”

(Pieminekļa apraksta informāciju sagatavoja D. Dedumietis)

Vēsture: 1991.gadā atklātais piemineklis Daugavgrīvas zemessargiem, kuri 1915.gadā pie Ruļļukalna atvairīja vācu armijas uzbrukumu Jelgavai.

“Sākoties Pirmajam pasaules karam, Krievijas armijā iesauca rezervistus, no kuriem pēc teritoriālā principa veidoja zemessargu vienības. Šīs vienības galvenokārt izmantoja nocietinājumu būvēm, tikai nedaudz laika veltīja militāro iemaņu apguvei. Vairākas latviešu zemessargu vienības tika dislocētas Daugavgrīvā. No šīm vienībām 1915. gadā izveidoja divus Daugavgrīvas cietokšņa apvie­notos latviešu zemessargu bataljonus. 1915. gada 18. martā krievu karaspēks sāka uzbrukumu toreizējā Austrumprūsijā, bet cieta lielus zaudējumus un atkāpās. Tā kā rezervju nebija, tad jau 19. martā minētos bataljonus nosūtīja uz Liepāju, bet 3. aprīlī tie bija jau Lietuvā un piedalījās cīņās ar vāciešiem Lietuvas teritorijā. Cariskās Krievijas armija izrādījās īstām kaujām nespējīga, ilgi noturēties nespēja pat sagatavotās aizsardzības pozīcijās. Fronte tuvojās Jelgavai. Kad krievu karaspēka vienības pilsētu bija atstājušas, tās aizstāvēšanu iespēju robežās uzņēmās arī Daugavgrīvas cietokšņa zemessargu bataljoni. Tie iekārtojās pozīcijās starp Dobeles šoseju un Lielupi. Vācieši bija pārsteigti, kad pie Svētes latviešu zemessargi tos sagaidīja ar uguni. Iedegās nikna cīņa. Vāji apbruņotie zemessargi cīnījās varonīgi un savu uzdevumu izpildīja. Vācieši pilsētu ieņēma, bet daudz vēlāk. Veiksmīgā kauja pie Svētes bija viens no iemesliem, kas mudināja latviešu sabiedrību prasīt Krievijas armijas pavēlniecībai latviešu nacionālo karaspēku veidošanu. Šī notikuma atcerei 1991. gada 14. aprīlī pie Svētes pamatskolas Ruļļu kalnos atklāja pieminekli, kurš ir šķelts laukakmens ar auseklīti un tā centrā reljefā veidotām divām senlatviešu karavīru figūrām. Pieminekļa priekšpusē iekalti uzraksti: «Es jums saku, sveši ļaudis — šai zemē nenāciet: dzied man zelta lakstīgala zobentiņa galiņā!» un «Latviešu strēlniekiem 1915. g.».

Pieminekļa aizmugurē uzraksts: «1915. gada aprīlī Daugavgrīvas cietokšņa zemessargi šeit — pie Ruļļu kalniem — savā pirmajā kaujā apturēja vācu armijas uzbrukumu Jelgavai. …ideja par latviešu strēlnieku pulku radīšanu bija dzimusi.»

Pieminekļa ieceri realizēja mākslinieku ģimene: tēlniece Alvīne Veinbaha un viņas dzīvesbiedrs mākslas vēsturnieks Jānis Kaksis, piedaloties arī mākslinieku dēlam Klāvam Veinbaham. Savu darbu pieminekļa izveidē un apkārtnes labiekārtošanā ieguldīja arī arhitekts Oļģerts Dūda.

Sagatavojis Gunārs Kušķis.”

http://www.tevijassargs.lv/ts/mazpazistams-piemineklis-strelniekiem/ (skat: 2019.30.04.)