Piemiņas skvērs “Brīvības gaisma”
Atrodas: Jelgava, Jelgavas novads, Brankas, Cenu pagasts, gps 56.685617, 23.831948
Atklāts: 2018.gada 11.oktobrī Brankās tika svinīgi atklāts piemiņas skvērs “Brīvības gaisma”, kas kalpo kā atgādinājums par mūsu valsts vēstures svarīgiem notikumiem.
Piemiņas vietas izveide: Pēc novadnieka un barikāžu dalībnieka Gunāra Sproģa iniciatīvas, ar SIA „UPPE” un novada pašvaldības atbalstu, kā arī iedzīvotāju iesaistīšanos, 2017. gadā tika uzsākts projekts – skvēra “Brīvības gaisma” izveide, lai godinātu 1991.gada barikāžu dalībniekus un atgādinātu jaunajai paaudzei par reiz piedzīvoto. Piemiņas vietas izvēle Branku–Ozolnieku ceļa malā, kur savulaik atradās kopsaimniecības “Lielupe” mehāniskās darbnīcas un kantora ēka, bet tagad saimnieko stikla konstrukciju ražošanas uzņēmums SIA “Uppe.
Projekta rezultātā ir radīta skaista un sakopta piemiņas vieta ar barikāžu notikumu stāstu tajā. Iekoptās piemiņas vietas apmeklētājiem ir iespēja redzēt stilizētu ugunskuru, kas simbolizē gaismu, uguni, degsmi cilvēku sirdīs par valsts neatkarību, par tautas brīvību, par katra indivīda domu, vārdu, uzskatu un rīcības brīvību. Savukārt stilizētās stikla plāksnes simbolizē cilvēkus, kuri savulaik no Ozolnieku novada piedalījās barikādēs, kā arī visus projekta “Brīvības gaisma” tapšanas procesā iesaistītos. Uz stikla plāksnēm ir lasāmi 163 barikāžu dalībnieku un projekta īstenošanā iesaistīto dalībnieku vārdi, kas simboliski savieno pagātnes notikumus ar šodienu.
Citāts: Šī skvēra rota ir daži desmiti ozolu par kuru tapšanu tāstījis Andris Ķepītis. Viņš atceras, ka toreiz, atgriezušies no barikādēm Rīgā, “Lielupes” vīri jutuši, ka labi padarītais darbs ir jāatzīmē. Tā arī tika iestādīti ozoli, kas simboliski ir latviešu spēka koks. Andris Ķepītis vairs neatminas, cik tieši kociņu toreiz stādīts. Taču tajā 1991. gada janvāra rītā, kad direktors mehanizatoru ierindas priekšā komandējis: “Soli uz priekšu tie, kuri brauks uz barikādēm!”, iznākuši ap piecdesmit vīru. Barikāžu atbalstam pievienojušās arī sievas, kas gatavojušas uz Rīgu nosūtītajiem vīriem pārtiku. Tā ar kopsaimniecības mikroautobusu Rīgā nogādāta divas reizes diennaktī.
Līdzīgi kā citi Jelgavas rajona barikāžu dalībnieki “Lielupes” vīri dežurēja Zaķusalā pie televīzijas torņa un studijas augstceltnes. Andris Ķepītis atceras, ka “humors” iznācis ar kādu padomju armijas smago automašīnu, kas šķērsojusi Daugavu pa Salu tiltu – tieši garām barikāžu posteņiem. “Lielupes” vīri to droši apstādināja un atbildīgajam padomju armijas praporščikam lika atvērt automašīnas kravas nodalījumu. Vajadzēja pārliecināties, vai tādā veidā Rīgas centrā netiek ievesti ieroči. Negribīgi rīkojums ticis izpildīts. “Esmu mednieks, un mums bija, ar ko šaut, taču mūsu barikādes bija nevardarbīgās pretošanās cīņa. Mēs stāvējām ar kailām rokām un gatavi mirt par Latvijas valsti. Tas pretiniekus pārsteidza un morāli atbruņoja,” viņš teic.
90. gados kopsaimniecība “Lielupe” beidza pastāvēt, un 1991. gadā ar mežkopja Broņislava Rokjāņa padomu stādītie “Dimzu” stādaudzētavā iegādātie ozoli ieauga krūmos un nezālēs. Piemiņas vietai vajadzēja kopēja. Par to tad arī neatlaidīgi iestājās Cenu pagasta padomes deputāts un pagasta valdes priekšsēdētājs, vēlāk pašvaldības policists Gunārs Sproģis. Agrākais pašvaldību un arī Saeimas deputāts Guntis Rozītis atceras, ka 90. gados abi ņēmušies latviskot padomju laikos par “Spartaku”, “Progresu” ,“Sarkano mālu” un vēl citādi dīvaini nodēvētās apdzīvotās vietas. Tolaik arī ciema nosaukumā parādījās Branku vārds, kas ņemts no tuvējo māju nosaukuma. Runājot par barikāžu dalībnieku stādītajiem ozoliem, Guntis Rozītis teic, ka “konceptuāli mēs Ozolnieku novada domē atbalstījām Gunāra Sproģa ideju par šīs vietas sakopšanu, bet finansiāli to pilnībā atbalstīt nevarējām”.
Sapratis, ka ar pašvaldības spēkiem vien problēmu neatrisināt, Gunārs Sproģis vērsās pie uzņēmēja Alda Cimermaņa, kas 2008. gadā savu uzņēmumu “Uppe” izvērsa vietā, kur atradās kopsaimniecība “Lielupe”. Aldis Cimermanis 1991. gadā bija piecpadsmit gadu vecs pusaudzis, taču viņš atceras, ka tēvs ar domubiedriem brauca no Talsiem uz barikādēm Rīgā, kā kopā ar māti tas tika pārdzīvots. “Man kā pusaudzim tas bija ļoti nozīmīgs notikums, kas veido dzīves uzskatus,“ teic Aldis. Uzņēmums izvēlējies atbalstīt šo projektu arī tādēļ, ka ir svarīgi nest kādu vēsti un labumu sabiedrībai, kas dzīvo apkārtnē, bet skvērs atrodas tieši pretī SIA “Uppe” vārtiem. Skvēra projektu izstrādāja ainavu arhitekte Kristīne Daņiļeviča, talkās iesaistījās arī Ozolnieku novada jaunieši un labdarības biedrība “Tuvu”, līdzdarbojās arī uzņēmumi “MC print”, “Tiku.ms dizains”, SIA “Alejas projekti”, 1991. gada barikāžu muzejs un arī Ozolnieku novada pašvaldība, kas iedzīvotāju iniciatīvu projektā “Es zinu, varu un daru” piešķīra līdzfinansējumu 1932 eiro apmērā. 2018. gada 11. oktobrī, kad tika atklāts skvērs “Brīvības gaisma”, Gunārs Sproģis teica, ka šīs piemiņas vietas ierīkošanā pirmo reizi lāpsta zemē iedurta 2017. gada 2. septembrī. Tātad kopējā darbā bija pagājis gads un viens mēnesis. Skvēru iesvētīja mācītājs Juris Rubenis, kas 1991. gada janvārī ar sprediķiem un uzrunām stiprināja barikāžu dalībniekus.
Gunārs Sproģis (1949–2019), būdams zooinženieris, vairāk nekā desmit gadu nostrādāja savā specialitātē kopsaimniecībā “Lielupe”. Līdzgaitnieku atmiņā palicis kā patriots, ar kuru vēl padomju laikā šaurā lokā varēja atklātāk aprunāties par patieso vēsturi un to dienu notikumiem. Atmodas laikā iesaistījās Tautas frontē, Zemessardzē, brauca uz barikādēm, cīnījās ar vietējo rūpniecības uzņēmumu nevēlēšanos lietot valsts valodu. Cenu pagasta ļaudis viņu ievēlēja pašvaldībā. “Dzīve nav bijusi rožaina, bet viss, kas bijis, tikai mani stiprināja,” par savu darbību atmodas laikā un atjaunotajā Latvijas valstī reiz teica G.Sproģis. Viņš pazina savu pagastu, tā ļaudis, zināja stāstus un nostāstus par šo vietu. Centās, lai šīs vietas būtu unikālas, atpazīstamas un personiskas ikvienam, kas tur dzīvo. G.Sproģa lolojums bija skvērs “Brīvības gaisma.”
Avoti:
https://www.visit.jelgava.lv/lv/piedzivot/kultura-un-tradicijas/vestures-pieminekli-un-pieminas-vietas/item/4973-pieminas-skvers-brivibas-gaisma (skat. 02.01.2026.)
https://zz.lv/arhivs/brankas-par-1991-gada-janvara-barikadem-stasta-brivibas-gaisma/ (skat. 02.01.2026.)
https://www.jelgavniekiem.lv/zinas/novadu-zinas/brankas-izveidots-pieminas-skvers/
https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/atklas-ipasu-pieminas-vietu-barikazu-dalibniekiem.a295577/ (skat. 02.01.2026.)