Militārie konflikti Latvijas vēsturē

Karš Karojošās valstis Svarīgākie notikumi Sekas Personas Piezīmes
Krusta kari Latvijas teritorijā (1198 – 1290) Zobenbrāļu ordenis dib. 1202.; no 1236. gada Livonijas ordenis. Latvijas teritorijā dzīvojošās ciltis, maztautas (Lībieši, latgaļi, kuši, sēļi, zemgaļi) Saules kauja 1236. gads;

Durbes kauja 1260. gads;

1210. gads kuršu uzbrukums Rīgai

 Latvijā dzīvojošās tautas zaudē brīvību;

Latvijas un Igaunijas teritorijā izveido no katoļu baznīcas atkarīgas Livonijas valstiņas;

Latvijā tiek ieviesta kristīgā ticība, Rietumeiropas kultūra;

1290.g. zemgaļi pamet Sidrabes (Sidrabenes) pilskalnu.

 Lamekins, Namejs, Tālivaldis, Visvaldis, Kaupo, Viestarts, Uldivens. bīskapi: Meinards, Bertolds, Alberts. Rakstītie avoti – Indriķa Hronika, Atskaņu hronika.

1230. gada 28. decembrī Alnas Balduīns parakstīja līgumu ar kuršu ķēniņu Lamekinu;

1267.g. kuršu un 1272.g. zemgaļu noslēgtie līgumi ar Livonijas ordeni.
Livonijas karš (1558 – 1583) Livonijas ordenis, Krievija (Krievzeme), Polija – Lietuva vēlāk Žečpospolita), Zviedrija, Dānija, Prūsijas hercogiste Ērģemes kauja 1560. g.;

krievu karaspēks sakāva apvienotos Livonijas ordeņa un Rīgas arhibīskapa spēkus.

 Livonija beidz pastāvēt, un tās teritorija tiek sadalīta starp Poliju – Lietuvu un Zviedriju (Ziemeļigaunija);

Latvijas teritorija nonāk Polijas – Lietuvas sastāvā (Žečpospolita), un šeit tiek izveidotas divas hercogistes – Kurzemes – Zemgales hercogiste un Pārdaugavas hercogiste.

 

 Gothards Ketlers (KZH), Stefans Batorijs, Ivans IV Bargais, hercogs Magnuss (Magnuss no Oldenburgas) 1582. gadā Krievija un Polija – Lietuva noslēdza Jamzapoļskas miera līgumu, kurā Krievija atteicās no visiem iekarojumiem Livonijā par labu Polijai – Lietuvai.

Krievija noslēdza pamieru ar Polijas-Lietuvu (1582) un Zviedriju (1583).
Poļu – zviedru karš (1600 – 1629) Polija – Lietuva, Zviedrija 1605. Salaspils kauja;

1626, kauja pie Valles sakauj poļus.

 Pārdaugavas hercogisti sadala divās daļās: Vidzeme tiek pievienota Zviedrijai, bet Latgale joprojām paliek Polijas – Lietuvas atkarībā (Inflantija);

Starp zviedru Vidzemi un poļu Latgali ar laiku rodas būtiskas atšķirības.

 Sigismunds III Vāsa (PL); Gustavs II Ādolfs

(Zviedrija)

 Altmarkas pamiers bija 1629. gada  līgums, tika noslēgts Altmarkas ciemā netālu no Marienburgas Prūsijā.
Otrais Ziemeļu karš jeb Otrais poļu-zviedru karš (1655-1661) Žečpospolita (PL), Zviedrija, Krievija 1656. Krievijas karaspēks aplenc Rīgu. Krievu karaspēks okupēja daļu no Inflantijas vaivadijas, Zviedru Vidzemes un vairākus mēnešus aplenca Rīgas cietoksni;

Kara beigās zviedru karaspēks izpostīja Kurzemes un Zemgales hercogisti;

trimdā tika aizvests hercogs Jēkabs.

 Zviedrija Kristīne I, kara laikā Kārlis X Gustavs; (PL) Jānis II Kazimirs; un Krievijas cars Aleksejs I Romanovs Olīvas miera līgums 1660.g. Polijas karalis atteicās no savām pretenzijām uz Zviedrijas troni, apstiprinātas Zviedrijas tiesības uz Vidzemi un Rīgas pilsētu.

 
Ziemeļu karš (1700 – 1721) (Lielais Ziemeļu karš) Polija – Lietuva, Zviedrija, Krievija, Dānija. Spilves kauja 1701.g.; Poltavas kauja – 1709.g.; Rīgas iekarošana – padošanās 1710.g. Vidzemi 1721.g. pievieno Krievijas impērijai;

Polija un Lietuva nonāk Krievijas ietekmē un pēc Polijas – Lietuvas dalīšanas 18. gadsimtā pakāpeniski visa Latvijas teritorija nonāk Krievijas impērijas sastāvā.

 Kārlis XII (Zviedrija); Pēteris I (Krievija) 1721. g. Nīštates (Nīštades, Nīstades) miera līgums, miera līgums starp Krievijas caristi un Zviedrijas karalisti
1812. gada karš. Napoleona Krievijas kampaņa1812) (Tēvijas karš) Krievija, Francija. Okupēta Kurzeme un Zemgale; 1812 Iecavas un Ķekavas kaujas Uz laiku daļa Latvijas teritorijas nonāk franču armijas pakļautībā, maksā nodevas armijas vajadzībām;

Rīgas priekšpilsētu dedzināšana.

 Napoleons Bonaparts; Aleksandrs I ;

Maršals Makdonalds

 Vīnes kongress 1814. septembrī līdz 1815. gada jūnijam.

Rezult. Vīnes sistēma, “Svēta savienība”
1905. gada revolūcija Revolūcija Krievijas impērijā 1905. gada 13. Janvāris Rīgā Latvijas teritorijā notiek strādnieku streiki, demonstrācijas un bruņotas sadursmes; Cars pasludina manifestu, kas nosaka dažādas brīvības;

Sasauc Valsts Domi.

 P. Stučka, J. Rainis, Jānis Jansons Brauns, E. Veidenbaums. 1905. gada 18. februārī Nikolajs II parakstīja trīs deklarācijas; manifestu 17. oktobrī
Pirmais Pasaules karš (1914 – 1918) Trejsavienības un Antantes koalīcijas valstis. Latviešu strēlnieku bataljonu izveidošana 1915.g.;

Ziemassvētku kaujas 1916.g. decembrī;

Nāves sala; kaujas pie Mazās Juglas 1917.

 Sabrūk Krievijas un Vācijas impērijas, un rodas labvēlīgi politiskie apstākļi neatkarīgas Latvijas Republikas izveidošanai;

1917.g. Februāra revolūcija un oktobra apvērsums Krievijā.

 Pulkvedis F. Briedis (LS); Jukums Vācietis (LS);

Nikolajs II (Krievija);

Vilhelms II (Vācija)

 Brestļitovskas miera līgums1918. gada 3. martā Līgums formāli izbeidza Krievijas dalību Pirmajā pasaules karā.

Kompjeņas pamiers tika noslēgts 1918.g. 11. novembrī  starp Antanti un Vācijas impēriju. 1919. g. Versaļas  miera līgums.
Brīvības cīņas (1918 – 1920) Latvijas Nacionālā armija; Landesvērs; Bermontieši, Dzelzsdivīzija; Polijas, Lietuvas, Igaunijas bruņotie spēki; Latviešu sarkanie strēlnieki. Antantes flote. Cēsu kauja 1919. gads;

Bermontiāde 1919.

 1918. gada nogalē jaunizveidotā Latvijas Republikas valdība uzsāk cīņu par neatkarīgas Latvijas atbrīvošanu no okupācijas spēkiem.

LNA atbrīvo LR teritoriju.

Panāk Latvijas starptautisku atzīšanu de iure un de facto.

 Kārlis Ulmanis; Oskars Kalpaks;

Jānis Balodis;

F. der Golcs; Andrievs Niedra.

Pētris Stučka.

 Strazdumuižas pamiers 1919. gada 3. jūlijā Rīga, Vācu karaspēkam jāatstāj Latvija.

1920. gada 11. augusts Latvijas—Krievijas miera līgums jeb 1920. gada Rīgas miera līgums.
Otrais pasaules karš (1939 – 1945) Ass valstis Vācija, Itālija, Japāna; Sabiedrotie ASV, PSRS, Anglija.(Ķīna) Kaujas Kurzemes cietoksnī, 1944. gada oktobris – 1945. gada 8. maijs (6 lielkaujas);

Mores kauja

 Latvija nonāk PSRS sastāvā 1940, Baigais gads1940 – 1941, deportācijas un represijas;

Latviešu upuri padomju un vācu armijās;

Holokausts Latvijas teritorijā;

Kureliešu (Kureļa, Rubeņa bataljons u.c.) cīņas Kurzemes cietoksnī;

Sarkano partizānu darbība;

Ievērojams skaits latviešu uzsāk trimdas gaitas.

 Ādolfs Hitlers; Josifs Staļins;

Konstantīns Čakste;

Rūdolfs Bangerskis.

 Molotova—Ribentropa pakts 1939. gada 23. augusts;

Vācijas un Kurzemes cietokšņa kapitulācija 1945. gada 8. maijā (9. maijs), Kurzemes cietoksnī kapitulācija norisinājās vairākās vietās un vēlāk turpinājās nacionālo partizānu cīņas.