Gostiņu kultūrvēsturiskais parks
Atrodas: Pļaviņas, Pļaviņu pilsēta, Aizkraukles novads, Stiklinieku iela 1, (Stiklinieku ielā Nr.1, Lielajā ielā Nr. 24 un Mazajā ielā Nr.2), gps 56.611673, 25.774081
Atklāts: 2016. gadā
Parka lielākā daļas sastāv no septiņām atceres vietām, kur katra vieta veltīta savam vēsturiskajam nosaukumam (Gostiņi, Evestmunde, Glazmanka, Trentelberga, Zarnu miests un Žīdu miests, Dankere) un ar to saistīto vēstures posmu. Katrā no vietām pieejams informatīvais stends, kurā sniegta informācija un apskatāmas fotogrāfijas.
Teritorijas labiekārtošanas projekts veikts saskaņā ar biedrības “Kopsolis” ideju, Pļaviņu novada domes līdzfinansējumu un SIA “Pļaviņu DM” atbalstu. Kultūrvēsturiskā parka projekts izstrādāts pamatojoties uz Gostiņu vēstures izpēti, kura veikta sadarbībā ar Pļaviņu novadpētniecības muzeju un izmantojot muzeja rīcībā esošos materiālus.
Parka koncepcijas pamatā ir Gostiņu vēsturiskie nosaukumi dažādos laika periodos. Skatītāja ceļš sākas ar pilsētas plānu, kurš papildināts ar vēsturiskajām fotogrāfijām. Plāns novietots teritorijas mazākajā daļā tuvu autobusa pieturai, lai ieinteresētu skatītājus apskatīt visu parku.
Projekta kopējās izmaksas sastāda 9 408.62 eiro (bez PVN).
Pļaviņu novada dome īpašu paldies izsaka Viktoram Morevam par atsaucību un atbalstu projekta īstenošanā.
Vietas apraksts:
Sens nostāsts vēsta, ka laikos, kad pāri Aiviekstes tilta vēl nebija, cilvēki un lopi upi šķērsojuši pa netālu esošo braslu. Reiz, bagātais krodzinieks Dankers te dzinis pāri govis, viena govs paklupusi un tikusi ierauta upes straumē un noslīkusi. Kopš tā laika upes krāces nosauktas par Gostenēm, tuvumā esošā klints par Gostiņklinti, bet miestiņš (vēlāk pilsēta) – par Gostiņiem.
Gostiņi bija viena no pilsētām Latvijā, kurai tās vēsturiskajā veidošanās laikā ir bijis visvairāk oficiālo un neoficiālo nosaukumu. Laikā no 1927. – 1930. gadam Gostiņus iekļāva Pļaviņu pilsētas sastāvā, bet 1933. gadā Gostiņi tika atdalīti, un tie ieguva patstāvīgas pilsētas tiesības (tobrīd Latvijā bija 60 pilsētas, Gostiņi bija otrā mazākā pēc Piltenes). Pilsētas ģerbonī tika izmantots simbolisks divu upju- tumšās Aiviekstes un gaišās Daugavas satekas atveidojums.
1935. gadā pilsētā bija 258 dzīvojamās mājas, no tām 28 mūra, 232 koka, 252 vienstāvu un 6 divstāvu ēkas. Dzīvokļu kopskaits- 315, dzīvokļu skaits ar elektrisko apgaismojumu – 104, ar ūdensvadu – 1. Darbojās Gostiņu pilsētas pamatskola, ebreju 6. klašu pamatskola, bibliotēka, dziedniecības iestāde un aptieka (dibināta 1878.gadā), 93 tirdzniecības iestādes un 69 rūpniecības iestādes.
1956. gadā Gostiņi vēlreiz pievienoti Pļaviņu pilsētai.
Avoti:
https://visitaizkraukle.lv/darzi-un-parki/gostinu-kulturvesturiskais-parks (skat. 04.10.2025.)
https://visitaizkraukle.lv/plavinas/iepazisti-gostinus-pastaiga-pa-gostinu-kulturvesturisko-parku (skat. 04.10.2025.)
https://aizkraukle.pilseta24.lv/zina?slug=plavinas-istenots-projekts-quot-gostinu-kulturvesturiskais-parks-quot-fa496cad03 (skat. 04.10.2025.)
https://www.la.lv/tapis-gostinu-kulturvesturiskais-parks (skat. 04.10.2025.)
