Izvēlne Aizvērt

Eglaine piemineklis 1919.–1920. gada kaujās kritušajiem Lietuvas karavīriem

Eglaine
Eglaine piemineklis 1919.–1920. gada kaujās kritušajiem Lietuvas karavīriem (Foto R. Ķipurs 2019)
Eglaine
Eglaine piemineklis 1919.–1920. gada kaujās kritušajiem Lietuvas karavīriem (Foto R. Ķipurs 2019)
Eglaine
Eglaine piemineklis 1919.–1920. gada kaujās kritušajiem Lietuvas karavīriem (Foto R. Ķipurs 2019)

Piemineklis: 1919.–1920. gada kaujās kritušajiem Lietuvas karavīriem, kas 1931.(?) gadā šeit tika pārapbedīti no apkārtējiem pagastiem.

6,5 m augstais piemineklis celts 1932. gadā par Lietuvas valsts līdzekļiem pēc tēlnieka S. Stanišauska meta, to vainago jaunavas figūra — Lietuvas simbols, kas tur rokās plāksni ar Sv. Jura bareljefu, pie tās kājām kritis karavīrs ar šauteni blakus. Apakšā centrā krustā sistā Kristus tēls.

Izgatavoja, autors: Pieminekli veidoja lietuviešu skulptors Stasis Stanišauskas.

Atrodas Ilūkstes novadā, 5 km no Eglaines atrodas Červonkas (Sārtenes) katoļu un luterāņu kapos.

Atklāts: Kapos atrodas 1932. gadā celtais piemineklis kritušajiem lietuviešu karavīriem, kuru mirstīgās atliekas bija savāktas pagasta teritorijā un 1930.(?) – 1931. gadā pārapbedītas šeit.

Uzraksts : Uz tā atrodas uzraksts lietuviešu un latviešu valodā: “Žuvusiems Lietuvos kariams 1919.-1920. Lietuvas kritušiem karavīriem.” Tālāk lietuviešu valodā: “Ceļiniek, pasaki Lietuvai, ka mēs kritām, Tēviju aizstāvēdami.”

 

Vēsture:  (www.vestnesis.lv Laidiens: 13.02.1998., Nr. 38/39 Mēs visi Baltijā) Citāts no raksts: “Kopkapi Eglainē (agrāk Lašu pagasts) lietuviešu cīnītājiem sakārtoti 1931. un 1932.gadā, tad arī uzbūvēts piemineklis. Par to laikrakstā “Jaunākās Ziņas” plašāk pastāstījis Lietuvas militārpārstāvis Rīgā pulkvedis Jakutis. 1932.gada 29.septembrī: 1919. un 1920.gadā mūsu karaspēks, atspiezdams lieliniekus, sasniedza Daugavas krastus. Šis Latvijas stūrītis ir bagātīgi slacīts Lietuvas dēlu asinīm. Cīnoties plecu pie pleca ar latvju partizāniem, še krituši ap 30 un ievainoti ap 120 Panevēžas grupas karavīru. Arī daudzi Ukmerģes grupas karavīri nolikuši savas galvas Daugavpils, Grīvas, Kalkūnes apkaimē.

1929.gadā mūsu Brāļu kapu komitejas priekšsēdētājs pulkvežleitnants Augustausks, toreizējā Latvijas militārpārstāvja pulkveža Indāna pavadīts, apmeklēja bijušās cīņu vietas Latvijā un ar vietējo iedzīvotāju palīdzību atrada aizmirstos varoņu kapus.

1931.gada jūnijā komitejas sekretārs kapteinis Jakšts pa mežiem un laukiem savāca 30 brīvības cīnītāju trūdus. Vairums ģindeņu bija bez šķirstiem. Dažu ģindeņu kauli bija sadragāti. Pēc iedzīvotāju nostāstiem, lielinieki 1919.gadā Lašu pagastā sagūstījuši ievainotu lietuvju kareivi un nosituši ar akmeņiem. Arī viņa trūdus uzgāja zem akmeņu kaudzes.

Kritušo atbrīvotāju trūdus savāca lielā šķirstā, un 19.jūnijā Lašu kapsētā notika klusas bēres. Sēru ceremoniju izpildīja prāvests Stuļģinskis, kura runu asarām acīs noklausījās pulciņš lietuvju. Svaigo kapu vietējās lietuvju jaunavas appušķoja lauku puķu vaiņagiem.

Šovasar lietuvas Brāļu kapu komiteja sekretārs un tēlnieks Stanišausks trijās nedēļās uzcēla varoņpieminekli Lašu kapsētā.

Piemineklis veidots no betona, 6,5 metru augsts, ar uzrakstu lietuvju un latvju valodā. “Lietuvos žuvusiems kariams 1919—1920” (“Kritušiem Lietuvas karavīriem”), bet apakšā — tikai lietuvju valodā: “Ceļiniek, pastāsti Lietuvai, ka mēs kritām, aizstāvēdami tēviju.””

Avoti: https://www.vestnesis.lv/ta/id/31497 ; http://baltictravelnews.com/?o2414fl1 ;

https://www.apollo.lv/4700453/ilukste-eglaine-subate-garsene-akniste-bebrene

Dalies:

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

EnglishDeutschLatviešu valodaРусский