Atklāta: 2017. gada 17. augustā uzstādīta un oficiāli atklāta 2017. gada 11. novembrī

Autori: Projekta «Atceries Lāčplēšus» ietvaros tika uzstādīta pelēkā granīta piemiņas stēla. Projektu organizē Aizsardzības ministrija un jaunsardzes centrs un vietējā pašvaldība. Stēlu mākslinieks ir Jānis Strupulis; izgatavotājs un datu iegravētājs ‒ Ķekavā bāzētais SIA “Akmens apstrādes centrs AKM” meistara Pētera Zvauņa vadībā.

Atršanās: Cesvainē, starp Pils un Parka ielu, Pils ielas ceļa malā. Pretī pasts.

Uzraksti:

“Par Latviju 1918-1920”

Lāčplēša kara ordeņa kavalieri Cesvaines novadā

Granītā ir iegravēti ordeņa kavalieru vārdi, ordeņa pakāpes un dzimšanas un miršanas dati.

Ģenerālis Roberts Kļaviņš (1885 – 1941)

Pulkvedis  Aleksandrs Breņķis (1896 – 1975)

Pulkvedis – Leitnants  Pēteris Kažmers (1890 – 1942)

Virsseržants Pēteris Ruduss (1892 – 1972)

Seržants Jānis Krēgers (1892 – 1959)

Seržants  Kārlis Lišmanis (1890 – 1944)

Seržants Roberts Preiss (1899 – 1956)

Seržants Jānis Purens (1887 – 1919)

Dižkareivis Aleksandrs Krieviņš (1896 – 1977)

Kareivis Jānis Zāle (1889 – 1942)

 

Citēts:

Aleksandrs Breņķis (1896. Kraukļi – 1975. ASV, ordenis Nr. 1112) 1919. gada 10. jūlijā pretinieka aizmugurē, dienvidos no Lubānas ezera, vadīja 20 karavīru izlūkvienību, kas atvairīja divkārt spēcīgāka ienaidnieka uzbrukumu un atgriezās ar 11 gūstekņiem.

Pēteris Kažmers (1890. Cesvaine – 1942. Noriļska, Nr. 391) 1919. gada 29. jūnijā arī pēc ievainošanas veda 2. Cēsu kājnieku pulka rotu uzbrukumā landesvēra vienībām pie Mazās Juglas, novērsa aplenkumu.

Roberts Kļaviņš (1885. Graši – 1941. Maskava, Nr. 1152), būdams 2. Rīgas latviešu strēlnieku bataljona komandiera vietas izpildītājs, 1916. gada 25. septembrī pēc vācu kaujas gāzu uzbrukuma organizēja Nāves salas aizstāvēšanu un vācu pārspēka atvairīšanu.

Jānis Krēgers (1892. Cesvaine – 1959. Cēsis, Nr. 1567) 1919. gada 1. novembrī, kad pie Taurkalnes 2. Ventspils kājnieku pulka vienība nokļuva stiprā bermontiešu ložmetēju apšaudē, ielauzās pretinieka aizmugurē, sacēla apjukumu un piespieda to atkāpties.

Aleksandrs Krieviņš (1896. Kārzdaba – 1977. Kārzdaba, Nr. 1119), 6. Rīgas kājnieku pulka kareivis, 1919. gada 4. novembrī Pārdaugavā, pie Anniņmuižas, ienaidnieka apšaudes zonā atjaunoja bojāto telefona līniju starp bataljonu un pulka štābu, sekmējot tālāku uzbrukumu.

Kārlis Lišmanis (1890. Kraukļi – 1944. Štuthofa, Nr. 545) 1919. gada 8. oktobrī, bermontiešu uzbrukuma laikā, koriģēja Kurzemes artilērijas pulka lielgabalu uguni pretinieka apšaudītā novērošanas punktā dienvidos no Babītes ezera un nodrošināja latviešu daļu atkāpšanos pārspēka priekšā.

Roberts Preiss (1899. Kraukļi – 1956. ASV, Nr. 240) 1920. gada 9. janvārī netālu no Murmastienes, Šķēļu vējdzirnavās, sagūstīja divus sarkanarmiešu artilērijas novērotājus, pārtraucot pretinieka lielgabalu trāpīgo apšaudi.

Jānis Purens (1887. Kraukļi – 1919. Vecsaule, Nr. 127) 1919. gada 18. novembrī pie Vecsaules 2. Ventspils kājnieku pulka vienības sastāvā, piedzīvojot bermontiešu ložmetēju un šauteņu spēcīgu apšaudi, metās kaujā, aizrāva līdzi arī citus, pat ievainots turpināja cīņu un krita tajā.

Pēteris Ruduss (1892. Cesvaine – 1972. Rīga, Nr. 1163), 5. Cēsu kājnieku pulka vada komandieris, 1919. gada 15. oktobrī Katlakalnā pēc ievainošanas palika ierindā, lai aizturētu pretinieka uzbrukumu un ļautu citiem karavīriem atkāpties pāri Daugavai.

Jānis Zāle (1889. Kraukļi – 1942. Vjatka, Nr. 1426), 7. Bauskas latviešu strēlnieku pulka kareivis, 1916. gada 23. decembrī kaujā pie Ložmetējkalna pēc vada komandiera ievainošanas uzņēmās vadu vest tālākā uzbrukumā, arī pats tika ievainots.

Avoti:

http://www.cesvaine.lv/sakums/aktualitates/backPid/24/article/cesvaine-uzstadita-stela.html

http://news.lv/Cesvaines-Zinas/2017/11/16/par-stela-iegravetajiem