Silenieku kapi
Atrodas: Valgundes pagasts, Jelgavas novads, Silenieku kapi, šosejas A9 malā, pretī pieturai un blakus ceļam, kurš ved uz Ložmetējkalnu, gps 56.872678, 23.626439
Piemineklis Pirmajā pasaules karā kritušo latviešu strēlnieku piemiņai, kas uzcelts Valgundes (agrāk -Kalnciema) pagastā pie Silenieku mājām, atklāts 1924. gada 7. septembrī.
Pieminekļa autors: Kārļis Celmiņš, kalts: Eduarda Kuraua akmeņkaltuvē, materiāls: Somijas granīts, forma: divdaļīgs obelisks uz divdaļīga cokola, augstums – 5,7 metri.
Uz pieminekļa uzraksti: Iz nāves tumsas jūs sauli nesāt Latvijai.
Vēsture: Brāļu kapos apbedīti Ziemsvētku un Janvāra kaujās kritušie latviešu strēlnieki, kā arī citu Krievijas armijas daļu un vācu kritušie karavīri. Zināms, ka šeit apbedīti 167 8. Valmieras latviešu strēlnieku pulka, 94 6. Tukuma latviešu strēlnieku pulka un 70 7. Bauskas latviešu strēlnieka pulka karavīri. Ir zināmi visu minēto Tukuma un Bauskas pulku apbedīto strēlnieku vārdi, bet no apbedītajiem Valmieras pulka strēlniekiem vārdi zināmi tikai 53.
Arī pēc kara turpinājās apkārtnē izklaidus apbedīto kritušo pārapbedīšana Silenieku brāļu kapos. 1932. gada 21. augustā tur tika guldītas 46 kritušo mirstīgās atliekas, nākamā gada 14. maijā – 15, bet 16. jūlijā – vēl desmit.
Jau 1917. gadā Silenieku brāļu kapos paši strēlnieki uzstādīja no baļķiem veidotu krustu ar koka plāksni, kas vēlāk tika nomainīta pret skārda plāksni, kurā iegravēts teksts:
СПИТЕ ОРЛЫ БОЕВЫЕ
8 Вольмарскаго
Латышскаго стрълковаго полка
MAIGU DUSU
VARONĪGAJIEM 8. V. L. PULKA
STRĒLNEEKEEM KRITUŠEEM
23. DECEMBRĪ 1916. G. 167 CILVĒKI.
22. gadā Jelgavā tika izveidota Ložmetējkalna pieminekļa komiteja, kas nākamā gada jūnija sākumā izraudzījusi mākslinieka Kārļa Celmiņa piedāvāto metu. Sārtā Somijas granītā veidoto pieminekli, kuru izgatavojusi E. Kuraua firma Rīgā, atklāja 1924. gada 7. septembrī.
Piecus metrus augstais piemineklis veidots kā obelisks tautiskā stilā, un tā pamatnē esošie astoņi izciļņi simbolizē astoņus latviešu strēlnieku pulkus. Pieminekļa priekšpusē iekalts teksts:
IZ
NĀVES
TUMSAS JŪS
SAULI NESĀT
LATVIJAI
Aizmugurē iekalts teksts:
SPĒKĀ
LIESMOT
TĒVIJAS
MĪLAI
Savukārt pieminekļa sānos iestrādāti bronzas bareljefi. Tā celtniecība izmaksājusi 5800 latu, kas segti no ziedojumos iegūtiem līdzekļiem.
Pēc pieminekļa uzstādīšanas iepriekš brāļu kapos bijušais krusts ar plāksni tika pārvests uz Jelgavas muzeju, bet 1933. gada 16. jūlijā pie karā nopostīto Silenieku māju ozola tika atklāta no bronzas skārda gatavota iepriekšējās plāksnes kopija.
Laikā no 1932. līdz 1935. gadam tika stādīta aleja gar ceļu, kas ved no Silenieku brāļu kapiem uz Ložmetējkalnu. Alejas galā 1935. gada 5. maijā tika uzstādīta piemiņas zīme.
1990. gadā Silenieku brāļu kapos atkal uzstādīja koka krustu ar kapara skārda plāksni, kurā iegravēts iepriekšējam identisks teksts, taču mainīta valodu secība – augšā atrodas teksts latviešu valodā, bet krievu valodā esošais – zem tā.
Dati par kritušajiem (pagaidām nepilnīgi). Starp zināmajiem apbedītajiem ir 56 7. Bauskas pulka strēlnieki, kuru vārdi publicēti Ziemsvētku kauju desmitgadei veltītajā žurnāla “Latviešu Strēlnieks” numurā: 1) strēlnieks Brikmanis, Kārlis, 2) feldfēbelis Kalniņš, Pēteris, 3) jefreitors Egle, Otto, 4) strēlnieks Jordans, Tids, 5) strēlnieks Šteinbergs, Pēteris, 6) strēlnieks Zariņš, Pēteris, 7) strēlnieks Muižnieks, Jānis, 8) strēlnieks Celms, Žans, 9) strēlnieks Klappe, Jānis, 10) strēlnieks Linums, Izidors, 11) strēlnieks Miķelsons, Jānis, 12) strēlnieks Podnieks, Jānis, 13) strēlnieks Konrāds, Zviedris, 14) strēlnieks Jozus, Eduards, 15) strēlnieks Gertis, Augusts, 16) strēlnieks Balodis, Jānis, 17) strēlnieks Briedis, Mārtiņš, 18) jefreitors Jureits, Antons, 19) strēlnieks Ardovs, Alfrēds, 20) strēlnieks Bedre, Roberts, 21) strēlnieks Grinbergs, Fricis, 22) strēlnieks Magi, Otto, 23) strēlnieks Leinis, Jānis, 24) strēlnieks Karps, Vilis, 25) strēlnieks Grinbergs, Bernhards, 26) strēlnieks Sproģis, Pēteris, 27) strēlnieks Rudzīts, Jānis, 28) strēlnieks Karnits, Jānis, 29) strēlnieks Klučkis, Ernests, 30) strēlnieks Smelens, Hermanis, 31) strēlnieks Tams, Augusts, 32) strēlnieks Mažors, Pēteris, 33) strēlnieks Radiks, Kārlis, 34) strēlnieks Ulpens, Jānis, 35) strēlnieks Leišavnieks, Ludviķis, 36) strēlnieks Kaksis, Augusts, 37) strēlnieks Darģis, Staņislavs, 38) strēlnieks Mauriņš, Jēkabs, 39) strēlnieks Centers, Teodors, 40) strēlnieks Brusovs, Jānis, 41) strēlnieks Jurevics, Augusts, 42) strēlnieks Vaitnieks, Žans, 43) strēlnieks Štanovs, Ivans, 44) strēlnieks Ozoliņš, Georgs, 45) strēlnieks Avotiņš, Kārlis, 46) strēlnieks Bobriks, Kaments, 47) strēlnieks Kancers, Jēkabs, 48) strēlnieks Ostoševs, Nikolajs, 49) jefreitors Saulis, Eduards, 50) strēlnieks Ancans, Jānis, 51) strēlnieks Briedis, Eduards, 52) strēlnieks Bušs, Aleksandrs, 53) strēlnieks Ramkevičs, Ādams, 54) vecākais apakšvirsnieks Jurevics, Jānis, 55) strēlnieks Kukurs, Pēteris un 56) strēlnieks Vanags, Augusts.
Atzīmējot Ziemassvētku kauju 109. gadadienu (2026. gada janvāris) un godinot kaujās kritušo strēlnieku piemiņu, Jelgavas novada Valgundes pagasta Silenieku brāļu kapos notika Pirmā pasaules karā kritušo latviešu strēlnieku pārapbedīšanas svinīgā ceremonija, kuru vadīja Nacionālo bruņoto spēku kapelāns. Jelgavas novada pašvaldībā bija saņemts biedrības “Brāļu kapu komiteja” iesniegums, ka Ložmetējkalna apkaimē izpētes darbu laikā atrastas 59 karavīru mirstīgās atliekas, pie kurām atrastie priekšmeti liecina arī par piederību latviešu strēlnieku vienībām.
Jelgavas novada pašvaldībā (2023. gadā) saņemts biedrības “Brāļu kapu komiteja” iesniegums, informējot, ka no 2020. gada līdz 2022. gadam, veicot karavīru apbedījumu vietas izpētes darbus Jelgavas novada Valgundes pagastā, atrastas Pirmā pasaules kara laikā bojā gājušo 145 Krievijas armijas karavīru (to skaitā latviešu strēlnieku) mirstīgās atliekas. Izpētes darbi tika veikti, pamatojoties uz Brāļu kapu komitejas izdoto un pašvaldībā reģistrētām karavīru apbedījumu vietu izpētes darbu atļaujām. “Ekshumāciju ar Brāļu kapu komitejas atļauju veica meklēšanas vienība “Leģenda”. Kritušie karavīri galvenokārt atrasti Ložmetējkalna teritorijā, kur pirms 107 gadiem notika Ziemassvētku kaujas jeb Jelgavas operācija. Karavīru identifikācija katram atrastajam karavīram diemžēl nav iespējams noteikt. Vienīgā iespēja, kas ļauj identificēt karavīrus, ir viņu apbalvojumi, jo tie tolaik tika numurēti. Šajā reizē vien pieciem karavīriem līdzās atradām viņu apbalvojumus. Atrastos karavīra apbalvojumus nodevām Ziemassvētku kara muzejam publiskai izstādīšanai”, komentē Brāļu kapu komitejas pārstāvis Tālis Ešmits.
Avoti:
Lismanis, J. 1915-1920. Kauju un kritušo karavīru piemiņai: Pirmā pasaules kara un Latvijas Atbrīvošanas cīņu piemiņas vietas. Rīga: NIMS, 1999. 138.-139. lpp.;
Latviešu Strēlnieks, Nr. 5, 1926/1927, 33.lpp.;
Likerts, V. Brīvības un kritušo pieminekļi 1920.–1938. Rīga: Autora izdevums. 1938, 81.-82. lpp.;
Latvijas Kareivis, Nr. 102, 07.05.1935.;
Piemiņas vaiņags Latvijas kritušiem varoņiem. I daļa. Sast. Prande, A. Rīga: Brāļu kapu komiteja, 1926. 17. lpp.
https://karavirukapi.blogspot.com/2019/08/valgundes-pagasta-pie-sileniekiem-1-pk.html (skat. 15.02.2026.)
https://cemety.lv/public/cemeteries/2222 (skat. 15.02.2026.)
https://zudusilatvija.lv/objects/object/26965/ (skat. 15.02.2026.)
https://retv.lv/sabiedriba/silenieku-bralu-kapos-parapbediti-59-kritusie-latviesu-strelnieki/ (skat. 15.02.2026.)
https://jauns.lv/raksts/zinas/588247-valgundes-pagasta-parapbedis-pirma-pasaules-kara-karavirus#google_vignette (skat. 15.02.2026.)