Gunāram Astram veltīts piemineklis «Nebaidies!»
Atrodas: Rīga, Tērbatas iela, Centra rajons, pretī Augstākajai tiesai, Baumaņa skvērā (Brīvības ielā 34,gps 56.952783, 24.116461
Atklāts:2022. g. 20. janvārī Pieminekļa atklāšanas pasākumu bija iespējams vērot tiešraidē “Facebook” un “Youtube” kanālā.
Pieminekļa atklāšana notika 2022. gada 20. janvārī, kurā piedalījās Valsts prezidents Egils Levits un tieslietu ministrs Jānis Bordāns, uzrunas teica arī Gunāra Astras brālis Leons Astra, kā arī 1991. gada barikāžu biedrības prezidents Renārs Zaļais un pieminekļa autorstēlnieks Gļebs Panteļejevs.
Īpašnieks:RPA „Rīgas pieminekļu aģentūra” valdījumā
Latvijas neatkarības aizstāvi Gunāru Astru tiesāja divas reizes – 1961. un 1983. gadā.
Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas viņu attaisnoja abās lietās. 1993. gada 18. novembrī Rīgā pie toreizējās Tieslietu ministrijas ēkas Brīvības ielā 34 tika uzstādīta G. Astram veltīta piemiņas plāksne.
2020. gada 14. jūlijā Ministru kabinets atbalstīja iniciatīvu par pieminekļa celšanu Gunāram Astram.
2020. gada decembrī Saeima izskatīja priekšlikumu par nepieciešamā finansējuma piešķiršanu šim mērķim no valsts budžeta un to atbalstīja.
2021.gada 22. oktobrī latviešu brīvības cīnītājam Gunāram Astram būtu apritējis 90 gadu.
Avoti:
https://lvportals.lv/dienaskartiba/336880-gunara-astras-pieminekli-nebaidies-atklas-20-janvari-2022 (skat. 20.11.2025.)
https://www.rigaspieminekli.lv/?lapa=piemineklis&zanrs=1&rajons=6&id=94 (skat. 20.11.2025.)
https://www.lsm.lv/raksts/kultura/kulturtelpa/atklas-gunaram-astram-veltitu-pieminekli-nebaidies.a439165/ (skat. 20.11.2025.)
https://jauns.lv/raksts/zinas/482856-kas-svilpa-un-auroja-gunara-astras-pieminekla-atklasanas-pasakuma (skat. 20.11.2025.)
https://www.laikraksts.com/raksti/11117 (skat. 20.11.2025.) Laikraksts Latvietis Nr. 687, 2022. g. 26. janv.
https://www.tm.gov.lv/lv/jaunums/gunara-astras-pieminekli-nebaidies-atklas-20-janvari-0?utm_source=https%3A%2F%2Fwww.google.com%2F (skat. 20.11.2025.)
https://www.tm.gov.lv/lv/jaunums/gunara-astras-pieminekli-nebaidies-atklas-20-janvari-0?utm_source=https%3A%2F%2Fwww.google.com%2F (skat. 20.11.2025.)
https://www.delfi.lv/193/politics/53970535/video-atklaj-gunara-astras-pieminekli-nebaidies (skat. 20.11.2025.)
https://www.lsm.lv/raksts/kultura/kulturtelpa/neerts-tads-pats-ka-gunars-astra-par-astram-veltito-pieminekli-stasta-telnieks-glebs-pantelejevs.a439662/ (skat. 20.11.2025.)
Citāts I : Jau tuvojoties pasākuma norises vietai, kļuva skaidrs, ka bez provokācijām un incidentiem šī ceremonija neaizritēs. Ap norobežoto laukumu, bruņojušies ar filmēt gatavām viedierīcēm un atsevišķiem plakātiem, bija sapulcējušies vairāki aizvadītajos Covid-19 pandēmijas mēnešos slavu ieguvuši aktīvisti, sazvērestību teoriju sludinātāji un viltus ziņu izplatītāji. To, šķiet, saprata arī Valsts policija (VP), īsi pirms pulksten 11.00 lielā skaitā izskrienot no tiesas ēkas, lai izvietotos Baumaņa skvērā kārtības uzraudzīšanai. Kā pirmais uz skatuves teikt runu kāpa Valsts prezidents Egils Levits, kurš, kā zināms, pandēmijas laikā izpelnījies asu, koordinētu kritiku no Covid-19 aktīvistiem. Sākoties prezidenta uzrunai, abās laukuma malās stāvošie aktīvisti teju vai kā pēc pavēles unisonā sāka svilpt, izmantojot līdzi paņemtas svilpītes, un izkliegt kritiku valsts galvas virzienā. Levita runu lielā mērā glāba tas, ka pasākuma organizatori bija parūpējušies par skaņas pastiprināšanu. Taču pats prezidents, sakot savu sakāmo, izlikās protestējošos neredzam. VP tikmēr aicināja sanākušos nesvilpt uzrunu laikā un uzraudzīja notiekošo. Svilpšana pieklusa un līdzīgi atsākas, kad uz skatuves kāpa tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP), kurš arīdzan ir izpelnījies ļoti intensīvu kritiku gan no Covid-19 aktīvistu puses, gan no citām sabiedrības daļām, īpaši pēc nesen atsevišķos medijos paustajiem apgalvojumiem par politiķa saikni ar PNB bankas skandālu, kurā tiek runāts par iespējamu korupciju. Bordāns savā uzrunā nespēja saglabāt tik vēsu galvu kā prezidents, vienā brīdī paziņojot, ka viņam ir liels kauns par sanākušo aktīvistu uzvedību. Pēc politiķu uzrunām, kad uz skatuves vai ekrānā runāja Gunāra Astras cīņubiedri, tostarp brālis Leons Astra, PSRS disidente Lidija Doroņina, aktīvisti mitējās izkliegt kritiku, klausījās un aplaudēja. Atkārtota saukļu izkliegšana atsākās, kad pasākumā uzmanība atkal tika vērsta uz Levita, Bordāna un citu politiķu pusi.
Svilpēju rindās – Covid-19 aktīvisti un Kremļa medijs
Saprotams, ka aktīvistu mērķis bija demonstrēt, ka viņi neuzskata pašreizējos varas pārstāvjus par Gunāra Astras cienīgiem.
Taču der palūkoties ciešāk uz šo protestējošo grupu un spilgtākajiem tās dalībniekiem, lai lieku
Trokšņojošajam pūlim priekšā stāvēja aizvadīto gadu Covid-19 protestos, kā arī Alda Gobzema un Aināra Šlesera demonstrācijās bieži manītais viesis – bijušais Satversmes aizsardzības biroja (SAB) darbinieks, uzņēmējs Arnolds Babris.
Netālu no viņa visu līdzīgā stilā no malas novēroja bijušais Eiropas Parlamenta deputāts un partijas “Saskaņa” biedrs Andrejs Mamikins.
Abi šie kungi jau labu laiku cītīgi “strādā” ar Covid-19 aktīvistu un vakcīnskeptiķu publiku, ik pa laikam pieslēdzoties arī citu līdzīgu aktoru rīkotiem pasākumiem.
Uz vietas visu filmēja arī pretrunīgi vērtētā uzņēmuma SIA “Memory Water” dibinātājs Jānis Pļaviņš, zināmākie aktīvisti Roberts Raimo, Kaspars Lasis un citi.
Zīmīgi, ka no svilpjošo protesta akcijas dalībnieku puses Gunāra Astras pieminekļa atklāšanas ceremoniju fotografēja arī Krievijas Federācijas propagandas resursa Sputniknewslv.com pārstāvis.
Citāts II : Latviešu patriots Gunārs Astra 1983. gada 15. decembra tiesas prāvā teica savu Pēdējo vārdu: “Es ticu, ka šis laiks izgaisīs kā ļauns murgs. Tas dod man spēku šeit stāvēt un elpot. Mūsu tauta ir daudz cietusi un tādēļ iemācījusies, un pārcietīs arī šo tumšo laiku.”
Valsts prezidenta Egila Levita uzruna (Laikraksts Latvietis Nr. 687, 2022. g. 26. janv.)
Citāts III :
20. janvārī Valsts prezidents Egils Levits piedalījās latviešu brīvības cīnītāja Gunāra Astras piemiņai veltītā pieminekļa „Nebaidies!“ atklāšanā.
Latvijas valsts, kuras atjaunošanas sapnim un ideāliem Astra ziedoja visu savu dzīvi, pastāv jau vairāk nekā 30 gadu pēc neatkarības atgūšanas. Tāpēc jāteic, ka šis piemineklis – kā latviešu pateicība un godinājums Gunāram Astram – ir tapis ilgi, pat pārāk ilgi. Taču beidzot tas ir izveidots un novietots pašā Rīgas centrā pie vēsturiskās ēkas, kur Astra pirms vairāk nekā 38 gadiem tika notiesāts, pie ēkas, kur padomju režīms sprieda tiesu par latviešu brīvības cīnītāju.
Tikai tagad mēs sākam pilnīgāk aptvert to, kāda nozīme ir bijusi mūsu valsts brīvības cīnītājiem un mūsu tautas cīņai 50 okupācijas gadu garumā. Tikai pamazām mēs apjaušam, cik nozīmīga ir Gunāra Astras un viņa domubiedru rīcība nevardarbīgās pretošanās apstākļos. Tas, ka mēs šodien dzīvojam brīvā Latvijas valstī, lielā mērā ir Gunāra Astras nopelns.
Gunāram Astram piemita augstas morālas īpašības, jo viņš bija viens – viens tiesā runāja pretī visai okupācijas varai, bet tas, ka viņš to spēja, padara Astru par Latvijas tautas varoni. Gunārs Astra nesamierināmi pārstāvēja latviešu tautas brīvības ideju, un šī ideja šodien ir īstenojusies.
Man jāsaka, ka esam pārāk ilgi gaidījuši līdz šī pieminekļa atklāšanai. Tas, ka šis piemineklis ir šeit, pašā Rīgas centrā, pie šīs ēkas, kur iet garām daudz cilvēku, padarīs to par vietu, kur cilvēki vienmēr padomās, kādēļ mēs varam šodien dzīvot brīvā valstī, kādēļ mēs varam pulcēties un izmantot savu vārda brīvību, savu pulcēšanās brīvību. Tas ir lielā mērā Gunāra Astras dēļ, viņa morālās stājas un viņa ticības Latvijas valstij dēļ.
Tagad šis sapnis – Gunāra Astras sapnis – par brīvu Latviju ir iemiesojies šajā piemineklī. Mēs visi esam pateicīgi un godinām viņa piemiņu, lai demokrātiska Latvija dzīvotu, lai būtu visas cilvēka un pilsoņa brīvības visiem, jo tā ir demokrātiska Latvija, par kuru cīnījās un mira Gunārs Astra.
LV prezidents Egils Levits