Poļu karavīru apbedījumu vieta Laucesas kapsētā
Atrodas: Polijas Armijas Karavīru kapi, Laucesas pagasts, Augšdaugavas novads, Laucesas katoļu kapu ziemeļu daļā, gps 55.825045, 26.526971
Uzraksts uz piemiņas plāksnes:
Šeit atdusas 1919. gada kaujās pret lieliniekiem kritušie Polijas Leģionu 1. kājnieku divīzijas karavīri
1919. gada augustā – septembrī ģenerāļa Edvarda Ridza – Smiglija vadībā Polijas bruņoto spēku vienības padzina lieliniekus no Daugavas kreisā krasta un 1920. gada 3. janvārī kopā ar Latvijas karaspēka daļām atbrīvoja Daugavpili.
Vēsture: Leģionāri krituši 1919. gada 27. un 28. septembrī un 1920. gada janvārī cīņās par Grīvas tiltu. Grīvas un Daugavpils kaujā izdevās piespiest lieliniekus atkāpties pāri Daugavai, tomēr cīņa ar boļševikiem Latgalē turpinājās. Uzvara kļuva iespējama, pateicoties Latvijas un Polijas militārajai savienībai, ko nostiprināja 1919. gada 30. decembrī parakstītā vienošanās. Saskaņā ar šo vienošanos, 1920. gada 3. janvārī poļu un latviešu karaspēks sāka kopīgu uzbrukumu, kura rezultātā Latgale tika atbrīvota no lielinieku varas. Tā saucamajā “Latgales kampaņā” cīnījās apmēram 95 000 poļu karavīru un vairāk nekā 1500 no viņiem atdeva savu dzīvību par Latvijas neatkarību.
Latgalē krita vairāk nekā 600 Polijas karaspēka karavīru. Laucesas kapos atdusas 65 kritušie poļu karavīri. Daugavpils rajona pašvaldība sadarbībā ar vietējo poļu kopienu 1995. gadā atjaunoja kapu kopas, uzstādīja metāla krustu un akmeni ar piemiņas uzrakstu. Projektu sagatavoja arhitekte Vanda Bauļina, tēlniecības darbus veica mākslinieks Romualds Gibovskis.
Apbedījumu vietā ir saglabājies orģinālais kapakmens, kuru kaprāļa Mečislava Monsiora ģimene par saviem līdzekļiem uzstādīja Latvijas brīvvalsts laikā.
Teritorija tika izlīdzināta, atjaunotas divas kapa vietas: viena no tām 20×1,5 m un sešpadsmit kapu kopiņas (1,5×1,5m). Kapa vietas malā uzstādīja gaiša smilšakmens laukakmeni (1×1,5×1,5m) ar uzrakstu: „Poļu leģionāriem, kuri krituši 1919. -1920. gadā, tautieši no Daugavas krastiem. Aiz tā novietoja 3,5m augstu tērauda krustu. Vienā līnijā ar piemiņas akmeni izvietoti betona paaugstinājumi ar melnām granīta plāksnēm, kurās lasāmi kritušo uzvārdi. Starp kapa kopiņām saglabājies kaprāļa Mečislava Mansjora (kritis 1920.g. 3 I) piemineklis, kas veidots no pelēka granīta ar karavīra fotogrāfiju.
2017. gadā šeit pārapbedīti Polijas karaspēka 9 karavīri, kuru mirstīgās atliekas tika atrastas Laucesas pagastā netālu no Olgerdovas (Kotymiōļka – vest. nosaukums poļu val.). 1919. gada. septembrī Laucesas pagastā, netālu no dzelzceļa līnijas Sanktpēterburga – Varšava (vietas vēsturiskais nosaukums poļu valodā – Katymiołka) tika apglabāti deviņi Polijas leģionu I divīzijas kritušie karavīri. 2016.-2017. gada veikto arheoloģisko izrakumu un pētījumu laikā tika atrasta apbedījumu vieta un veikta ekshumācija. Karavīru personības tika identificētas, 7 no viņiem visticamāk bija ierindnieki, viens kaprālis un viens vada komandieris. Karavīri tika identificēti: Atoni Dutkiewicz (szer.), Jan Balnat (szer.), Beniamin Popiel (plut.), Wladyslaw Smolinski (szer.), Antoni Pietrucha (szer.), Wilhelm Grolbrycht (szer.), Blazej Suwala (szer.), Emil Brzychezy (kpr.) и Roch Bonusiak (sap.).
Ar Polijas Republikas Kultūras un nacionālā mantojuma ministrijas un Polijas RepublikasSenāta Kancelejas finansiālo atbalstu, sadarbībā ar Latvijas Poļu savienību un fondu “Palīdzība poļiem austrumos” 2017. – 2018. gados karavīru apbedījumu vieta tika atjaunota.
https://www.visitdaugavpils.lv/turisma-objekts/latvijas-brivibas-cinas-1918-1920-krituso-polijas-armijas-karaviru-kapi-laucese/ (skat. 16.11.2025.)
https://www.daugavpils.lv/pilseta/par-daugavpili/pilsetas-zinas/read-16564 (skat. 16.11.2025.)
http://www.bkkomiteja.lv/2017/10/24/polijas-armijas-karaviru-kuri-kritusi-latvijas-brivibas-cinas-sviniga-parapbedisanas-ceremonija-laucesa/ (skat. 16.11.2025.)
https://latgaleslaiks.lv/raksti/2018-11-07-laucesa-iesvetija-polijas-legionu-karaviru-atjaunotas-atdusas-vietas (skat. 16.11.2025.)
https://latgaleslaiks.lv/raksti/2017-10-24-polu-karaviru-pisli-tagad-atdusas-laucesa (skat. 16.11.2025.)
“Poļu leģionāri tika guldīti Laucesas kapos blakus saviem cīņu biedriem.” https://www.youtube.com/watch?v=E05JIzLzkOU (skat. 16.11.2025.)
“POĻU LEĢIONĀRI TIKS GULDĪTI LAUCESAS KAPOS BLAKUS SAVIEM CĪŅU BIEDRIEM.” https://www.daugavpils.lv/pilseta/par-daugavpili/pilsetas-zinas/read-16564 (skat. 16.11.2025.)
https://latgalesdati.du.lv/notikums/7776 (skat. 16.11.2025.)
Citāts:
Brāļu kapu komitejai šis stāsts sākās pagājušā gada pavasarī, kad saņēmām ziņu par poļu karavīru apbedījumu vietas atrašanu. Veicot iespējamās Pirmā pasaules kara laika Krievijas armijas karavīru apbedījumu vietas meklēšanas darbus, pie Oļgerdovas netālu no Laucesas, kur karadarbības zona bija no 1915. gada rudens līdz 1918. gada februārim, tika atrastas 1919. g. septembrī kritušo septiņu Polijas armijas karavīru mirstīgās atliekas.
Par atrastajiem karavīriem tika paziņots Polijas Republikas vēstniecībai un Daugavpils novada pašvaldībai, kas, piedaloties Latvijas poļu savienības Daugavpils nodaļai “Promieņ”, veica tālāko karavīru identifikāciju un lēma par karavīru pārapbedīšanu. Pēc saņemtās informācijas no Polijas militārajiem arhīviem tika veikta papildus izpēte, kas ļāva atrast vēl divu poļu karavīru mirstīgās atliekas.
Latvijas Brīvības cīņu laikā kritušie Latvijas armijas sabiedrotās Polijas armijas karavīri ar pienākošos godu un cieņu tika pārapbedīti blakus saviem cīņu biedriem Laucesas kapsētā.
Meklēšanas darbus veica Igors Karčevskis un grupa “Dinaburg”. Paldies par godprātīgu darbu poļu karavīru apbedījumu izpētē. Paldies Polijas Republikas vēstniecībai un Polijas kultūras un kultūras mantojuma ministrijas Kultūras mantojuma ārzemēs un kara zaudējumu departamentam par veikto identifikācijas darbu un pārapbedīšanas nodrošinājumu, Latvijas poļu savienības Daugavpils nodaļai “Promieņ”, Rišardam Stankeviča kungam un Vandai Baulinas kundzei personīgi par ieguldījumu poļu karavīru apbedījumu vietu izpētē un labiekārtošanā, kā arī Daugavpils novada pašvaldībai un Laucesas Sv. Pētera un Pāvila Romas katoļu baznīcas draudzei par sadarbību un sapratni jautājumu risināšanā par karavīru pārapbedīšanu. Paldies visiem, kas ziedojuši savu laiku un darbu karavīru piemiņas saglabāšanai. Lai mūžīga piemiņa Polijas armijas karavīriem Latvijas zemē!
