Rīga, Kapsila kapi (Rumbulas kapi)
Atrodas: Rīga, Latgales priekšpilsēta, KAPSILA KAPI Parumbē, tag. Taču ielā, Dārziņos. Šobrīd tos sauc Kapsila kapi, bet u burts ir pazaudēts padomju laikā, pareizi būtu Kapusila kapi. gps 56.871916, 24.247457
Kapsila kapsētā atrodas Pirmajā pasaules karā un Brīvības cīņās kritušo Brāļu kapi. Turpat blakus atdusas arī 1941.gadā NKVD nomocītie upuri, kuri tika zvērīgi nogalināti Dreiliņos.
Kapu pieminekli atklāja 1935.gada oktobrī (1935. gada 6. oktobrī atklāj pieminekli un 1933.g. 22. oktobrī svinīgi pārapbedīja karavīrus), kura projektu bija izstrādājis Rīgas pilsētas valdes arhitektu birojs.
Bijušā Katlakalna pagasta Kapusila kapsētā (saukta arī par Rumbulas kapsētu) 1935. gada oktobrī atklāja pieminekli pēc Katlakalna draudzes padomes dāmu komitejas ierosinājuma. Finansējumu un uzstādīšanu nodrošināja Brāļu kapu komiteja un Rīgas pilsētas valde.
Piemineklis godina Brāļu kapus, kuros guldīti Pirmā Pasaules karā (1914 – 1918) un Brīvības cīņās (1919 – 1920) kritušie 44 karavīri. Kritušo karavīru mirstīgās atliekas no dažādām vietām Daugavas krastos, pēc Katlakalna jaunatnes izglītības biedrības ierosinājuma un tai līdzdarbojoties, atraka un pārapbedīja uz Kapusila kapiem 1933. gadā. Piemiņas svētbrīdi vadīja Rīgas Garnizona draudzes mācītājs Jānis Tēriņš, pirmā valsts prezidenta Jāņa Čakstes znots, un Rīgas lauku prāvests Vilis Roznieks. (Arī citos tekstos – plkv. J. Skujiņš atklāja pēc Katlakalna draudzes padomes dāmu komitejas ierosinājuma uzcelto pieminekli). No apbedītajiem pieci latviešu karavīri krita 1919. gada oktobrī bermontiādes laikā un to kapa vietas sākotnēji atradās pie Mazjumpravas muižas (bij. Katlakalna pag. Mazjumpravas muižas, kur viņi bija apglabāti pēc nesekmīgā pastiprinātā 5. Cēsu k. p. bataljona Daugavas forsēšanas 1919.14.–16. X.). Kritušo karavīru personības līdz šim nav tikušas noskaidrotas.
Pīlārveida betona piemineklī (210x80x55 cm) iestiprināta smilšakmens plāksne (apm. 50×100 cm) ar tekstu: LATVIJAS
ATBRĪVOŠANAS
UN PASAULES KARĀ
44
KRITUŠO KARAVĪRU
PIEMIŅAI
NEVIENAM NAV LIELĀKAS MĪLESTĪBAS, KĀ KAD VIŅŠ
SAVU DZĪVĪBU NODOD PAR SAVIEM DRAUGIEM.
Vieni no platības ziņā mazākajiem kapiem Rīgā un tās apkaimē. Pieminekļi Pirmajā pasaules karā un Latvijas Neatkarības karā kritušajiem, kā arī 1941. gadā NKVD nogalinātajiem.
Kapi ir nelieli. Spriežot pēc pieminekļiem, cilvēki tur ir glabāti no 1938. līdz 2010. gadam. Šķiet, ka pareizā adrese ir Taču 1, jo no šīs ielas puses ir ieeja. Kapi ir slēgti Kapsēta patlaban jauniem apbedījumiem ir slēgta, arī tiem senajiem Dārziņu iedzīvotājiem, kuriem šeit ir dzimtas kapi.
No sabiedrībā zināmākiem cilvēkiem šeit apglabāta zinātniece Aina Muceniece, pretvēža zāļu izgudrotāja.
Jaunsardzes centrs ir uzņēmies arī turpmākas rūpes par regulāru šīs piemiņas vietas sakopšanu
Avoti:
https://timenote.info/lv/Riga-Plostnieku-iela-10-Riga-LV-1063-Latvia (skat. 09.11.2025.)
http://mvd.riga.lv/parvaldes/kapsetu-parvalde/kapsetas (skat. 09.11.2025.)
https://www.rigasdarzini.lv/darzini/19-20-gs/ Dārziņu biedrībai vēsturisko informāciju sagatavoja Rihards Pētersons (skat. 09.11.2025.)
https://www.nkmp.gov.lv/lv/jaunums/interaktiva-karte-pirma-pasaules-kara-un-latvijas-brivibas-cinu-apbedijumi-un-pieminas-zimes (skat. 09.11.2025.)
VKPAI, BKK valdes sēdes prot. Nr. 144. 1933. 18. X; Nr. 163. 1935. 7. II; Nr. 171. 1935.15. VI; Nr. 172. 1935. 29. VIII.
LVVA, 1474. f., 1. apr., 405. l., 204. un 205. lp.: Zemgales artil. pulka k-ra 1922.13.I ziņojums Vēsturisko vietu un Brāļu kapu komisijas pr-jam: min 5 nezināmus latv. kar., kas krituši cīņās pret bermontiešiem un apglabāti pie Maz-Jumpravas muižas.
Svētdienas Rīts. 1933. Nr. 45, 359. lpp.;
Likerts V., 123. lpp.
