Puzes pagasta Stiklos piemiņas akmens Kureļa grupai
Pārvietotais piemiņas akmenis kureliešiem Stiklos
Atrodas: Stikli, Puzes pagasts, Ventspils novads, gps 57.326172, 22.258779
Piemiņas akmens: Piemiņas akmens kureliešiem netālu no Annahites medību pils “Stiklos”, kurā kara laikā atradās Kureļa štābs Puzes pagastā, atklāts 1997. gada 8. jūnijā, pārvietots 2023. gadā un svinīgi atklāts 2024. gada 19. novembrī. (Medību pils nonākusi jaunu īpašnieku rokās Annahites medību pilis, kur Otrā pasaules kara laikā no 1944.gada 29.oktobra līdz 14.novembrim atradās kureliešu štābs.)
Neregulārās formas granīta plāksnē zem Lāčplēša Kara ordeņa atveidojuma iekalts teksts:
ĢENERĀĻA KUREĻA
KAUJAS GRUPAS PIEMIŅAI
1944. GADA 14. NOVEMBRĪ
PĀR GARU NĀVEI
NAVA VAĻA ĻAUTA
No 2022.gada Annahites medību pils un tās teritorija ir privātīpašums, tāpēc piekļuve piemiņas akmenim bija apgrūtināta. Gan pils jaunais īpašnieks, gan Puzes pagasta iedzīvotāji vēlējās piemiņas akmeni pārvietot uz visiem pieejamu vietu. Finansējumu piemiņas vietas iekārtošanai un akmens pārvešanai nodrošināja Ventspils novada pašvaldība. Lai to paveiktu, tika demontētas vecās rotaļu laukuma iekārtas un izveidots gājēju celiņš. Pie akmens izvietota informācijas plāksne ar QR kodu, kur atrodas audiogida stāstījums par kureliešiem.
Annahites pilī Otrā pasaules kara laikā no 1944. gada 29. oktobra līdz 14. novembrim atradās kureliešu štābs. 2024. gada 14. novembrī šajā datumā apritēja 80 gadi, kopš vācu spēki Stiklos atbruņoja Kureļa grupas kaujiniekus. Tieši pirms 80 gadiem ģenerāļa Jāņa Kureļa militārā grupa stājās pretim nacistu okupācijas varai un leitnanta Roberta Rubeņa bataljons cīnījās pret vāciešiem pie Rendas un Zlēkām 1944. gada novembrī un decembrī. Nelabvēlīgā militāri politiskā situācija neļāva kureliešiem sasniegt savu mērķi – Latvijas faktiskās suverenitātes atjaunošanu brīdī, kad Vācijas karaspēks atstātu, bet PSRS armija vēl nebūtu ieņēmusi Latvijas teritoriju.
Pēdējais dzīvais kurelietis bija Egils Upelnieks, 2024. gada vasarā viņu guldīja Carnikavas kapos, atklāja Nacionālās pretošanās kustības muzeja Rendā vadītājs Andrejs Ķeizars, vienlaikus priecājoties, ka pēdējos gados kureliešu veikums tiek vairāk novērtēts, nekā tas bija iepriekš. Savukārt vēstures doktors Uldis Neiburgs sacīja šādus vārdus: “Ja mēs šodien šeit stāvam brīvā un neatkarīgā, demokrātiskā Latvijas valstī, tad jāatzīst, ka pirms 80 gadiem situācija bija daudz dramatiskāka. Svarīgi pieminēt, ka ģenerāļa Kureļa grupa, kura Kurzemē sasniedza vairāk nekā 3000 vīru, bija latviešu militārā vienība, kas pakāpeniski transformējās par iedomāto Latvijas armijas kodolu, jo tās vadītāji – ģenerālis Kurelis un štāba priekšnieks Kristaps Upelnieks – bija arī Latvijas Centrālās padomes Militārās komisijas vadītāji. Velme bija šāda – brīdī, kad vācu karaspēks sāktu atkāpties un padomju armija vēl nebūtu ieņēmusi Latvijas teritoriju, proklamēt Latvijas neatkarību, pagaidu valdības izveidošanu un Latvijas armijas atjaunošanu, pretojoties vienai vai otrai okupācijas varai. Kaut gan kureliešiem neizdevās izcīnīt Latvijas neatkarību, viņi pauda neatkarības ideju un uzticību savai valstij, cīnoties pret svešām varām, tāpēc mēs viņus šodien pieminam.”
Avoti:
- gada vasaras 06.07.2025. gada ekspedīcija kopā ar Andreju Ķeizaru (Rubeņa fonds)
https://www.ventasbalss.lv/zinas/novada/51454-stiklos-atklas-parvietoto-pieminas-akmeni-kureliesiem (skat. 04.08.2025.)
https://ventspilsnovads.lv/aktualitates/stiklos-atklaj-parvietoto-pieminas-akmeni-kureliesiem/ (skat. 04.08.2025.)
https://karavirukapi.blogspot.com/2021/04/puzes-pagasta-stiklos-pieminas-akmens.html (skat. 04.08.2025.)