Ģenerāļa Krišjāņa Berķa piemiņas vieta

Ģenerāļa Krišjāņa Berķa piemiņas vieta
Ģenerāļa Krišjāņa Berķa piemiņas vieta (Foto R. Ķipurs 24.06.2023.)
Ģenerāļa Krišjāņa Berķa piemiņas vieta
Ģenerāļa Krišjāņa Berķa piemiņas vieta (Foto R. Ķipurs 24.06.2023.)
Ģenerāļa Krišjāņa Berķa piemiņas vieta
Ģenerāļa Krišjāņa Berķa piemiņas vieta (Foto R. Ķipurs 24.06.2023.)
Ģenerāļa Krišjāņa Berķa piemiņas vieta
Ģenerāļa Krišjāņa Berķa piemiņas vieta (Foto R. Ķipurs 24.06.2023.)
Ģenerāļa Krišjāņa Berķa piemiņas vieta
Ģenerāļa Krišjāņa Berķa piemiņas vieta (Foto R. Ķipurs 24.06.2023.)

Ģenerāļa Krišjāņa Berķa piemiņas vieta

Atrodas:  Īslīces pagasts, Bauskas novads, “Smēdes”, gps 56.346801, 24.189990

Piemiņas vieta: Ģenerāļa piemiņas vieta Īslīces pagastā tika atklāta 1998.gada 26.aprīlī. Piemineklis ģenerālim Krišjānim Berķim (1884. – 1942.) uzstādīts dzimtās mājas vietā pie ozola. Pieminekli par saviem līdzekļiem uzstādījusi Latvijas Nacionalo karavīru biedrība.  Varenais ozols sargā akmeni no pāri skrejošajiem vējiem, savukārt mūžzaļās tūjas, kuras šo gadu laikā ir sazēlušas un sakuplojušas, kā mūžīguma simbols liecina par ģenerāļa veikuma nozīmību un nezūdošo vietu tautas atmiņās. Ģenerāļa kapavieta nav zināma, viņš miris izsūtījumā Permas cietuma slimnīcā.

Vēsture: Krišjānis Berķis dzimis 1884. gada 26. aprīlis Īslīces pagasta Bērzukrogā, vietā, kur šobrīd atrodas piemiņas vieta.. 1903. gadā, pēc Bauskas pilsētas skolas beigšanas, Kr. Berķis iestājās Viļņas junkurskolā, kuru pabeidza pēc 3 gadiem kā podporučiks. Dienēja Somijas 2. strēlnieku pulkā Helsinkos. 1909. gadā Kr. Berķis saņēma poručika dienesta pakāpi, 1913. gadā – štābkapteiņa un 1917. gada janvārī – kapteiņa dienesta pakāpi. 1917. gada jūlijā Kr. Berķis saņēma apakšpulkveža dienesta pakāpi un kļuva par 6. Tukuma latviešu strēlnieku pulka bataljona komandieri. Pēc Oktobra revolūcijas Kr. Berķi atcēla no amata un apcietināja uz neilgu laiku, bet pēc atbrīvošanas viņš vēl bija spiests slēpties no lieliniekiem gan Somijā, gan Krievijā, līdz beidzot 1919. gada pavasarī atgriezās Latvijā. 1919. gada 21. martā Kr. Berķis jau kā pulkvedis – leitnants iestājās Latvijas Pagaidu valdības bruņotajos spēkos un kļuva par komandieri rezerves bataljonā (vēlākajā 2. Cēsu kājnieku pulkā), bet no augusta – par Latgales divīzijas komandieri. 1919. gada oktobrī Kr. Berķis saņēma pulkveža dienesta pakāpi. 1920. gada aprīlī Kr. Berķi ievēlēja par Satversmes sapulces deputātu, bet viņš no mandāta atteicās. 1925. gadā Kr. Berķim piešķīra ģenerāļa dienesta pakāpi. Līdz 1934. gadam darbojās Armijas štāba Administratīvajā daļā, bija Vidzemes divīzijas komandieris un Rīgas garnizona priekšnieks. 1934. gada novembrī Kr. Berķi iecēla par armijas komandieri, bet 1940. gada 5. aprīlī – par kara ministru. 1940. gada 20. jūnijā Kr. Berķi atvaļināja no dienesta, jūlijā apcietināja un 9. augustā kopā ar dēlu un vedeklu izsūtīja uz Krieviju, kur 1941. gada jūnijā ieslodzīja cietumā. Miris 1942. gada 29. jūlijā Permas cietuma slimnīcā.

Citāts:  “1919. gada 6. augustā Berķis tika iecelts par 3. Latgales divīzijas komandieri. Ar LKO III šķiru apbalvots par to, ka bermontiešu uzbrukuma laikā personiski vadīja savu divīziju kaujā, bez sevišķiem zaudējumiem ieņēma Bolderāju un Daugavgrīvas cietoksni, tā likdams pamatu Rīgas, Zemgales un Kurzemes atbrīvošanai. Izšķirošajās kaujās par Rīgas atbrīvošanu no 3.līdz 11. novembrim komandēja lielāku kaujas grupu Rīgas rajonā, izcīnīja niknas kaujas pie Priedaines, Bulduru tilta un gar Lielupi, atbrīvojot Jūrmalu. Tam sekoja Jelgavas un Tukuma ieņemšana un bermontiešu aizdzīšana pāri Lietuvas robežām. 1919. gada decembrī Berķis ar savu divīziju ieradās Latgales frontē posmā no Igaunijas robežas līdz Krustpils-Rēzeknes dzelzceļa līnijai. Vadīja mūsu karapulkus līdz Latvijas galīgai atbrīvošanai. 1927. gadā par kauju nopelniem cīņās pie Cēsīm un pret bermontiešiem apbalvots ar LKO II šķiru, un pret lieliniekiem ar LKO I šķiru.” Par šiem nopelniem Kr. Berķim 1920. gadā piešķirts 3. šķiras Lāčplēša Kara ordenis Nr. 3., un 1927. gadā 2. šķiras Lāčplēša Kara ordenis Nr.4. un 1. šķiras Lāčplēša Kara ordenis Nr. 4.

Avoti:

Juka Rislaki. Kur beidzas varavīksne. Rīga: “Jumava”., 2004.g.

https://visit.bauska.lv/lv/objekti/generala-k-berka-pieminas-vieta/ (03.08.2025.)

https://www.karamuzejs.lv/lkm/generalis-krisjanis-berkis (03.08.2025.)

https://enciklopedija.lv/skirklis/29946-Kri%C5%A1j%C4%81nis-Ber%C4%B7is (03.08.2025.)

https://militaryheritagetourism.info/lv/military/sites/view/951?0 (03.08.2025.)

https://www.bauskasnovads.lv/lv/jaunums/pieminas-bridi-godina-generala-krisjana-berka-devumu-tevzemei (03.08.2025.)

https://arhivs.bauskasdzive.lv/raksts/178322 (03.08.2025.)

Scroll to Top