Atrodas: Jūras iela 56, Limbaži, Limbažu nov., Latvija, gps 57.508712, 24.694840
Piemineklis jūras virsleitnantam, Lāčplēša kara ordeņa kavalierim Vilim Ģelbem (1890-1919) tika atklāts 1922.gadā 10. septembrī. Pieminekli atklāja toreizējais Latvijas Valsts prezidents Jānis Čakste. Piemineklis, kurš veidots no Staburaga šūnakmens ar iestrādātu portretcilni un piemiņas plāksni. Uz pieminekļa lasāms dzejnieka Viļa Plūdoņa veltījums Vilim Gelbem:
«Tautiet, kas garām man eji, iededzies tēvzemes mīlā,
par tēvzemi mīļo, es dzīvību atstāju ķīlā.»
V. Gelbes pieminekļa meta autors nav zināms, to veidoja un uzstādīja Eduarga Kuraus firma “Grantīts” (iespējams, ka firma veidoja arī pieminekļa metu). 1990.gada 11.novembrī atklāja resaurēto V. Gelbes pieminekli, to veica skulptori Juris un Zigrīda Rapas. Viņi keramikas bareljefu nomainīja ar bronzas, kā arī nomainīja pamatnes smilšakmeni, kas bija nodrupis..
Cēsu kaujās kopā ar igauņiem un Zemitāna brigādi iesaistījās ap 2000 Limbažu apkaimes vīru, kurus kopā pulcināja Vilis Gelbe — jūrnieks, Krievijas flotes mičmanis, arī dzejnieks un daudzu patriotisku tekstu autors. Vilis Gelbe dzimis 1890. gada 8. novembrī Zemītē. Beidzis vietējo skolu, Talsu pilsētas skolu, tad Engures un Pēterpils jūrskolas. Ieguvis tālbraucēja stūrmaņa diplomu un pēc Oranienbaumas jūrskolas beigšanas arī kapteiņa diplomu 1918. gada 9. jūlijā. Pirmā pasaules kara laikā bijis kuģu «Kotka» un «Arguņ» komandieris, piedaloties operācijās pret vāciešiem. 1918. gada beigās viņš ieradās Latvijā un iestājās Ziemeļlatvijas brigādē. 1919. gadā maija beigās Vilis Gelbe tika komandēts uz Limbažiem. Limbažus ieņēma bez kaujas, jo komunisti bija aizbēguši uz Valmieru. Viņš bija pirmais Limbažu un apkārtnes kara komandants. Sākās pirmo militāro vienību veidošana no limbažniekiem, arī vecāko klašu skolniekiem. V. Gelbes toreizējā darbība Limbažos un to apkārtnē ir ļoti nozīmīga, viņa pienākumos ietilpst ne tikai kārtības uzturēšana pilsētā un apkārtnē, bet arī mobilizācija, pārtikas sagādāšana karavīriem un zirgiem un daudzu citu jautājumu risināšana, ko nevar ietvert pavēlēs un instrukcijās. Viņa organizētā komandantūras komanda darbojās kā saskaņots mehānisms, lai Ziemeļlatvijas brigādei sniegtu pēc iespējas efektīvāku palīdzību. Komandantūras komanda sevišķos gadījumos devās palīgā regulārajai armijai, un viņš rādīja priekšzīmi jaunkareivjiem. V. Gelbe bija pirmais Latvijas armijas virsnieks, kurš savus padotos ierosināja apbalvot ar Imantas ordeņa III šķiru. Ordeņa gan vēl nebija. Imantas vārds atklātībā parādījās tikai 1920. gada 20. martā, kad apsardzības ministram Kārlim Ulmanim tika iesniegts izklāsts par kara ordeņa dibināšanu. Ordenim tomēr izvēlējās Lāčplēša vārdu. V. Gelbe daudz darījis, lai ziemeļnieku lielākā karaspēka vienība, proti, 1. Valmieras kājnieku pulks, būtu pēc iespējas labāk apgādāts un varētu doties uz fronti 1919. gada 27. martā. Taču rūpes par armiju līdz ar to nebija galā, jo vajadzēja organizēt otru vienību — 2. Cēsu kājnieku pulku. Tā formēšana, mobilizācija, pārtikas apgādība, dažādu karavīriem vajadzīgo priekšmetu (zeķu, cimdu, zābaku) rekvizīcija — tāda bija komandanta ikdiena. Militārā sadarbība ar igauņiem bija sekmīga, taču to nevarēja teikt par frontes aizmuguri, un Vilis Gelbe prata mierīgā ceļā atrisināt daudzus jautājumus ar Igaunijas pārstāvjiem. 19. jūnijā vācieši sāka uzbrukumu Cēsu virzienā. Naktī no 19. uz 20. jūniju vācieši atspieda latviešus un igauņus līdz Vidrižu muižas parkam, kur pozīcijas bija ieņēmuši Gelbes vadītie karavīri. Notika kauja, un, kad niknākā savstarpējā apšaude bija nedaudz pierimusi, V. Gelbe ar diviem karavīriem devās izlūkgājienā. Nakts tumsā netālu no krustceļa izlūki pamanīja karavīrus, kurus noturēja par igauņiem. Nevienlīdzīgā cīņā V. Gelbe vēl paspēja nošaut divus vāciešus, līdz viņa dzīvību izdzēsa vācu durklis. Viņa mirstīgās atliekas atrada 21. jūnijā, aplaupītas un sakropļotas. Vilis Gelbe tika apglabāts Limbažu kapos. Par varoņdarbu pie Vidrižu muižas Vilis Gelbe apbalvots ar Lāčplēša Kara ordeņa III šķiru (Nr. 895).
1934. gada 22. jūnijā vietā, kur krustojas Rīgas—Limbažu un Vidrižu—Limbažu ceļi, Vidrižu aizsargi pie kļavas uzstādīja bronzas piemiņas plāksni ar uzrakstu: «Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris Limbažu pilsētas un iecirkņa komandants Vilis Gelbe 1919. g. 19. jūnijā šeit krita kaujā pret vāciešiem».1940. gada rudenī plāksne pazuda, arī koka vairs nebija. Savukārt 1989. gada 19. jūnijā šajā vietā tika uzstādīti trīs senlatviešu krusti ar piemiņas plāksni, kas vēsta par notikušo.
Uzstādīta piemiņas zīme arī Viļa Gelbes pēdējās kaujas vietā Vidrižu muižas parkā.
Avoti:
Jānis Ulmis “Par tēvzemi mīļo…: Lāčplēša kara ordeņa kavalieris jūras virsleitnants Vilis Gelbe Ziemeļlatvijas bruņoto spēku izveidē un Latvijas Atbrīvošanas kara Cēsu kaujās”. Limbaži: Limbažu muzejs, 2018.
Jānis Ulmis. Lāčplēša kara ordeņa kavalieris jūras virsleitnants Vilis Gelbe Ziemeļlatvijas bruņoto spēku izveidē un Latvijas Atbrīvošanas kara Cēsu kaujās. (Grāmatas fragmenti): https://limbazi.lv/novads/vesture/cesu-kaujas/6841-lacplesa-kara-ordena-kavaliera-juras-virsleitnantavila-gelbes-loma-ziemellatvijas-brunoto-speku-izveide-un-latvijas-atbrivosanas-kara-cesu-kaujas-landesvera-kara
Lāčplēša Kara ordeņa kavaliera Viļa Gelbes biogrāfija: http://lkok.com/detail1.asp?ID=533
https://www.sargs.lv/lv/vienibas-un-personibas/2016-11-25/mazak-zinamais-ziemelnieks-vilis-gelbe (skat. 03.05.2025.)
https://militaryheritagetourism.info/lv/military/topics/view/34 (03.05.2025.)
https://www.zudusilatvija.lv/objects/object/18679/ (03.05.2025.)
https://www.lsm.lv/raksts/dzive–stils/vesture/izdota-gramata-par-brivibas-cinu-dalibnieku-vili-gelbi.a298469/ (03.05.2025.)
https://militaryheritagetourism.info/lv/military/sites/view/497?0&a=od (03.05.2025.)