Piemiņas plāksne pilsētas atbrīvotājiem no bermontiešiem
Atrodas: Rīgā 11. novembra krastmalā pie pils vaļņa mūra, Daugavas pusē. Blakus divas piemiņas plāksnes. 11. novembra krastmala 1, Centra rajons, gps 56.951111, 24.099556
Piemiņas plāksne pilsētas atbrīvotājiem no bermontiešiem
Atklāta 1935. gada 11. novembrī. Bronzas piemiņas plāksni (88 x 140 cm) darinājis tēlnieks Rihards Maurs, un tajā atliets teksts:
GODINOT KARAVĪRUS VAROŅUS,
KAS ŠAĪ DAUGAVMALĀ DROŠSIR-
DĪGĀS GRŪTĀS CĪŅĀS 1919. GA-
DA 11. NOVEMBRĪ UZVARĒJA IE-
NAIDNIEKU UN ATBRĪVOJA RĪGU,
PILSĒTAS VALDE 1934. GADA 11.
NOVEMBRĪ DZIĻĀ PATEICĪBĀ NO-
LĒMA NOSAUKT ŠO VĒSTURISKO
VIETU PAR 11. NOVEMBRA BULVĀRI.
Bronzas plāksni ieskauj granīta ierāmējums, kura augšmala veidota kā dekoratīva karnīze.
Plāksni uzstādījusi Rīgas pilsēta.
Komunistiskās okupācijas laikā piemiņas plāksne, domājams, iznīcināta. Pēc Latvijas neatkarības atgūšanas tā atjaunota pēc Brāļu kapu komitejas iniciatīvas. Atjaunotā plāksne atklāta 1994. gada 11. novembrī.
Piemiņas plāksne sabiedroto flotiles komandierim Brisonam
Atklāta 2007. gada 28. maijā. Piemiņas plāksne darināta melnā granītā, un tajā iekalts teksts:
A LA MÉMOIRE DU CAPITAINE DE VISSEAU JEAN-JOSEPH BRISSON
COMMANDANT LA FORCE NAVALE FRANCO-BRITANNIQUE QUI CONTRIBUA
À LA LIBÉRATION DE LA VILLE DE RIGA EN OCTOBRE-NOVEMBRE 1919,
ET À CELLE DE TOUS LES MARINS MORTS AU COMBAT SOUS SES ORDRES.
FRANCIJAS UN LIELBRITĀNIJAS KARAKUĢU KOMANDIERA,
RĪGAS ATBRĪVOŠANAS CĪŅU DAĻIBNIEKA
JŪRAS KAPTEIŅA ŽANA ŽOZEFA BRISONA UN 1919. GADA
OKTOBRA-NOVEMBRA KAUJĀS KRITUŠO JŪRNIEKU PIEMIŅAI.
FRANCIJA – LATVIJAI
28. V 2007.
Zem teksta pa kreisi attēlots enkurs, kuru krusto Latvijas un Francijas karogi, bet pa labi plāksnē iestrādāts keramikas medaljons ar Ž. Ž. Brisona portretu.
Vēsture. Francijas karakuģa “M. P. Lestin” komandieris Žans Žozefs Brsons 1922. gadā apbalvots ar Lāčplēša Kara ordeņa II šķiru.
Pavēlē par apbalvošanu teikts, ka no 1919. gada 15. oktobra līdz 11. novembrim pie Bolderājas Brisons “piedalījās cīņās pret bermontiešiem kā sabiedroto flotes komandieris, zem ienaidnieka uguns sekmīgi vadīja artilērijas uguni, tā lielā mērā sekmēdams mūsējo uzvaru un Rīgas atbrīvošanu. Ar savu aktīvo rīcību iedvesmoja arī Latvijas armiju izšķirošai un apņēmīgai rīcībai kaujās pret Bermonta armiju.”
Avoti:
LETA, 28.05.2007.; Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri: Biogrāfiska vārdnīca. Red.: Atēna, I. Rīga: Jāņa sēta, 1995. 97. lpp.
Lismanis, J. 1915-1920. Kauju un kritušo karavīru piemiņai: Pirmā pasaules kara un Latvijas Atbrīvošanas cīņu piemiņas vietas. Rīga: NIMS, 1999. 246. lpp.;
Latvija un tās iedzīvotāji cīņā par savu valsti un pretestība okupāciju varām, 1918-1991: Piemiņas vietu ceļvedis pa Rīgu un Rīgas apkārtni. Rīga: Latvijas Okupācijas muzeja biedrība, 2017. 33. lpp.;
Rīts, Nr. 310, 10.11.1935.;
Latvijas Kareivis, Nr. 257; 10.11.1935.
https://karavirukapi.blogspot.com/2020/09/riga-11-novembra-krastmala-pieminas.html (skat. 01.05.2025.)
https://karavirukapi.blogspot.com/2020/09/riga-11-novembra-krastmala-pieminas_27.html (skat. 01.05.2025.)