Atrodās: Krimuldas pagasts, Siguldas novads, A3 šosejas malā Rīgas-Valmieras labajā pusē pirms iebraukšanas Raganā, ceļu krustojumā, gps 57.169516, 24.702708
Atklāts: 2006. gada 4. jūlijā. Piemiņas zīmes idejas autors ir fotovēsturnieks Pēteris Korsaks.
Pieminekli no četras tonnas smaga laukakmens darinājis tēlnieks Ģirts Burvis. Rupji apstrādātajā laukakmenī iestrādātas divas iegarenas granīta plāksnes, kurās iekalts teksts:
PAR TĒVZEMI KRITUŠIEM NACIONĀLAJIEM PARTIZĀNIEM
PRET SARKANĀS ARMIJAS UN ČEKISTU DAĻĀM
RAGANA 1941. GADA 4. JŪLIJĀ
PASNIEDZ MAN ZOBENU, JAUNAVA
TĒVZEMES ASINĪM SKĀRTU,
IESVAIDĪTS NĀVEI, LAI IZCĒRTU
LATVIJAI DZĪVĪBAS VĀRTUS… ANDREJS EGLĪTIS
Pieminekļa uzstādīšanu finansējušas toreizējās Inčukalna, Sējas un Krimuldas pagastu pašvaldības.
Vēsture. Tā dēvētā Raganas kauja notika naktī uz 1941. gada 4. jūliju starp leitnanta Visvalža Brūniņa komandēto nacionālo partizānu grupu un LPSR Iekšlietu tautas komisariāta operatīvās grupas kaujiniekiem, kas pēcpusdienā bija ieradušies Sējas pagastā, lai noskaidrotu situāciju un sākuši terorizēt apkārtnes iedzīvotājus. Atsaucoties vietējo partizānu lūgumam pēc palīdzības, grupa Krimuldas un Inčukalna partizānu, kuru vidū bija arī dezertējušie 24. teritoriālā korpusa karavīri, 3. jūlija vakarā devās uz Sējas pagastu. Aptuveni 30 partizāni izvietojās slēpnī pie Straupes šosejas iepretim Engelhartes muižas ceļa galam uz Voltrāmu māju zemes. Kad slēpnim tuvojās lielinieku vienība vairākos kravas spēkratos, partizāni uz tiem atklāja uguni, kas sākotnēji izraisīja pretinieku apjumu, un tie, ciešot zaudējumus, atkāpās. Taču, nonākuši aizsegā, lielinieki izvērsās ķēdēs un, vairāku smago ložmetēju atbalstīti, uzsāka pretuzbrukumu. Partizāni, kuru rīcībā bija tikai ne visai labā kārtībā esošas šautenes un viena patšautene, neizturēja lielinieku pārspēku un bija spiesti atkāpties, kaujas laukā atstājot astoņus kritušos. Saskaņā ar tā laika preses publikācijām un norādēm kritušo apbedījuma vietā – Inčukalna Vecajos kapos – kaujā krita kareivji Jānis Minkevičš, Juris Ķelmers, Kārlis Gausens (Inčukalna kapos vairķas reizes mainīts uzvārds kapu plāksnē), kaprālis Jānis Tomašūns, kareivis Jānis Kurpnieks, rezerves leitnants Visvaldis Brūniņš, kaprālis Haralds Grindulis un Raganas aptiekāra dēls, students Pēteris Praškevičs. Tajā pašā laikā vēsturnieks Uldis Neiburgs starp kritušajiem min Vili Vīburgu, taču nenorāda Haraldu Grinduli. Savukārt Kārļa Gausena uzvārds saskaņā ar U. Neiburgu ir “Gansons”. Kaujas laikā tika ievainots arī 17 gadus vecais Rēzeknes vidusskolas audzēknis Jānis Porietis, kuru čekisti sagūstīja un pēc spīdzināšanas vēlāk pie Stalbes muižas noslepkavoja. Precīzu ziņu par zaudējumiem, kurus Raganas kaujā cieta lielinieki, nav, taču saskaņā ar Voltrāmu māju iedzīvotājas Maijas Vijcieps vēlāk stāstīto “kritušie krievi gulēja mūsu rudzu laukā vairākas dienas, tad māte lūdza tēvu, lai apbedī. Tēvs aizjūdzis zirgu un salicis kritušos ratos – bijuši kādi septiņi vai astoņi – un aizvedis uz Ziemeļu kapiem”. Savukārt Inčukalna partizānu komandieris Maksis Cālītis gadu pēc kaujas rakstījis, ka daļa lielinieku, kas krituši pašā kaujas sākumā, palikuši automašīnās, un domājams, ka tos lielinieki pēc kaujas aizveduši sev līdz un apglabājuši paši. Kritušie partizāni apglabāti Inčukalna Vecajos kapos, bet vēlāk noslepkavotais J. Porietis – Straupes pagasta Pārupes kapos. Vēl nacistiskās okupācijas laikā Raganas kaujas vietā stādīti astoņi ozoliņi, kas katrs veltīts vienam no kritušajiem. Šobrīd no šiem ozoliem saglabājušies tikai trīs.
Citāti:
TAS BIJA PRIEKŠ GADA. Kaujā pie Raganas kritušo partizānu piemiņai. Maksis Cālītis. Tēvija, 18.07.1942
“…Šodien pl.2 boļševiku vienība 2 smagajās automašīnās ar 3 ložmetējiem, tuvojoties no Straupes, uzbruka pie Raganas mūsu aizsargu vienībai (apm. 30 aizsargu un karavīru). Zem pārspēka spiediena aizsargu vienība izklīdināta, daudz ievainotu un kritušu. Siguldā esošās boļševiku vienības ar tankiem paliek arvien aktīvākas. Apkārtnes mežos atrodas vairākas lielākas (20—50 cilv.) boļševiku karavīru bandas, kas apdraud civilos iedzīvotājus un uzbrūk mūsu posteņiem…”
Krimuldiešu godinājums kritušiem. Tēvija, 09.08.41
Palīdzēdama atbrīvot dzimteni no lieliniekiem, Krimuldas pag. pašaizsardzības grupa kaujās pie Raganas zaudēja 8 kritušos, ko apglabāja Inčukalna
brāļu kapos. Rīt viņiem iesvētīs krimuldiešu uzstādīto piemiņas plāksni.
Cīnītāju piemiņas brīdis. Tēvija, 16.07.42
Pagājušā gada 4.jūlija agrā rīta stundā pie Raganas starp nelielu partizānu grupu un skaitliski lielāku boļševiku un miliču vienību notika kauja, kur krita partizāni ltn. Visvaldis Bruniņš, serž. Jānis Tomašūns, kar. Jānis Minkevics, Kārlis Gansons, Jānis Kurpnieks, Juris Ķelmeris, Pēteris Proškevičs un Vilis Vīburgs. Kritušie varoņi apglabāti kopējā Brāļu kapā Inčukalnā, kur svētdien, 19. jūlijā, notiks plašāks piemiņas svētbrīdis.
Kritušos varoņus pieminēt ieradīsies Inčukalna, Sējas, Krimuldas un Siguldas partizānu pārstāvji, sabiedrisko organizāciju pārstāvji un vietējo biedrību kori, kas atskaņos vairākas dziesmas.
Kaujā pie Raganas krievu sagūstīts un vēlāk nošauts arī 17 g. v. Poriets, kas pievienojās Inčukalna partizānu grupai un devās līdzi vīriem palīdzēt izcīnīt tautas brīvību.
Kritušo varoņu kapu apkopšanu uzņēmušies Inčukalna piederīgie, kas rūpējas arī par līdzekļu sagādi kapu apkopšanas vajadzībām.
Avoti: Kušķis, G., Korsaks, P. Ceļā uz Latvijas valstisko neatkarību: Brīvības cīņu pieminekļi. Rīga: Apgāds Mantojums, 2008. 163. lpp.;
Neiburgs, U. “Grēka un ienaida liesmās”. Rīga: Latvijas mediji, 2018. 33.-34. lpp.;
Tēvija, Nr. 37, 12.08.1941; Tēvija, Nr. 163, 18.07.1942.; Laikmets, Nr. 31, 26.07.1944.; Latvija Amerikā, Nr. 28/29, 15.07.2006.
https://karavirukapi.blogspot.com/2021/07/ragana-pieminas-akmens-1941-gada.html (skat. 23.12.2024.)
https://tencinusarunas.wordpress.com/2017/08/20/raganas-kauja-pirmie-partizani/ (skat. 23.12.2024.)