Atrodās: Rīgā, Kurzemes rajons, Bolderājas kāpās, Kleistu mežā, Kleisti, gps 57.004414, 24.021746
Vietā, no kuras tika vadīta Pārdaugavas atbrīvošanas operācija no bermontiešiem, Latgales divīzijas štāba bijušie virsnieki 1939. gada 1. novembrī atklāja piemiņas zīmi pēc pulkveža Galindona meta, no četriem granīta gabaliem veidotu kubu (85x118x119 cm), virs kura bija piestiprināta bronzā lieta kaujas shēma ar uzrakstu:
No šīs vietas Latgales divīzijas
Komnadieris pulkvedis Krišjānis Berķis
Vadīja divīzijas uzbrukumu 1. Novembrī
- gadā, galvas pilsētas Rīgas
Atbrīvošanai no ienaidnieka.
(Plāksnē kā uzbrukuma sākuma datums minēts 1. novembris. Gan Latvijas armijas štāba priekšnieks ģenerālis M. Peniķis savos darbos kā uzbrukuma sākuma dienu min 3. Novembri.)
1940. gada 18. maijā sāka vēsturiskās vietas labiekārtošanu. Pirmo piemiņas ozolu kalna virsotnē iedēstīja kara ministrs K. Berķis. 1969. gadā Bumbu kalniņa piemiņas vieta tika vandāliski nopostīta. 1989. gada 1. novembrī pēc Latvijas Atdzimšanas partijas un LNNK iniciatīvas grupas piemiņas vietu atjaunoja un iesvētīja. Tajā tika uzstādīta orģinālā bronzas plāksne – shēma, kuru bija saglabājusi Šmitu māju saimnieka meita Ērika. Diemžēl pēc pāris gadiem to noplēsa krāsainā metāla zagļi. 2006. gadā Bumbu kalniņu iekļāva valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā. 2007. gadā sākta pieminekļa atjaunošana un teritorijas labiekārtošana. 2007. gadā no čuguna veidotu piemiņas plāksni (tēlnieks Genādijs Stepanovs) atjaunoja Rīgas pašvaldība, pirmo reizi uzstādot arī informatīvus stendus, kas saturēja informāciju par Latvijas Neatkarības kara un Bumbu kalniņa vēsturi latviešu, angļu, krievu un vācu valodā. Meža ceļa malā tika labiekārtots auto novietošanas laukums un ierīkota koka laipa un kāpnes, kas ved līdz piemineklim. Bumbu kalniņa apkārtne tika sakopta, krūmi izcirsti un kāpas nogāze nostiprināta ar apstādījumiem. 2008. gadā Rīgas domes Pilsētas attīstības komiteja jaunizveidotajām ielām, kuras atrodas netālu no Bumbu kalniņa otrpus Kleistu ielai (šosejai), nolēma piešķirt nosaukumus, kas saistīti ar Latvijas Neatkarības karu un Bumbu kalniņu. Piemēram, Artura Galindoma iela, Divīzijas iela, Jāņa Baloža iela, Kreiseru iela, Krišjāņa Berķa iela, Mārtiņa Peniķa iela, Rotas iela, Sabiedroto iela un citas. 2022. gadā tika veikti pieminekļa restaurācijas darbi un atjaunoti informācijas stendi, kas vairākkārt tikuši bojāti. Veikti papildus apkārtnes sakārtošanas un sakopšanas darbi.
Bumbu kalniņš ir Valsts nozīmes vēsturiska notikuma vieta ar aizsardzības Nr. 8595. Mūsdienās tas atrodas Rīgas pieminekļu aģentūras valdījumā.
Avoti:
https://enciklopedija.lv/skirklis/237392-Bumbu-kalni%C5%86%C5%A1 (skat. 29.10.2024.)
https://www.nkmp.gov.lv/lv/eiropas-kulturas-mantojuma-dienu-izdevumi/ekmd_20091.pdf (skat. 29.10.2024.)